”Ļaundari nesaprot, kas ir tiesa, bet, kas meklē Kungu, tie saprot visu!” (SAL. PAM. 28:5, LB-2012.)

DZIESMAS: 126., 150.

1.—3. a) Kas mums palīdzēs saglabāt uzticību Dievam šajās pēdējās dienās? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

TAGAD, kad pēdējās dienas tuvojas nobeigumam, ļaunu cilvēku ir aizvien vairāk. Viņi ”zaļo kā zāle”. (Ps. 92:8.) Tāpēc mūs nepārsteidz, ka daudzi ignorē morāles normas. Kā, dzīvojot šādos apstākļos, mēs varam sekot Pāvila mudinājumam būt ”maziem bērniem ļaunumā, bet saprašanā kļūt pieaugušiem”? (1. Kor. 14:20.)

2 Atbilde ir atrodama šī raksta tēmas pantā, kur teikts, ka tie, kas meklē Jehovu, ”saprot visu” — tas ir, visu, kas nepieciešams, lai viņu iepriecinātu. (Sal. Pam. 28:5, LB-2012.) Līdzīga doma ir izteikta Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas 7. un 9. pantā, kur sacīts, ka Jehova ”taisnajiem.. padomu glabā” (LB-2012). Tāpēc viņi spēj saprast, kas ir ”tiesa un taisnība, kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu”.

3 Noass, Daniēls un Ījabs bija ieguvuši šādu gudrību. (Ecēh. 14:14.) To pašu var teikt arī par Dieva tautu mūsdienās. Bet ko var teikt par katru no mums personīgi? Vai mēs ”saprotam  visu”, kas ir nepieciešams, lai iepriecinātu Jehovu? Lai tas būtu iespējams, ir jāiegūst precīzas zināšanas par viņu. Tāpēc apskatīsim, 1) kā Noass, Daniēls un Ījabs iepazina Dievu, 2) kā šīs zināšanas viņiem nāca par labu un 3) kā mēs varam attīstīt tik stipru ticību, kāda bija viņiem.

NOASS ”VADĪJA SAVAS GAITAS AR DIEVU”, DZĪVODAMS ĻAUNĀ PASAULĒ

4. Kā Noass ieguva zināšanas par Jehovu, un kā šīs zināšanas viņam nāca par labu?

4 Kā Noass iepazina Jehovu. Kopš cilvēces pirmsākumiem dievbijīgi vīrieši un sievietes zināšanas par Jehovu pamatā ieguva trijos veidos: vērojot Jehovas radīto, uzklausot citus dievbijīgus cilvēkus un pieredzot Jehovas svētības, ko var gūt, dzīvojot saskaņā ar viņa taisnīgajām normām un principiem. (Jes. 48:18.) Vērodams radīto, Noass varēja ne vien saskatīt pierādījumus Dieva pastāvēšanai, bet arī iepazīt daudzās Dieva neredzamās īpašības, piemēram, ”viņa mūžīgo spēku un dievišķību”. (Rom. 1:20.) Tā Noass attīstīja stipru ticību Jehovam.

5. Kā Noass varēja uzzināt, kāds ir Dieva nodoms par cilvēci?

5 Bībelē teikts: ”Ticība nāk no dzirdētā.” (Rom. 10:17.) Kā Noass varēja dzirdēt par Jehovu? Viņš noteikti daudz ko uzzināja no saviem tuviniekiem. Viens no tiem bija viņa tēvs Lamehs, dievbijīgs vīrs, kura dzīves laiks sakrita ar laiku, kad vēl bija dzīvs Ādams. (Sk. attēlu raksta sākumā.) Vēl Noasam daudz ko varēja pastāstīt viņa vectēvs Metuzāls, kā arī vecvecvectēvs Jareds, kurš nodzīvoja vēl 366 gadus pēc tam, kad Noass bija piedzimis. * (Lūk. 3:36, 37.) Iespējams, no šiem vīriešiem un varbūt arī no viņu sievām Noass uzzināja par cilvēku radīšanu, par Dieva nodomu, lai taisnīgi cilvēki piepildītu zemi, un par dumpi Ēdenes dārzā, kura sekas viņš varēja vērot savām acīm. (1. Moz. 1:28; 3:16—19, 24.) Uzzinātais ietekmēja viņa sirdi un mudināja kalpot Dievam. (1. Moz. 6:9.)

6., 7. Kāda cerība bija Noasam, un kā tā ietekmēja viņa ticību?

6 Ticību stiprina cerība. Iedomājieties, kā Noass varēja justies uzzinot, ka viņa vārdā, kas, iespējams, nozīmē ”atpūta; mierinājums”, ietverta doma par cerību. (1. Moz. 5:29.) Dieva gara vadīts, Lamehs par Noasu teica: ”Šis mūs mierinās mūsu pūliņos un mūsu roku darbā, kas cēlies no šīs zemes, ko Tas Kungs ir nolādējis.” Noass cerēja uz Dievu. Tāpat kā Ābels un Ēnohs pirms viņa, arī Noass ticēja, ka nāks ”dzimums” jeb pēcnācējs, kas sadragās čūskas galvu. (1. Moz. 3:15.)

7 Kaut arī Noass pilnībā nesaprata pravietojumu, ko var lasīt 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā, viņš noteikti tajā saskatīja cerību uz glābšanu. Šis Ēdenes dārzā izteiktais pravietojums saskanēja ar vēsti, kuru sludināja Ēnohs, kas arī pravietoja par sprieduma izpildi ļaunajiem. (Jūd. 14, 15.) Ēnoha sludinātā vēsts, kas pilnībā piepildīsies Armagedonā, noteikti vairoja Noasa ticību un cerību.

8. Kā precīzas zināšanas par Dievu pasargāja Noasu?

8 Kā precīzas zināšanas par Dievu ietekmēja Noasa dzīvi. Precīzas zināšanas Noasam palīdzēja izveidot ticību un iegūt Dievam tīkamu gudrību, kura viņu sargāja no tā, kas viņam varētu kaitēt, jo īpaši garīgā ziņā. Tā kā Noass ”vadīja savas gaitas ar Dievu”, viņš neuzturējās bezdievīgu cilvēku sabiedrībā. Atšķirībā no daudziem, viņš neļāvās materializējušos dēmonu ietekmei. Bezdievīgi  un lētticīgi cilvēki, jādomā, apbrīnoja šos dēmonus to pārcilvēcisko spēju dēļ un, iespējams, pat tos pielūdza. (1. Moz. 6:1—4, 9.) Noass zināja, ka uzdevums radīt pēcnācējus un piepildīt zemi tika dots cilvēkiem. (1. Moz. 1:27, 28.) Tāpēc viņš noteikti saprata, ka dzimumattiecības starp sievietēm un eņģeļiem, kas bija materializējušies, ir pretdabiskas un nepareizas. Vēl skaidrāk tas kļuva saskatāms, kad šo savienību rezultātā dzima bērni, kas izauga par varmācīgiem milžiem. Kādā brīdī Dievs Noasam darīja zināmu, ka viņš liks pār zemi nākt plūdiem. Ticība šim brīdinājumam Noasu mudināja būvēt šķirstu, un tā viņš un viņa ģimene izglābās. (Ebr. 11:7.)

9., 10. Kā mēs varam līdzināties Noasam ticībā?

9 Kā mēs varam attīstīt tādu ticību, kāda bija Noasam. Ir svarīgi pētīt Dieva vārdus, ņemt uzzināto vērā un ļaut tam mūs veidot un vadīt. (1. Pēt. 1:13—15.) Tad ticība un Dieva sniegtā gudrība mūs sargās no Sātana viltīgajiem paņēmieniem un no ļaunās pasaules gara ietekmes. (2. Kor. 2:11.) Šis gars sekmē mīlestību pret vardarbību un netikumību un mudina cilvēkus izdabāt miesas tieksmēm. (1. Jāņa 2:15, 16.) Garīgi vāji kristieši tā ietekmē pat varētu sākt ignorēt pierādījumus par Dieva lielās dienas tuvumu. Ir svarīgi paturēt prātā, ka Jēzus, salīdzinot mūsu laikus ar Noasa dienām, runāja nevis par vardarbību un morālo pagrimumu, bet gan par briesmām, ko sevī slēpj garīga apātija. (Nolasīt Mateja 24:36—39.)

10 Padomāsim: ”Vai mana dzīve liecina, ka es tiešām pazīstu Jehovu? Vai ticība mani mudina ne vien dzīvot saskaņā ar Dieva taisnīgajām normām, bet arī stāstīt par tām citiem?” Pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdzēs izvērtēt, vai mēs ”vadām savas gaitas ar Dievu”, kā to darīja Noass.

DANIĒLS APLIECINĀJA DIEVAM TĪKAMU GUDRĪBU, DZĪVODAMS PAGĀNISKAJĀ BABILONĀ

11. a) Ko Daniēla mīlestība pret Dievu liecina par viņa audzināšanu? b) Kādā ziņā jūs vēlaties līdzināties Daniēlam?

11 Kā Daniēls iepazina Jehovu. Acīmredzot Daniēlu bija labi audzinājuši vecāki, kuri savam dēlam palīdzēja attīstīt mīlestību pret Jehovu un viņa Rakstiem. Daniēls šo mīlestību saglabāja visa mūža garumā. Pat sirmā vecumā viņš joprojām rūpīgi pētīja Dieva Rakstus. (Dan. 9:1, 2.) Daniēla dziļās zināšanas par Dievu un viņa attiecībām ar izraēliešiem atspoguļojas pravieša sirsnīgajā un nožēlas pilnajā lūgšanā, kas lasāma Daniēla grāmatas 9. nodaļas 3. līdz 19. pantā. Mums visiem būtu noderīgi atlicināt laiku, lai to izlasītu un pārdomātu, īpašu uzmanību pievēršot tam, ko šī lūgšana atklāj par Daniēlu.

12.—14. a) Kā Daniēls apliecināja Dievam tīkamu gudrību? b) Kā Daniēls tika svētīts par savu drosmi un uzticību?

12 Kā precīzas zināšanas par Dievu ietekmēja Daniēla dzīvi. Dievbijīgajiem ebrejiem dzīve pagāniskajā Babilonā bija saistīta ar lielām grūtībām. Piemēram, Jehova ebrejiem bija teicis: ”Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest.” (Jer. 29:7.) Bet tāpat viņš no ebrejiem prasīja nedalītu padevību. (2. Moz. 34:14.) Kā Daniēls spēja ievērot abus šos norādījumus? Dieva sniegtā gudrība viņam palīdzēja saprast principu par nosacītu pakļaušanos laicīgajām varām. Vairākus gadsimtus vēlāk Jēzus minēja šo pašu principu. (Lūk. 20:25.)

13 Padomāsim, kā Daniēls rīkojās, kad tika izdota pavēle, kas noteica, ka 30 dienu laikā nedrīkst vērsties lūgšanā ne pie viena dieva vai cilvēka, izņemot ķēniņu. (Nolasīt Daniēla 6:7—10.) Daniēls būtu varējis spriest: ”Trīsdesmit dienas nav mūžība!” Tomēr viņš nepieļāva, ka ķēniņa pavēle  viņu atturētu no Rakstos noteikto pienākumu pildīšanas. Protams, Daniēls būtu varējis lūgt Dievu slepenībā. Viņš apzinājās, ka viņa paradums katru dienu vērsties pie Jehovas lūgšanās bija labi zināms citiem. Tāpēc, kaut arī tas nozīmēja riskēt ar dzīvību, Daniēls nolēma rīkoties tā, lai citiem nerastos pat iespaids, ka viņš ir atkāpies no saviem principiem.

14 Jehova svētīja Daniēlu par viņa drosmīgo lēmumu un uzticību, brīnumainā veidā izglābjot viņu no briesmīgas nāves. Iznākums šim notikumam bija tāds, ka pat visattālākajos Mēdijas un Persijas impērijas nostūros cilvēki uzzināja par Jehovu. (Dan. 6:25—27.)

15. Kā mēs varam attīstīt tādu ticību, kāda bija Daniēlam?

15 Kā mēs varam attīstīt tādu ticību, kāda bija Daniēlam. Lai attīstītu stipru ticību, nepietiek tikai lasīt Bībeli. Ir nepieciešams arī saprast to, ko mēs lasām. (Mat. 13:23.) Mēs vēlamies saskaņot savas domas ar Jehovas domām, un tas nozīmē, ka mums jāizprot Bībeles principi. Tāpēc mums lasītais ir jāpārdomā. Tāpat ir svarīgi regulāri vērsties pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās, īpaši tad, kad pieredzam grūtības un pārbaudījumus. Ja ticībā lūgsim Jehovam gudrību un spēku, viņš mums to dāsni dos. (Jēk. 1:5.)

ĪJABS TURĒJĀS PIE DIEVA PRINCIPIEM GAN LABOS, GAN SLIKTOS LAIKOS

16., 17. Kā Ījabs ieguva zināšanas par Jehovu?

16 Kā Ījabs iepazina Jehovu. Kaut arī Ījabs nebija izraēlietis, viņš bija attāls radinieks Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, kuriem Jehova bija atklājis informāciju par sevi un par savu nodomu attiecībā uz cilvēci. Arī Ījabs kaut kādā veidā bija uzzinājis daudz ko no šīs vērtīgās informācijas. (Īj. 23:12.) Vēršoties pie Jehovas, viņš teica: ”Es.. no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi.” (Īj. 42:5.) Turklāt Jehova pats minēja, ka Ījabs par viņu ir runājis pareizi. (Īj. 42:7, 8.)

Mūsu ticība kļūst stiprāka, ja vērojam radīto un cenšamies tajā saskatīt Dieva neredzamās īpašības. (Sk. 17. rindkopu)

17 Ījabs arī saskatīja daudzas Dieva neredzamās īpašības, kas vērojamas radītajā. (Īj. 12:7—9, 13.) Vēlāk gan Ēlihus, gan Jehova minēja vairākus faktus par radīto pasauli, lai Ījabam atgādinātu par cilvēka niecīgumu salīdzinājumā ar Dieva diženumu. (Īj. 37:14; 38:1—4.) Jehovas vārdi ietekmēja Ījaba sirdi, un viņš pazemīgi teica Jehovam: ”Es zinu, ka Tu visu spēj un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms. ..[es]  nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos.” (Īj. 42:2, 6.)

18., 19. Kā Ījabs apliecināja, ka pazīst Jehovu?

18 Kā precīzas zināšanas par Dievu ietekmēja Ījaba dzīvi. Ījabs ļoti labi izprata Dieva principus. Viņš tiešām pazina Jehovu, un tas viņu mudināja rīkoties tā, kā būtu patīkami Jehovam. Piemēram, Ījabs saprata, ka mīlestība pret Dievu nav savienojama ar nelaipnu izturēšanos pret tuvāko, kā liecina viņa vārdi: ”Kas savam tuvākam liedz žēlastību, tas Visuvareno pārstāj bīties.” (Īj. 6:14, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Viņš nepaaugstināja sevi pār citiem, bet bija iejūtīgs un uzmanīgs pret visiem — gan turīgajiem, gan trūcīgajiem. ”Vai Viņš, kas mani mātes miesās radījis, nav darinājis arī viņus?” Ījabs teica. (Īj. 31:13—22.) Kaut arī viņš bija ievērojams un bagāts cilvēks, viņš nebija lepns un neskatījās uz citiem no augšas. Cik gan ļoti tas atšķiras no tā, kā uz sevi un citiem raugās daudzi ietekmīgi un bagāti cilvēki mūsdienās!

19 Ījabs sargājās no jebkādas elkdievības — pat savā sirdī. Viņš zināja, ka elkdievība, kas sevī ietver arī mantkārību, būtu nepieņemama patiesajam Dievam. (Nolasīt Ījaba 31:24—28.) Laulību Ījabs uzskatīja par svētu savienību starp vīrieti un sievieti. Viņš pat bija ”noslēdzis derību” ar savām acīm, ka ar nepiedienīgiem motīviem neuzlūkos nevienu sievieti. (Īj. 31:1.) Paturēsim prātā, ka tas bija laiks, kad Dievs pieļāva daudzsievību. Ja Ījabs būtu vēlējies, viņš būtu varējis apprecēt vēl vienu sievieti. * Tomēr viņš, pēc visa spriežot, izvēlējās veidot savu laulību pēc tā parauga, kuru Ēdenes dārzā bija iedibinājis Dievs. (1. Moz. 2:18, 24.) Apmēram 1600 gadus vēlāk Jēzus Kristus savus klausītājus mācīja ievērot tos pašus augstos morāles principus. (Mat. 5:28; 19:4, 5.)

20. Kā precīzas zināšanas par Jehovu un viņa normām mums palīdz gudri izvēlēties sabiedrību un izklaidi?

20 Kā mēs varam attīstīt tādu ticību, kāda bija Ījabam. Kā jau vairākkārt tika uzsvērts šajā rakstā, mēs varam attīstīt stipru ticību, apgūstot precīzas zināšanas par Jehovu un ļaujot tām mūs vadīt visās dzīves jomās. Piemēram, psalmu sacerētājs Dāvids teica, ka Jehova ”ienīst to, kas dara varas darbus”, un mudināja nebiedroties ar ”viltniekiem”, kas slēpj savu patieso seju. (Nolasīt Psalmu 11:6; 26:4.) Ko šie Bībeles panti atklāj par Dieva domām? Kā sapratne par to ietekmē mūsu prioritātes un to, kā mēs izmantojam internetu un izvēlamies sabiedrību un izklaidi? Pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdzēs izvērtēt, cik labi mēs pazīstam Jehovu. Lai pasargātu sevi no ļaunās pasaules ietekmes, mums ir jāvingrina sava spriestspēja. Mums jāmācās atšķirt ne vien ļauno no labā, bet arī gudru rīcību no nesaprātīgas. (Ebr. 5:14; Efes. 5:15.)

21. Kā mēs varam ”saprast visu”, kas nepieciešams, lai iepriecinātu mūsu debesu Tēvu?

21 Tā kā Noass, Daniēls un Ījabs meklēja Jehovu no visas sirds, viņš tiem ļāva sevi atrast. Viņš tiem palīdzēja ”saprast visu”, kas bija nepieciešams, lai iepriecinātu viņu. Šie vīri kļuva par paraugu taisnīgumā, un viņu dzīve bija patiesi izdevusies. (Ps. 1:1—3.) Padomāsim: ”Vai mēs pazīstam Jehovu tik labi, kā viņu pazina Noass, Daniēls un Ījabs?” Īstenībā mēs viņu varam pazīt pat vēl labāk, jo patiesības gaisma ir kļuvusi spilgtāka. (Sal. Pam. 4:18.) Tāpēc iedziļināsimies Dieva vārdos, pārdomāsim to, ko uzzinām, un lūgsim pēc Jehovas svētā gara. Tā mēs vēl vairāk tuvosimies mūsu debesu Tēvam un spēsim rīkoties saprātīgi un gudri, dzīvojot mūsdienu bezdievīgajā pasaulē. (Sal. Pam. 2:4—7.)

^ 5. rk. Tāpat kā Noass, arī viņa vecvectēvs Ēnohs ”vadīja savas gaitas ar Dievu”. Tomēr 69 gadus pirms Noasa piedzimšanas ”Dievs ņēma viņu pie Sevis”. (1. Moz. 5:23, 24.)

^ 19. rk. Arī Noasam, tāpat kā Ījabam, bija tikai viena sieva, kaut arī cilvēki bija sākuši praktizēt poligāmiju jau drīz pēc dumpja Ēdenē. (1. Moz. 4:19.)