Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūlijs 2016

Tieksimies pēc Dieva valstības, nevis pēc mantas

Tieksimies pēc Dieva valstības, nevis pēc mantas

”Tiecieties pēc viņa valstības, un tas viss jums tiks dots.” (LŪK. 12:31.)

DZIESMAS: 40., 98.

1. Kāda ir atšķirība starp to, kas mums ir vajadzīgs, un to, ko mēs vēlamies?

MĒDZ teikt, ka cilvēka vajadzību nav daudz, bet viņa vēlmes ir bezgalīgas. Pēc visa spriežot, daudziem ir grūti saskatīt atšķirību starp vajadzībām un vēlmēm. Ar ko tās atšķiras? Cilvēkam ir vajadzīgs tas, bez kā viņš nevar iztikt un no kā ir atkarīga viņa dzīvība. Piemēram, uzturs, apģērbs un mājoklis ir neapstrīdamas cilvēka vajadzības. Savukārt vēlme ir tas, ko cilvēks vēlas iegūt, bet kas nav nepieciešams dzīvības uzturēšanai.

2. Kādas mēdz būt cilvēku vēlmes?

2 Cilvēku vēlmes var ievērojami atšķirties atkarībā no tā, kur viņi dzīvo. Attīstības valstīs daudzi vēlas sakrāt naudu mobilā tālruņa, motocikla vai neliela zemes gabala iegādei. Bagātākās zemēs cilvēki sapņo par pilnu skapi ar dārgām drēbēm, lielāku māju vai smalkāku automašīnu. Bet, ja cilvēks  vēlas iegūt arvien vairāk mantas, vai tā viņam ir vajadzīga vai ne un vai viņš var to atļauties vai ne, pastāv briesmas iekļūt materiālisma lamatās.

SARGĀSIMIES NO MATERIĀLISMA LAMATĀM

3. Kas ir materiālisms?

3 Kas ir materiālisms? To skaidro kā pārmērīgu nodarbinātību ar dzīves materiālo pusi un garīguma atstāšanu novārtā. Materiālisms sakņojas cilvēka vēlmēs un tieksmēs. Tas rada cilvēkā neremdināmas alkas pēc mantas. Materiālistiska domāšana nav atkarīga no tā, cik daudz kādam ir naudas un cik dārgas lietas viņš pērk. Arī nabadzīgi cilvēki var iekrist materiālisma lamatās un pārstāt tiekties pirmām kārtām pēc Dieva valstības. (Ebr. 13:5.)

4. Kā Sātans izmanto cilvēku ”acu iekāri”?

4 Sātans ar pasaules komerciālās sistēmas palīdzību cenšas panākt, lai mēs noticētu, ka jutīsimies laimīgi tikai tad, ja mums būs vairāk, nekā patiešām ir vajadzīgs. Viņš sekmīgi izmanto cilvēku ”acu iekāri”. (1. Jāņa 2:15—17; 1. Moz. 3:6; Sal. Pam. 27:20.) Pasaule piedāvā visdažādākās mantas — gan izcili labas, gan bezjēdzīgas, un bieži tās var likties ļoti vilinošas. Vai jums ir gadījies iegādāties kādu lietu nevis tāpēc, ka tā jums bija vajadzīga, bet tāpēc, ka tā bija piesaistījusi jūsu skatienu veikala skatlogā vai reklāmā? Iespējams, vēlāk jūs sapratāt, ka bez šīs lietas būtu varējuši tīri labi iztikt. Šādas nevajadzīgas lietas tikai sarežģī un apgrūtina dzīvi, un tās mums var kļūt par slazdu. Piemēram, varētu ciest mūsu garīgie paradumi — mēs vairs neatvēlētu pietiekami daudz laika tam, lai lasītu Bībeli, gatavotos sapulcēm un tās apmeklētu, kā arī lai regulāri sludinātu. Paturēsim prātā apustuļa Jāņa brīdinošos vārdus: ”Pasaule un tās iekāres ies bojā.”

5. Kas var notikt, ja cilvēks visu savu laiku un spēku velta mantas vairošanai?

5 Sātans grib, lai mēs visu savu laiku un spēku veltītu naudas pelnīšanai, nevis kalpošanai Jehovam. (Mat. 6:24.) Bet cilvēki, kam pārsvarā rūp tas, kā vairot mantu, un kam dzīvē galvenais ir pašu iegribas, padara savu dzīvi seklu vai vēl sliktāk — viņu dzīve ir bez garīga satura, pilna ar bēdām un vilšanos. (1. Tim. 6:9, 10; Atkl. 3:17.) To ilustrē Jēzus vārdi līdzībā par sējēju. Kā viņš norādīja, kad vēsts par valstību tiek ”sēta starp ērkšķiem”, ”iezogas.. visādas citas vēlmes un nomāc vārdu, un tas nenes ražu”. (Marka 4:14, 18, 19.)

6. Ko var mācīties no gadījuma ar Baruhu?

6 Padomāsim, ko mēs varam mācīties no gadījuma ar pravieša Jeremijas sekretāru Baruhu. Tad, kad tuvojās iepriekš paredzētā Jeruzālemes izpostīšana, Baruhs sāka ”meklēt sev vēl ko lielu” — ko tādu, kam nav paliekošas vērtības. Tomēr vienīgais, uz ko viņam vajadzēja cerēt, bija saistīts ar Jehovas solījumu: ”Tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību.” (Jer. 45:1—5.) Pilsētā, ko gaidīja nopostīšana, Dievs negrasījās pasargāt neviena cilvēka mantu. (Jer. 20:5.) Tagad, kad tuvojas ļaunās pasaules gals, nav īstais laiks nodoties mantas krāšanai. Mēs nevaram gaidīt, ka jebkas no tā, kas mums pieder, lai cik dārgs tas mums būtu, tiks pasargāts, kad Jehova mūs glābs lielajā postā. (Sal. Pam. 11:4; Mat. 24:21, 22; Lūk. 12:15.)

7. Kam mēs pievērsīsim uzmanību, un kāpēc?

7 Jēzus savā Kalna runā deva lieliskus padomus, kas mums palīdz parūpēties  par dzīvei nepieciešamo tā, lai mēs nenovērstos no galvenā, nekļūtu materiālistiski noskaņoti un nesagādātu sev liekas raizes. (Mat. 6:19—21.) Apskatīsim to, kas rakstīts Mateja evaņģēlijā, 6. nodaļā, no 25. līdz 34. pantam. Šis Bībeles fragments stiprinās mūsu apņēmību tiekties pēc Dieva valstības, nevis mantas. (Lūk. 12:31.)

JEHOVA GĀDĀ PAR MUMS MATERIĀLĀ ZIŅĀ

8., 9. a) Kāpēc mums nav pārmērīgi jāraizējas par savām pamatvajadzībām? b) Ko Jēzus zināja par cilvēku vajadzībām?

8 Nolasīt Mateja 6:25. Jēzus aicināja savus klausītājus ”pārstāt raizēties”, jo viņi raizējās par to, par ko viņiem nemaz nebija jāraizējas. Jēzus norādījums bija pamatots. Liekas raizes — pat par to, kas dzīvē ir vajadzīgs, — var novērst cilvēka uzmanību no vissvarīgākā, tas ir, no garīgiem jautājumiem. Jēzus redzēja, ka viņa mācekļiem piemita šāda bīstama nosliece, tāpēc Kalna runā viņš tos brīdināja vēl četras reizes. (Mat. 6:27, 28, 31, 34.)

9 Kāpēc Jēzus mudināja neraizēties par to, ko mēs ēdīsim, dzersim un ko vilksim mugurā? Tās taču ir mūsu pamatvajadzības! Vai tad nav dabiski uztraukties, ja mums trūkst līdzekļu savu pamatvajadzību apmierināšanai? Protams, cilvēki mēdz par to raizēties, un Jēzus to zināja. Jēzus labi saprata, kas cilvēkiem katru dienu ir vajadzīgs. Turklāt viņš zināja, cik smagos apstākļos dzīvos viņa mācekļi daudzus gadsimtus vēlāk — ”pēdējās dienās”, kas Bībelē ir raksturotas kā ”īpaši grūti laiki”. (2. Tim. 3:1.) Mūsdienās bezdarbs, inflācija, pārtikas trūkums un galēja nabadzība nav nekas neparasts. Taču Jēzus arī skaidri saprata, ka dzīvība ir ”vērtīgāka par ēdienu un miesa — par apģērbu”.

10. Kas, saskaņā ar Jēzus vārdiem, ir svarīgākais dzīvē?

10 Kalna runas sākumā Jēzus mācīja savus klausītājus lūgt debesu Tēvu par viņu fiziskajām vajadzībām. Jēzus teica, ka viņi var lūgt: ”Dod mums šodien dienišķo maizi.” (Mat. 6:11.) Un citā gadījumā viņš sacīja, ka viņi var Dievam lūgt: ”Dod mums dienišķo maizi, cik šai dienai vajadzīgs.” (Lūk. 11:3.) Šis padoms nenozīmē, ka cilvēkam būtu jādomā tikai par savu materiālo vajadzību apmierināšanu. Kad Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt Dievu, viņš norādīja, ka daudz svarīgāk ir lūgt par Dieva valstību. (Mat. 6:10; Lūk. 11:2.) Lai palīdzētu saviem klausītājiem lieki neraizēties, Jēzus atgādināja, ka Jehova spēj nevainojami rūpēties par visu, ko ir radījis.

11., 12. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jehova rūpējas par putniem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

11 Nolasīt Mateja 6:26. Šajā pantā izskan aicinājums ”pavērot debesu putnus”. Lai gan putni ir mazi, tie apēd daudz augļu, sēklu, tārpu un kukaiņu. Ņemot vērā to ķermeņa masu, tie proporcionāli apēd vairāk nekā cilvēki. Lai gan putni ne apstrādā zemi, ne sēj, Jehova gādā, lai tiem būtu viss, kas ir vajadzīgs. (Ps. 147:9.) Protams, Jehova neieliek barību viņu knābjos, putniem pašiem tā ir jāuzmeklē. Bet tā ir pieejama lielā daudzumā!

12 Jēzum nebija šaubu, ka debesu Tēvs rūpēsies par cilvēkiem, tāpat kā viņš rūpējas par putniem. [1] (1. Pēt. 5:6, 7.) Jehova nenoliks mums priekšā ēdienu, bet viņš var svētīt mūsu pūliņus izaudzēt to, kas nepieciešams uzturam, vai nopelnīt tik, cik vajadzīgs iztikai. Ja kādam ir  radušās grūtības, Jehova var pamudināt citus dāsni palīdzēt. Jēzus neminēja, ka Jehova apgādā putnus ar pajumti. Bet, kā mēs zinām, Dievs tos ir apveltījis ar instinktiem un prasmēm un devis tiem materiālus ligzdu būvēšanai. Jehova var palīdzēt arī mums, lai mēs atrastu savai ģimenei piemērotu mājokli.

13. Kāpēc var teikt, ka mēs esam vērtīgāki par putniem?

13 Jēzus saviem klausītājiem lika padomāt: ”Vai jūs neesat vērtīgāki par putniem?” Uzdodams šo jautājumu, Jēzus acīmredzot domāja par to, ka drīzumā viņš atdos savu dzīvību cilvēces labā. (Salīdzināt Lūkas 12:6, 7.) Kristus izpirkuma upuris tika samaksāts tikai un vienīgi par cilvēkiem. Jēzus upurēja savu dzīvību nevis par ”debesu putniem”, bet par cilvēkiem — lai cilvēki varētu dzīvot mūžīgi. (Mat. 20:28.)

14. Ko cilvēks raizēdamies nevar panākt?

14 Nolasīt Mateja 6:27. Kāpēc Jēzus teica, ka cilvēks raizēdamies nevar pielikt savam mūžam pat vienu olekti? Tāpēc, ka liekas raizes par ikdienas vajadzībām nepagarinās cilvēka dzīvi. Gluži otrādi, pārmērīgas raizes var saīsināt mūžu.

15., 16. a) Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jehova rūpējas par ”lilijām laukā”? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāds jautājums mums jāapsver, un kāpēc?

15 Nolasīt Mateja 6:28—30. Parasti mēs visi vēlamies glīti ģērbties, it īpaši tad, kad dodamies sludināt, uz sapulcēm vai kongresiem. Bet vai tāpēc mums jāsāk ”raizēties par apģērbu”? Jēzus vēlreiz  pievērsa savu klausītāju uzmanību Jehovas roku darbam. Viņš aicināja palūkoties uz ”lilijām laukā”. Iespējams, Jēzus runāja par tādām lilijveidīgām puķēm kā staltās gladiolas, skaistās hiacintes, greznie īrisi vai elegantās tulpes. Tās nevērpj, neauž un nešuj sev tērpus, tomēr zied tik krāšņiem ziediem! ”Pat Salamans visā savā spožumā nebija tērpts tā kā viena no tām”!

16 Jēzus uzsvēra: ”Ja jau Dievs tā tērpj lauka augus.., vai gan viņš vēl jo vairāk neapģērbs jūs, mazticīgie?” Mēs par to varam būt pilnīgi pārliecināti! Taču Jēzus mācekļu ticība nebija pietiekami stipra. (Mat. 8:26; 14:31; 16:8; 17:20.) Viņiem vajadzēja stiprināt savu ticību un paļāvību uz Jehovu. Ko var teikt par mums? Cik stipra ir mūsu ticība tam, ka Jehova vēlas un arī spēj par mums parūpēties?

17. Kas var iedragāt mūsu attiecības ar Jehovu?

17 Nolasīt Mateja 6:31, 32. Mums nav jācenšas līdzināties cilvēkiem no ”citām tautām”, kuriem nav patiesas ticības mīlošam debesu Tēvam, kas gādā par tiem, kuriem svarīgāka ir dzīves garīgā puse. Ja mēs tiektos pēc materiālā, ar ko ”ir pārņemtas citas tautas”, mēs iedragātu savas attiecības ar Jehovu. Mēs varam droši apgalvot: ja mēs darām to, ko Jehova no mums gaida, proti, pirmām kārtām tiecamies pēc valstības, viņš katrā ziņā mums dos daudz laba. Dievbijībai mūs jārosina būt apmierinātiem ar to, ka ”mums ir uzturs, apģērbs un pajumte”. (1. Tim. 6:6—8.)

 VAI MĒS DIEVA VALSTĪBAI IERĀDĀM GALVENO VIETU DZĪVĒ?

18. Ko Jehova zina par katru no mums, un kā viņš par mums parūpēsies?

18 Nolasīt Mateja 6:33. Kristus sekotājiem jebkurā dzīves situācijā vispirms ir jātiecas pēc Dieva valstības. Kā norādīja Jēzus, tādā gadījumā ”tas viss jums tiks dots”. Kāpēc Jēzus varēja tā teikt? To palīdz saprast iepriekšējais pants: ”Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.” Ar vārdiem ”tas viss” ir domātas mūsu pamatvajadzības. Jehova zina, kas katram ir vajadzīgs saistībā ar uzturu, apģērbu un pajumti, pirms mēs paši šīs vajadzības esam pamanījuši. (Filip. 4:19.) Viņš zina, kurš mūsu apģērba gabals drīzumā būs novalkāts. Viņš zina, kas tieši mums ir vajadzīgs uzturam un kāda dzīvesvieta ir piemērota mūsu ģimenei. Jehova parūpēsies, lai mums būtu tas, kas mums patiešām ir vajadzīgs.

19. Kāpēc mums nav jāraizējas par to, kas varētu notikt nākotnē?

19 Nolasīt Mateja 6:34. Jēzus atkal uzsvēra, ka viņa mācekļiem nav jāraizējas. Viņš vēlējās, lai tie savu uzmanību pievērstu tikai konkrētās dienas problēmām, būdami pilni paļāvības, ka Jehova tiem palīdzēs. Ja mēs pārmērīgi raizētos par to, kas varētu notikt nākotnē, mēs sāktu paļauties uz sevi, nevis uz Dievu un tādā veidā kaitētu savām attiecībām ar viņu. (Sal. Pam. 3:5, 6; Filip. 4:6, 7.)

TIEKSIMIES VISPIRMS PĒC VALSTĪBAS, UN JEHOVA MUMS DOS VISU NEPIECIEŠAMO

Vai jūs varat vienkāršot savu dzīvi, lai vairāk iesaistītos garīgajā darbībā? (Sk. 20. rindkopu)

20. a) Kādus mērķus jūs varat izvirzīt kalpošanā Jehovam? b) Ko jūs varat darīt, lai vienkāršotu savu dzīvi?

20 Ja mēs upurētu garīgas intereses par labu materiālistiskiem mērķiem, mūsu dzīve būtu tukša. Mums ir jātiecas pēc visa, kas ir saistīts ar Dieva valstību. Piemēram, vai jūs varat pārcelties uz draudzi, kur ir ļoti vajadzīgi sludinātāji? Vai jums ir iespēja kalpot par pionieri? Ja jūs jau kalpojat pilnu slodzi, vai jūs esat domājuši par iespēju mācīties valstības sludinātāju skolā? Varbūt jūs varat palīdzēt Bētelē vai tulkošanas birojā? Varbūt jums ir iespēja kļūt par vietējās projektēšanas un būvniecības programmas brīvprātīgo un piedalīties valstības zāļu celtniecībā? Apdomājiet, kā jūs varat vienkāršot savu dzīvi, lai vairāk iesaistītos garīgajā darbībā. Ar lūgšanām apsveriet 10. lappusē izceltos ieteikumus (” Kā vienkāršot savu dzīvi”) un speriet konkrētus soļus, lai sasniegtu savu mērķi.

21. Kas mums palīdzēs tuvoties Jehovam?

21 Jēzum bija pamatots iemesls skubināt savus sekotājus tiekties pēc Dieva valstības, nevis pēc mantas. Ja mēs klausīsim šim Jēzus padomam, mums nekad nebūs iemesla raizēties par to, vai tiks apmierinātas mūsu materiālās vajadzības. Mēs tuvosimies Jehovam, ja paļausimies uz viņu, neizdabāsim katrai savai iegribai un necentīsimies nopirkt katru lietu, ko piedāvā šī pasaule, pat ja mēs to varam atļauties. Vienkāršojot savu dzīvi jau tagad, mums būs vieglāk ”cieši satvert īsto dzīvi”, kas gaidāma nākotnē. (1. Tim. 6:19.)

^ [1] (12. rindkopa.) Atbilde uz jautājumu, kāpēc Jehova dažreiz pieļauj situāciju, kad kristietis paliek neēdis, ir atrodama 2014. gada 15. septembra Sargtorņa 22. lappusē, rakstā ”Lasītāju jautājumi”.