Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūnijs 2017

Nekad neaizmirsīsim, kas ir svarīgākais!

Nekad neaizmirsīsim, kas ir svarīgākais!

”Lai zina, ka tu, kam vārds — Kungs, tu viens — Visuaugstais pār visu zemi!” (PS. 83:19, LB-2012.)

DZIESMAS: 9., 22.

1., 2. a) Kāds jautājums skar visus cilvēkus? b) Kāpēc ir svarīgi apzināties šī jautājuma nozīmīgumu?

DAUDZIEM cilvēkiem dzīvē svarīgākais ir nauda. Viņi par to vien domā, kā tikt pie lielas naudas, vai arī kā nezaudēt mantu, kas viņiem jau pieder. Citiem galvenais ir ģimene, veselība vai personiskie sasniegumi.

2 Tomēr ir kaut kas daudz svarīgāks. Tas ir jautājums par Jehovas tiesībām uz augstāko varu, un tas skar mūs visus. Mēs to nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst. Ja neesam uzmanīgi, mēs varam pārlieku iegrimt ikdienas rūpēs. Tā mēs varētu piemirst, cik liela nozīme ir tam, ka jātiek apstiprinātām Dieva tiesībām uz augstāko varu. Šis jautājums mūsu acīs var zaudēt savu nozīmīgumu arī tad, ja mums jāpieredz smagi pārbaudījumi. Savukārt, ja mēs labi saprotam, cik svarīgs ir šis jautājums, mēs varam daudz sekmīgāk tikt galā ar dzīves grūtībām un vēl vairāk tuvoties Jehovam.

KĀPĒC ŠIS JAUTĀJUMS IR TIK SVARĪGS?

3. Ko Sātans ir apgalvojis par Dieva valdīšanu?

3 Sātans ar savu rīcību ir apšaubījis Jehovas tiesības uz augstāko varu. Šis dumpīgais eņģelis apgalvoja, ka Jehova nevalda  taisnīgi un liedz radītajām būtnēm kaut ko labu. Viņš lika noprast, ka cilvēki būtu daudz laimīgāki un tiem klātos labāk, ja tie paši noteiktu visu savā dzīvē. (1. Moz. 3:1—5.) Sātans arī deva mājienu, ka patiesībā neviens cilvēks nevēlas būt uzticīgs Dievam un ka, saskaroties ar pietiekami lielām grūtībām, ikviens atteiksies pakļauties Jehovam. (Īj. 2:4, 5.) Tāpēc Jehova ir ļāvis paiet laikam, lai kļūtu redzams, cik nožēlojama ir dzīve bez viņa valdīšanas.

4. Kāpēc jautājums par to, vai Jehovam ir tiesības uz augstāko varu, ir jāatrisina?

4 Protams, Jehova zina, ka Sātana apgalvojumi ir nepatiesi. Kāpēc tad viņš ir pieļāvis šo situāciju un joprojām dod Sātanam laiku, lai tas mēģinātu savus apgalvojumus pierādīt? Jautājumā par tiesībām uz augstāko varu ir iesaistītas visas saprātīgās būtnes. (Nolasīt Psalmu 83:19, LB-2012.) * Pirmie divi cilvēki atsacījās pakļauties Jehovam, un kopš tā laika viņu piemēram ir sekojuši daudzi citi. Tāpēc daži varētu domāt: ”Vai tikai Sātana apgalvojumi nav pamatoti?” Kamēr vien cilvēku un eņģeļu prātā jautājums par Jehovas tiesībām valdīt nebūs pilnīgi skaidrs, pasaulē nebūs īsta miera un vienotības — pastāvēs nesaskaņas valstu, rasu, tautu, cilšu, ģimenes locekļu un atsevišķu cilvēku starpā. Bet, kad Jehovas tiesības uz augstāko varu būs apstiprinātas, visi labprāt pakļausies viņa valdīšanai. Būs atjaunots vispārējs miers, un tas pastāvēs mūžam. (Efes. 1:9, 10.)

5. Kā jautājums par Jehovas varas tiesiskumu attiecas uz ikvienu no mums?

5 Dieva varas tiesiskums noteikti tiks apstiprināts, bet Sātana un cilvēku valdīšana cietīs neveiksmi, un tai tiks darīts gals. Dievs ar mesiāniskās valstības starpniecību nepārprotami pierādīs, ka viņa valdīšana ir vislabākā. Cilvēki, kas būs palikuši viņam uzticīgi, būs apliecinājuši, ka ikviens cilvēks jebkurā situācijā spēj atbalstīt Dieva varu. (Jes. 45:23, 24.) Vai jūs vēlaties būt starp tiem, kas ar savu uzticību Dievam parāda, ka atbalsta viņa varu? Bez šaubām, jūs to vēlaties. Lai mēs spētu palikt uzticīgi Dievam, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, kas ir svarīgākais.

JAUTĀJUMS, KAS SVARĪGĀKS PAR MŪSU GLĀBŠANU

6. Cik svarīgs ir jautājums par Jehovas tiesībām valdīt?

6 Jehovas varas tiesiskuma apstiprināšana ir daudz būtiskāka par mūsu personīgajām interesēm un cilvēku glābšanu. Vai tas nozīmē, ka mūsu atbrīvošanai no grēka un nāves nemaz nav tik liela nozīme vai arī ka Jehovam nerūp, kas ar mums notiek? Nē, tā nevar teikt.

7., 8. Kāpēc var teikt, ka Jehovas varas tiesiskuma apstiprināšana sevī ietver arī viņa solījumu piepildīšanos?

7 Jehova ļoti mīl cilvēkus. Mēs viņam esam tik dārgi, ka viņš bija gatavs atdot savu dēlu, lai mēs varētu tikt atbrīvoti no grēka un iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:9.) Ja Jehova neizpildītu savus solījumus, Sātanam būtu iemesls viņu apsūdzēt melos un teikt, ka viņš liedz cilvēkiem kaut ko patiesi labu un līdz ar to valda netaisnīgi. Jehovas pretiniekiem būtu pamats izsmējīgi vaicāt: ”Kur tad ir viņa apsolītā klātbūtne? Nekas taču nav mainījies kopš tās dienas, kad mūsu tēvi ir aizmiguši nāves miegā, — viss joprojām ir tieši tāpat kā no radīšanas sākuma.” (2. Pēt. 3:3, 4.) Bet Jehova izpildīs solīto. Viņš ir parūpējies, lai viņa varas tiesiskuma apstiprināšana sevī ietvertu  arī dievbijīgo cilvēku glābšanu no grēka un nāves. (Nolasīt Jesajas 55:10, 11.) Turklāt Jehovas valdīšana ir balstīta uz mīlestību. Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka viņš vienmēr mīlēs un augstu vērtēs savus kalpus. (1. Jāņa 4:16.)

8 Fakts, ka jautājums par Jehovas tiesībām valdīt ir tik svarīgs, nemazina mūsu glābšanas nozīmi, nedz arī mūsu vērtību viņa acīs. Turot to prātā, mēs uz šiem jautājumiem spēsim raudzīties pareizā gaismā un vienmēr varēsim atbalstīt Jehovas varu.

KO SAPRATA ĪJABS

9. Ko Sātans apgalvoja par Ījabu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

9 Ījaba grāmatā, kas ir viena no pirmajām uzrakstītajām Bībeles grāmatām, ir redzams, cik svarīgi ir nekad neaizmirst, kas ir galvenais. Tajā var lasīt par Sātana apgalvojumu, ka, pieredzot smagas ciešanas, Ījabs atteiksies no Dieva. Sātans pat ierosināja, lai Dievs pats liktu Ījabam ciest. Dievs to nedarīja, taču viņš atļāva Sātanam pārbaudīt Ījaba uzticību, teikdams: ”Viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā.” (Nolasīt Ījaba 1:7—12.) Ļoti īsā laikā Ījabs zaudēja gan kalpus, gan īpašumu, gan savus desmit bērnus, ko viņš ļoti mīlēja. Sātans lika visam izskatīties tā, it kā Dievs būtu izraisījis šīs nelaimes. (Īj. 1:13—19.) Tad Sātans uzsūtīja Ījabam briesmīgu slimību, kura viņam sagādāja lielas sāpes un kuras dēļ cilvēki riebumā no viņa novērsās. (Īj. 2:7.) Ījaba izmisumu padziļināja viņa sievas un trīs viltus draugu bezjūtīgie vārdi. (Īj. 2:9; 3:11; 16:2.)

10. a) Kā Ījabs apliecināja savu uzticību Dievam? b) Kādu kļūdu viņš pieļāva?

10 Kas notika tālāk? Pierādījās, ka Sātana apgalvojumi ir pilnīgi nepatiesi. Ījabs neatteicās no Dieva. (Īj. 27:5.) Taču kādā brīdī Ījabs bija sācis spriest kļūdaini. Viņu pilnībā bija pārņēmušas domas par sevi un par to, kā citiem pierādīt, ka viņš ir taisns. Ījabs pat pieprasīja, lai Dievs paskaidrotu, kāpēc viņam jācieš. (Īj. 7:20; 13:24.) Ņemot vērā, cik daudz viņam bija jāpārcieš, šādas domas varētu šķist pilnīgi pamatotas. Tomēr Dievs uzskatīja citādi. Ko viņš sacīja Ījabam?

11., 12. Kas bija jāsaprot Ījabam, un kā viņš atsaucās uz viņam dotajām pamācībām?

11 Tas, ko Dievs teica, Ījaba grāmatā aizņem veselas četras nodaļas — no 38. līdz 41. —, bet tajās nekur nav lasāms, ka Dievs Ījabam būtu darījis zināmu viņa ciešanu iemeslu. Jehovas nolūks nebija paskaidrot Ījabam, kāpēc viņam jācieš, it kā Jehovam viņa priekšā būtu jātaisnojas. Jehova vēlējās viņam palīdzēt saprast,  cik viņš ir nenozīmīgs un niecīgs salīdzinājumā ar diženo Radītāju. Jehovas vārdi palīdzēja Ījabam apzināties, ka ir daudz nozīmīgāki jautājumi, par kuriem jādomā. (Nolasīt Ījaba 38:18—21.) Tas palīdzēja Ījabam atkal uz visu raudzīties pareizā gaismā.

12 Vai Jehova nerīkojās pārāk bargi, šādi pamācīdams Ījabu pēc visa tā, ko viņš bija pārcietis? Nē, tā nevar teikt, un arī Ījabs pats tā nedomāja. Lai gan Ījabs atradās smagā situācijā, viņš uzklausīja un augstu vērtēja Jehovas pamācības. Viņš pat izteicās: ”Atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos.” Jehovas ar mīlestību sniegtā pamācība bija sasniegusi savu mērķi. (Īj. 42:1—6.) Pirms tam Ījabu bija pamācījis arī Ēlihus, kas bija gados krietni jaunāks par viņu. (Īj. 32:5—10.) Kad Ījabs bija ņēmis vērā viņam izteiktās pamācības un mainījis savu domāšanu, Jehova darīja citiem zināmu, ka atzinīgi vērtē Ījaba uzticību. (Īj. 42:7, 8.)

13. Kā Jehovas pamācības Ījabam noderēja vēl ilgi pēc tam, kad viņa pārbaudījumi bija galā?

13 Jehovas pamācības noderēja Ījabam arī tad, kad viņa pārbaudījumi bija beigušies. Lai gan Jehova ”svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu”, pagāja kāds laiks, līdz Ījabs atguvās. ”Viņam dzima no jauna septiņi dēli un trīs meitas”, taču viņš noteikti skuma pēc tiem bērniem, ko viņam bija atņēmis Sātans. (Īj. 42:12—14.) Acīmredzot vēl kādu laiku pēc pieredzētajām nelaimēm tās Ījabam joprojām bija spilgtā atmiņā. Ja arī ar laiku Ījabs saprata, kāds bija viņa pārbaudījumu cēlonis, viņam reizēm varēja uzmākties jautājums, kāpēc viņam bija tik ļoti jācieš. Šādās reizēs Ījabs varēja atsaukt prātā Jehovas pamācības. Tās viņam noteikti sagādāja mierinājumu un palīdzēja saglabāt pareizu skatījumu uz dzīvi. (Ps. 94:19.)

Arī grūtībās mums jācenšas nezaudēt no redzesloka svarīgāko — jautājumu par Jehovas varu. (Sk. 14. rindkopu)

14. Ko mēs varam mācīties no notikumiem Ījaba dzīvē?

14 Kad mēs pārdomājam Ījaba grāmatu, arī mēs varam gūt mierinājumu un saglabāt pareizu skatījumu uz dzīvi. Jehova šo grāmatu ir saglabājis ”mūsu pamācīšanai, lai mēs, būdami izturīgi un smeldamies mierinājumu no Rakstiem, iegūtu cerību”. (Rom. 15:4.) Ko mēs varam mācīties no notikumiem Ījaba dzīvē? Galvenokārt, lūk, ko: nepieļausim, ka mēs būtu tik ļoti pārņemti ar savām raizēm, ka pazaudētu no redzesloka to, kas ir svarīgāks, — Jehovas varas tiesiskuma apstiprināšanu. Mēs varam atbalstīt Jehovu šajā jautājumā, saglabājot uzticību viņam arī grūtībās, tāpat kā to darīja Ījabs.

15. Kas tiek panākts, ja paliekam uzticīgi Dievam grūtībās?

 15 Pārdomas par notikumiem Ījaba dzīvē mums var sniegt lielu mierinājumu, jo šie notikumi atklāj, ka pārbaudījumi, kas jāpieredz Dieva kalpiem, neliecina par viņa nelabvēlību. Grūtības mums sniedz iespēju pierādīt, ka atbalstām Jehovas varu. (Sal. Pam. 27:11.) Izturība grūtībās mums ļauj iemantot ”Dieva atzinību”, un tā nostiprinās mūsu cerība. (Nolasīt Romiešiem 5:3—5.) Ījaba grāmata mums atgādina, ka ”Jehova ir ļoti sirsnīgs un žēlsirdīgs”. (Jēk. 5:11.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova atalgos ikvienu, kas atbalsta viņa varu. Šī apziņa mums palīdz ”visu izturēt ar pacietību un prieku”. (Kol. 1:11.)

KĀ NEAIZMIRST, KAS IR SVARĪGĀKAIS

16. Kāpēc mums sev jāatgādina, cik svarīgi ir atbalstīt Jehovas varu?

16 Nav noliedzams, ka ne vienmēr ir viegli paturēt prātā jautājumu par Jehovas tiesībām uz augstāko varu. Reizēm mūs var pilnībā pārņemt dziļas raizes. Pat samērā nenozīmīgas problēmas mūsu prātā var samilzt, ja ļaujam domām pie tām kavēties. Tāpēc mums sev pastāvīgi jāatgādina, cik svarīgi ir atbalstīt Jehovas varu arī tad, kad pieredzam grūtības.

17. Kā piedalīšanās Jehovas uzdotajā darbā mums palīdz paturēt prātā, kas ir svarīgākais?

17 Ja esam aizņemti darbā, ko Jehova mums ir uzticējis, mums ir vieglāk paturēt prātā, kas ir svarīgākais. Kāda māsa, vārdā Renē, cieta no hroniskām sāpēm, viņa arī saslima ar vēzi, un viņas stāvokli vēl vairāk pasliktināja insults. Daudz laika pavadīdama slimnīcā, viņa sludināja medicīnas darbiniekiem, citiem slimniekiem un apmeklētājiem. Reiz divarpus nedēļās viņa veltīja sludināšanai 80 stundu. Lai gan Renē zināja, ka viņai ir atlicis pavisam nedaudz, ko dzīvot, viņa neaizmirsa, kas ir svarīgākais. Viņa domāja par to, kā atbalstīt Jehovas varu, un tas viņai deva iekšēju mieru.

18. Kā tas, ko pieredzēja kāda māsa, ilustrē, kāpēc nekad nedrīkst aizmirst, kas ir svarīgākais?

18 Garīgs skatījums mums palīdz arī ikdienas gaitās, kad sastopamies ar mazākām grūtībām. Piemēram, kādai māsai, vārdā Dženifera, ceļā uz mājām trīs diennaktis nācās uzturēties lidostā, gaidot, kad tiks atjaunota gaisa satiksme. Lidojumi cits pēc cita tika atcelti. Dženifera bija pārgurusi un jutās vientuļa šajā haosā. Taču mūsu māsa nevis sāka sevi žēlot, bet gan lūdza Jehovu, lai viņš tai palīdzētu sludināt citiem pasažieriem, kas arī bija izmocījušies. Viņai izdevās parunāt ar daudziem cilvēkiem un izplatīt daudz literatūras. Dženifera stāstīja: ”Es varēju izjust, kā Jehova šajā nepatīkamajā situācijā mani svētī un dod man spēku, lai es varētu sagādāt godu viņa vārdam.”

19. Kas Jehovas kalpus atšķir no citām reliģijām?

19 Jehovas kalpi vienmēr ir atbalstījuši Jehovas varu. Sapratne par to, cik būtisks ir jautājums par viņa tiesībām valdīt, atšķir patieso reliģiju no viltus reliģijām. Tāpēc ikvienam no mums allaž jāpatur prātā, cik nozīmīgs ir šis jautājums.

20. Kā Jehova raugās uz mūsu pūlēm atbalstīt viņa varu?

20 Nekad nešaubīsimies, ka Jehova augstu vērtē mūsu pūles atbalstīt viņa varu — mūsu uzticīgo kalpošanu un izturību pārbaudījumos. (Ps. 31:24.) Arī nākamajā rakstā ir runāts par to, kāpēc Jehova ir pelnījis, ka mēs no visas sirds atbalstām viņa varu, un aplūkots, kā mēs to varam darīt.

^ 4. rk. ”Lai zina, ka tu, kam vārds — Kungs, tu viens — Visuaugstais pār visu zemi!”