Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Jūlijs 2016

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Ko nozīmē divu nūju salikšana kopā, kas minēta Ecēhiēla grāmatas 37. nodaļā?

Jehova Ecēhiēlam deva vēsti par cerību, apsolīdams, ka izraēliešu tauta tiks apvienota pēc tam, kad tā atgriezīsies Apsolītajā zemē. Šī pravietiskā vēsts norādīja arī uz Dieva kalpu apvienošanu, kas notiks pēdējās dienās.

Jehova Ecēhiēlam lika paņemt divas ”vēzdas” jeb nūjas. Uz vienas no tām Jehova lika uzrakstīt: ”Jūda un ar viņu savienotie Israēla bērni,” — bet uz otras: ”Jāzeps, Ēfraima un visa ap viņu apvienotā Israēla nama vēzda.” Ecēhiēlam abas nūjas bija jāsaliek kopā, lai tās taptu par ”vienu vēzdu” viņa rokā. (Ecēh. 37:15—17.)

 Kas ir domāts ar vārdu ”Ēfraims”? Ēfraima cilts bija kļuvusi par ietekmīgāko cilti desmit cilšu ziemeļu valstī, un pie tās bija piederējis pirmais šīs valsts ķēniņš Jerobeāms. (5. Moz. 33:13, 17; 1. Ķēn. 11:26.) Šī cilts bija cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima. (4. Moz. 1:32, 33.) Jāzeps no sava tēva Jēkaba bija saņēmis īpašu svētību. Tāpēc nūja, kas attēloja desmit cilšu valsti, gluži pamatoti tika saukta par ”Ēfraima.. vēzdu”. Tad, kad Ecēhiēls rakstīja pravietojumu par divām nūjām, ziemeļu valsts Izraēlas iedzīvotāji jau sen bija aizvesti gūstā. To bija izdarījuši asīrieši 740. gadā p.m.ē. (2. Ķēn. 17:6.) Minētā pravietojuma rakstīšanas laikā lielākā daļa šo izraēliešu pēcteču bija izkaisīti pa visu Babilonijas impēriju, kas bija stājusies Asīrijas vietā.

607. gadā p.m.ē. gūstā uz Babiloniju tika aizvesti divu cilšu dienvidu valsts Jūdejas iedzīvotāji, kuru vidū acīmredzot bija arī tie izraēlieši, kas savulaik no ziemeļu valsts bija pārcēlušies uz Jūdeju. Pār divu cilšu valsti visu laiku bija valdījuši ķēniņi no Jūdas cilts, un Jūdejā bija dzīvojuši priesteri, kas kalpoja Jeruzālemes templī. (2. Laiku 11:13, 14; 34:30.) Ir saprotams, kāpēc divu cilšu valsti attēloja nūja, uz kuras bija rakstīts ”Jūda”.

Kad šīs abas nūjas simboliskā ziņā tika saliktas kopā? Tas notika 537. gadā p.m.ē., kad izraēlieši atgriezās Jeruzālemē, lai no jauna uzbūvētu templi. No trimdas atgriezās izraēlieši, kas piederēja gan pie kādas no divām ciltīm, gan pie kādas no desmit. Izraēlieši vairs netika dalīti. (Ecēh. 37:21, 22.) Viņi atkal vienoti pielūdza Jehovu. Šo izlīgumu bija paredzējuši arī pravieši Jesaja un Jeremija. (Jes. 11:12, 13; Jer. 31:1, 6, 31.)

Kāda svarīga patiesība par tīro pielūgsmi ir izcelta šajā pravietojumā? Jehova apvienos savus kalpus. (Ecēh. 37:18, 19.) Vai mūsdienās šis solījums ir piepildījies? Jā, tā var apgalvot. Pravietojums sāka piepildīties 1919. gadā, kad Dieva kalpi pakāpeniski tika organizēti un apvienoti, un viņi atkal kļuva par vienu tautu. Sātans bija centies neatgriezeniski sašķelt Dieva kalpus, bet viņa mēģinājumi cieta pilnīgu neveiksmi.

Tobrīd lielākajai daļai atkal apvienoto Dieva kalpu bija cerība kļūt par ķēniņiem un priesteriem debesīs kopā ar Jēzu Kristu. (Atkl. 20:6.) Simboliskā ziņā viņi bija kā nūja, uz kuras rakstīts ”Jūda”. Tomēr ar laiku šiem garīgajiem jūdiem pievienojās aizvien vairāk cilvēku, kam ir cerība dzīvot uz zemes. (Cak. 8:23.) Šie cilvēki, kas nevaldīs debesīs kopā ar Kristu, simboliskā ziņā ir kā nūja, uz kuras rakstīts ”Jāzeps”.

Mūsdienās šīs abas grupas kā vienota tauta kalpo Jehovam, pakļaujoties vienam ķēniņam, proti, Jēzum Kristum, par kuru Jehova pravietiski runāja kā par savu ”kalpu Dāvidu”. (Ecēh. 37:24, 25.) Jēzus lūdza Tēvu par saviem sekotājiem: ”Lai viņi visi būtu viens, tāpat kā tu, Tēvs, esi vienots ar mani un es esmu vienots ar tevi.” * (Jāņa 17:20, 21.) Tāpat Jēzus pravietoja, ka viņa svaidīto sekotāju mazais ganāmpulks kopā ar ”citām avīm” veidos ”vienu ganāmpulku” un viņi visi klausīs ”vienam ganam”. (Jāņa 10:16.) Cik trāpīgi Jēzus vārdi apraksta garīgo vienotību, kāda mūsdienās valda Jehovas tautā, kurā ir gan svaidītie, gan ”citas avis”!

^ 6. rk. Kad Jēzus saviem sekotājiem stāstīja par savas klātbūtnes zīmi, viņš minēja vairākas līdzības. Interesanti atzīmēt, ka pirmām kārtām viņš runāja par ”uzticamo un gudro kalpu”, ko veido neliela svaidīto brāļu grupa, kuri uzņemas vadību. (Mat. 24:45—47.) Pēc tam viņš minēja līdzības, kas galvenokārt attiecas uz tiem viņa sekotājiem, kuriem ir cerība dzīvot debesīs. (Mat. 25:1—30.) Beigās viņš runāja par tiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes un kas atbalsta Kristus brāļus. (Mat. 25:31—46.) Arī Ecēhiēla pravietojuma mūsdienu piepildījums vispirms attiecas uz to, kas notika ar Jēzus sekotājiem, kuriem ir debesu cerība. Lai gan ar desmit ciltīm parasti netiek attēloti tie cilvēki, kam ir cerība dzīvot uz zemes, šajā pravietojumā aprakstītā apvienošana norāda uz vienotību Jēzus sekotāju vidū, pie kuriem pieder gan svaidītie kristieši, gan ”citas avis”.