Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūnijs 2017

Jehova mūs mierina visās mūsu bēdās

Jehova mūs mierina visās mūsu bēdās

”Visa mierinājuma Dievs.. mūs mierina visās mūsu bēdās.” (2. KOR. 1:3, 4.)

DZIESMAS: 33., 41.

1., 2. Kā Jehova mūs mierina mūsu bēdās, un kādu pārliecību mēs gūstam, lasot viņa Rakstus?

KĀDS jauns, neprecēts brālis reiz sarunā ar draudzes vecāko tam pastāstīja, ka ir nopietni domājis par vārdiem, kas lasāmi 1. vēstulē korintiešiem, 7. nodaļas 28. pantā. Šajā pantā par tiem, kas stājas laulībā, ir teikts: ”Tiem būs jaunas grūtības dzīvē [burt. ”bēdas miesā”, zemsv. piez.].” Gados jaunais kristietis draudzes vecākajam, pieredzējušam ģimenes cilvēkam, jautāja: ”Kas tās ir par grūtībām? Vai es pratīšu ar tām tikt galā, ja apprecēšos?” Draudzes vecākais vispirms pievērsa brāļa uzmanību citiem apustuļa Pāvila vārdiem, proti, ka Jehova ir ”visa mierinājuma Dievs, kas mūs mierina visās mūsu bēdās”. (2. Kor. 1:3, 4.)

2 Jehova patiešām ir mīlošs Tēvs, un viņš mūs mierina, kad sastopamies ar grūtībām. Droši vien ikviens Jehovas kalps ir pieredzējis, kā Jehova viņu dažādos veidos ir atbalstījis un vadījis — piemēram, ar Bībeles starpniecību. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums vēl pašu labāko, tāpat kā viņš  to ir vēlējis saviem kalpiem pagātnē. (Nolasīt Jeremijas 29:11, 12.)

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

3 Ja mēs saprotam, kāds ir bijis problēmu vai grūtību cēlonis, mums parasti ir vieglāk tikt ar tām galā. To var teikt arī par grūtībām, ar ko saskaras ģimenes cilvēki. Kādu iemeslu dēļ viņiem var rasties ”jaunas grūtības dzīvē”, kā tās nosauca Pāvils? Ko mēs varam mācīties gan no Bībelē aprakstītiem gadījumiem, gan no gadījumiem, kas notikuši mūsu laikos, un kā tas mums var sniegt mierinājumu? Pārdomājuši šos jautājumus, mēs gūsim spēku, lai izturētu dažādas grūtības un pārbaudījumus.

PĀRBAUDĪJUMI — ”JAUNAS GRŪTĪBAS DZĪVĒ”

4., 5. Kādi ir daži iemesli, kas var radīt ”jaunas grūtības dzīvē”?

4 Kad Dievs iedibināja laulību, viņš teica: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Moz. 2:24.) Bet, tā kā cilvēki vairs nav pilnīgi, tiem, kas stājas laulībā, jārēķinās, ka reizēm attiecības ģimenē un tuvinieku starpā būs saspīlētas. (Rom. 3:23.) Piemēram, kad meitene aug, viņa pakļaujas vecākiem, bet, kad viņa ir izaugusi un apprecas, viņai turpmāk jāpakļaujas vīram. Dievs ģimenē par galvu ir iecēlis vīru. (1. Kor. 11:3.) Dažreiz jaunajam vīram nav viegli īstenot vadību ģimenē, bet jaunajai sievai nav viegli viņu atzīt par ģimenes galvu. Arī attiecības ar vīra un sievas vecākiem var kļūt saspringtas un sagādāt jaunajai ģimenei grūtības.

5 Cita veida raizes sākas tad, kad vīrs un sieva uzzina, ka viņiem ir gaidāms bērns. Priekam par ģimenes pieaugumu mēdz pievienoties bažas par māmiņas un mazuļa veselību kā grūtniecības laikā, tā arī pēc bērna nākšanas pasaulē. Uztraukumu var sagādāt arī paredzamā ģimenes izdevumu palielināšanās. Kad bērns ir piedzimis, sieva savu laiku un uzmanību galvenokārt mēdz veltīt jaundzimušajam, un ne viens vien vīrs tāpēc jūtas atstumts. Bet pēc bērna ienākšanas ģimenē arī vīram ir vairāk pienākumu nekā agrāk, jo viņam ir jāapgādā vēl viens ģimenes loceklis un par to jārūpējas.

6.—8. Ko bieži vien izjūt cilvēki, kuru cerības laist pasaulē bērnus neīstenojas?

6 Dažās ģimenēs ir cits raižu iemesls — vīram un sievai, kuri ļoti ilgojas pēc bērniņa, šīs ilgas nepiepildās. Protams, kristieši saprot, ka līdz ar bērna ienākšanu ģimenē viņu dzīve nekļūtu rožaina, tomēr, ja viņu vēlme pēc mazuļa neīstenojas, tā var smagi nospiest abu dzīvesbiedru, bet it sevišķi sievas, sirdi. (Sal. Pam. 13:12.) Bībeles laikos neauglība tika uzskatīta par negodu. Jēkaba sieva Rāhele dziļi pārdzīvoja, ka viņas māsai dzima bērni, bet viņa pati nevarēja kļūt par māti. (1. Moz. 30:1, 2.) Misionāriem, kas kalpo zemēs, kur ģimenes parasti ir kuplas, bieži jautā, kāpēc viņiem nav bērnu. Lai gan misionāri cenšas to taktiski paskaidrot, viņiem reizēm jādzird: ”Mēs lūgsim, lai Dievs jums dāvātu bērnus!”

7 Daudziem nav svešas izjūtas, kas nomāca kādu kristieti Lielbritānijā. Viņa ļoti vēlējās bērnu, bet viņas cerības nepiepildījās. Kad viņai iestājās vecums, kad bērnu vairs nevar būt, viņu pārņēma izmisums. Tad viņa ar vīru izlēma, ka adoptēs bērnu. Tomēr šī kristiete vēl kādu laiku pārdzīvoja savu situāciju. Viņa teica: ”Es zināju, ka  adoptēt bērnu nav tas pats, kas laist pasaulē savējo.”

8 Tiesa, Bībelē var lasīt, ka ”sievieti pasargās bērnu laišana pasaulē”. (1. Tim. 2:15.) Bet šie Pāvila vārdi, protams, nenozīmē, ka bērnu laišana pasaulē pati par sevi palīdz iegūt mūžīgu dzīvi. Viņš runāja par to, ka tad, ja sieviete ir aizņemta, rūpējoties par bērniem un māju, ir mazāka iespēja, ka viņa sāks tenkot un jaukties citu darīšanās. (1. Tim. 5:13.) Tomēr viņa nav pasargāta no grūtībām, ko mēdz pieredzēt ģimenes cilvēki.

Kas var palīdzēt, kad zaudēts dzīvesbiedrs? (Sk. 9., 12. rindkopu)

9. Kāds īpaši smags pārbaudījums daudziem ir bijis jāpieredz?

9 Ja runājam par grūtībām, ar kādām sastopas cilvēki, kas ir nodibinājuši ģimeni, jāpiemin vēl kāda īpaši smaga situācija, kas daudziem ir bijusi jāpieredz. Tā ir dzīvesbiedra nāve. Iespējams, kristietis nav pat domājis, ka viņam būs jāiztur šāds pārbaudījums. Kur var rast mierinājumu? Kristieši nešaubīgi tic Jēzus solījumam par augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29.) Kad mums ir jāpārdzīvo traģēdija ģimenē, apziņa, ka Jēzus vārdi noteikti īstenosies, sniedz lielu mierinājumu. Mūsu mīlošais debesu Tēvs ir ietvēris Bībelē šādus brīnišķīgus solījumus, lai atbalstītu un mierinātu savus kalpus, kam jāpieredz dažādi pārbaudījumi. Pievērsīsim uzmanību, kā ir jutušies daži Jehovas kalpi un kā Jehova viņus ir mierinājis.

MIERINĀJUMS GRŪTĪBĀS

10. Kā Anna guva mierinājumu savās bēdās? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

10 Elkanas sieva Anna, ko viņš ļoti mīlēja, atradās grūtā situācijā. Annai nebija bērnu, bet Elkanas otrai sievai Penīnai bija vairāki bērni. (Nolasīt 1. Samuēla 1:4—7.) Penīna ”gadu no gada” izsmēja Annu, to aizvainodama un sāpinādama. Meklējot mierinājumu, Anna vērsās lūgšanā pie Jehovas. Bībelē teikts, ka viņa ”ilgi lūdzās tā Kunga priekšā”. Anna nešaubījās, ka Jehova uzklausīs viņas lūgumu. Pēc tam ”viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi”. (1. Sam. 1:12, 17, 18.) Viņa bija pārliecināta, ka Jehova var viņai dāvāt dēlu vai arī palīdzēt kādā citā veidā.

11. Ko mēs varam gūt, lūdzot Jehovu?

11 Kamēr mēs esam nepilnīgi un dzīvojam Sātana pārvaldītā pasaulē, mēs pieredzam grūtības un pārbaudījumus. (1. Jāņa 5:19.) Tāpēc ir iepriecinoši apzināties, ka mums ir iespēja lūgt Jehovu, kas ir ”visa mierinājuma Dievs”. Anna uzticēja Jehovam pilnīgi visu, kas viņai bija uz sirds. Tātad arī mums grūtībās un bēdās, vēršoties pie Jehovas, ir ne vien jāpiemin, kā mēs jūtamies, bet arī karsti jālūdz — mums jāatver sava sirds Jehovas priekšā un jāstāsta viņam par visām savām dziļākajām izjūtām. (Filip. 4:6, 7.)

12. Kas Bībelē minētajai atraitnei Annai palīdzēja nezaudēt dzīvē prieku?

12 Ja mēs izjūtam milzīgu tukšumu tāpēc, ka mums nav bērnu, vai tāpēc, ka esam zaudējuši dzīvesbiedru, mēs tomēr varam gūt mierinājumu. Lūkas evaņģēlijā minētajai pravietei Annai vīrs bija nomiris tikai septiņus gadus pēc apprecēšanās. Bībelē nav rakstīts, ka viņiem būtu bijuši bērni. Kas viņai palīdzēja izturēt? Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 37. pantā teikts, ko 84 gadu vecumā Anna joprojām apņēmīgi darīja: ”Viņa nekad nepameta templi, bet dienām un naktīm kalpoja, gavēdama un karsti lūgdamās.” Kalpojot Jehovam,  Anna guva mierinājumu un saglabāja prieku.

13. Miniet piemēru, kas apliecina, kā mums grūtā brīdī var palīdzēt īsti draugi!

13 Mēs varam gūt mierinājumu draudzē, jo tur varam atrast īstus draugus un biedrus. (Sal. Pam. 18:24.) Kāda kristiete, vārdā Pola, atceras, cik ļoti viņa pārdzīvoja to, ka viņas māte pārstāja kalpot Jehovam. Polai tolaik bija tikai pieci gadi. Ar laiku par viņu garīgā ziņā sāka rūpēties kāda pioniere, vārdā Ena. ”Lai gan viņa nav mana radiniece, viņa ar mīlestību interesējās par mani, un tas man palīdzēja kalpot Jehovam,” stāstīja Pola. Vēlāk Polai par lielu prieku viņas māte atgriezās draudzē. Savukārt Ena, kas Polai garīgā ziņā ir bijusi gluži kā māte, ir gandarīta, ka viņai ir bijusi iespēja palīdzēt Polai kalpot Jehovam.

14. Ko gūst tie, kas cenšas mierināt un uzmundrināt citus?

14 Kad mēs ar mīlestību interesējamies par citiem, kliedējas mūsu pašu negatīvās izjūtas. Piemēram, kā precētas, tā neprecētas māsas labi zina, ka, sludinot labo vēsti, viņas gūst dziļu prieku. Viņas apzinās, ka sludināšanā viņas sadarbojas ar Dievu, godā viņu un pilda viņa gribu. Dažas māsas ir teikušas, ka sludināšana pat uzlabo viņu emocionālo veselību. Attiecības draudzes locekļu starpā kļūst ciešākas,  kad mēs sirsnīgi rūpējamies cits par citu un kad, sadarbojoties sludināšanā, apliecinām savu interesi par sastaptajiem cilvēkiem. (Filip. 2:4.) Apustulis Pāvils šajā ziņā rādīja lielisku priekšzīmi. Viņš izturējās pret Tesalonikas kristiešiem ”maigi kā māte” un tos mierināja un uzmundrināja ”kā tēvs savus bērnus”. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:7, 11, 12.)

ATBALSTS UN UZMUNDRINĀJUMS ĢIMENES LOKĀ

15. Kam ir uzticēts pienākums mācīt bērnus?

15 Kā mēs varam sniegt atbalstu ģimenēm mūsu draudzē? Reizēm tie, kas nesen ir kļuvuši par kristiešiem, lūdz, lai nobrieduši draudzes locekļi viņiem palīdzētu mācīt bērniem Bībeles patiesību. Iespējams, viņi pat lūdz, lai tie viņu vietā vadītu bērniem Bībeles stundas. Bībelē ir norādīts, ka mācīt bērnus galvenokārt ir vecāku pienākums. (Sal. Pam. 23:22; Efes. 6:1—4.) Dažos gadījumos palīdzība patiešām ir nepieciešama, taču tas neatbrīvo vecākus no viņu pienākuma mācīt bērnus. Vecākiem ir jāgādā, lai starp viņiem un bērniem pastāvētu laba domu apmaiņa.

16. Kas mums jāpatur prātā, kad palīdzam bērniem?

16 Ja vecāki izlemj, ka viņu bērniem kāds cits draudzes loceklis vadīs Bībeles stundas, šim brālim vai māsai nebūtu jāuzņemas vecāku loma. Ir gadījumi, kad Jehovas lieciniekiem lūdz, lai viņi mācītu Bībeli bērniem, kuru vecākus Bībeles patiesība neinteresē. Arī tādās reizēs ir svarīgi atcerēties, ka mēs nekļūstam par šo bērnu vecākiem. Ja mums lūdz vadīt Bībeles stundas kādam bērnam, tad būtu gudri organizēt, lai Bībeles stundas notiktu viņa mājās, klātesot viņa vecākiem vai kādam citam garīgi nobriedušam Jehovas lieciniekam, vai arī kādā piemērotā sabiedriskā vietā. Tādā gadījumā nevienam nebūs pamata iztulkot mūsu rīcību nepareizi. Ar laiku, cerams, vecāki paši sāks mācīt bērniem Bībeli, tā pildot Dieva noteikto pienākumu gādāt par bērniem garīgā ziņā.

17. Kā bērni un jaunieši var būt uzmundrinājuma avots ģimenei?

17 Bērni un jaunieši, kas ir iemīlējuši patieso Dievu un klausa viņam, var kļūt par uzmundrinājuma avotu visai ģimenei. Vecāki ir ļoti priecīgi, ja bērni izturas pret viņiem ar cieņu un palīdz viņiem praktiski. Bērni var dot vērtīgu ieguldījumu arī ģimenes garīguma stiprināšanā. Noasa tēvs Lamehs, kas pielūdza Jehovu, par savu dēlu teica: ”Šis mums nesīs atpūtu no mūsu pūliņa un mūsu roku darba, kas cēlies no zemes, ko Dievs ir nolādējis.” Lameha vārdi bija pravietojums, kas piepildījās, kad Dievs atbrīvoja zemi no lāsta. (1. Moz. 5:29; 8:21.) Arī tagad bērni, kas pielūdz patieso Dievu, var būt atbalsts tuviniekiem garīgā ziņā. Viņi var palīdzēt ikvienam ģimenes loceklim, lai ģimene gan izturētu pašreizējās grūtības, gan paliktu dzīva, kad Dievs atkal tiesās visu pasauli.

18. Kas mums var palīdzēt izturēt jebkādus pārbaudījumus?

18 Miljoniem cilvēku gūst mierinājumu visās savās bēdās un grūtībās, lūdzot Dievu, pārdomājot, kā Dieva kalpi senatnē ir saņēmuši mierinājumu, un veidojot ciešas attiecības ar ticības biedriem. (Nolasīt Psalmu 145:18, 19.) Apziņa, ka Jehova ir patiesa mierinājuma avots, mums noteikti palīdzēs nezaudēt drosmi un izturēt jebkādus pārbaudījumus tagad un nākotnē.