Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Februāris 2017

Jehovas nodoms tiks īstenots!

Jehovas nodoms tiks īstenots!

”Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.” (JES. 46:11.)

DZIESMAS: 25., 18.

1., 2. a) Ko Jehova ir darījis zināmu cilvēkiem? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti, balstoties uz Jesajas 46:10, 11 un 55:11?

BĪBELE sākas ar vienkāršiem, bet iespaidīgiem vārdiem: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Moz. 1:1.) Nav noliedzams, ka cilvēki ir redzējuši tikai nelielu daļiņu no Visuma, un cilvēkiem ir visai ierobežotas zināšanas par Dieva radīto, piemēram, par gaismu, telpu un gravitāciju. (Sal. Māc. 3:11.) Taču Jehova cilvēkiem ir darījis zināmu, kāds ir viņa nodoms attiecībā uz zemi un cilvēci. Viņš radīja cilvēkus pēc sava tēla un paredzēja, ka zeme tiem būs ideāla mājvieta. (1. Moz. 1:26.) Saskaņā ar Jehovas nodomu, cilvēki būtu viņa bērni un viņš būtu to Tēvs.

2 Kā var lasīt 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā, notika kaut kas tāds, kas šķietami apdraudēja Jehovas nodoma īstenošanos. (1. Moz. 3:1—7.) Tomēr šis šķērslis nebija nepārvarams, jo neviens nespēj sekmīgi pretoties Jehovam. (Jes. 46:10, 11; 55:11.) Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas nodoms piepildīsies īstajā laikā.

3. a) Kādas pamatpatiesības ir jāzina, lai mēs saprastu visu Bībeles vēsti? b) Kāpēc ir būtiski tagad atkārtot šīs Bībeles mācības? c) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

3 Mēs, protams, zinām, ko Dievs ir iecerējis cilvēkiem un zemei, un tāpat mēs labi zinām, ka Jēzum Kristum ir galvenā  nozīme tajā, lai īstenotos Dieva nodoms. Tās ir bezgala svarīgas pamatpatiesības, un tās droši vien bija vienas no pirmajām, ko apguvām, kad sākām mācīties Bībeli. Pēc tam mūsos radās vēlēšanās dalīties tajās ar citiem. Tagad, kad tuvojas Kristus nāves atceres vakars, mēs cenšamies uz šo pasākumu uzaicināt pēc iespējas vairāk cilvēku. (Lūk. 22:19, 20.) Atceres vakara apmeklētāji varēs daudz ko uzzināt par Dieva brīnišķīgo nodomu. Gatavojoties Atceres vakaram, ir derīgi pārdomāt vairākus jautājumus, ar kuru palīdzību mēs varam rosināt Bībeles skolnieku un citu cilvēku interesi par šo svarīgo pasākumu. Pirmkārt, ko Dievs bija iecerējis cilvēcei un zemei? Otrkārt, kāds šķietami nepārvarams šķērslis radās Dieva nodomam? Treškārt, kāpēc var apgalvot, ka Jēzus sagādātais izpirkuma upuris nodrošina Dieva nodoma piepildīšanos?

KO RADĪTĀJS BIJA IECERĒJIS

4. Kā viss, ko Jehova ir radījis, sagādā viņam godu?

4 Jehova ir visa Radītājs, un viņa roku darbu mēs varam tikai apbrīnot. Viss, ko viņš ir radījis, ir patiesi izcils. (1. Moz. 1:31; Jer. 10:12.) Ko mēs varam mācīties no kārtības un skaistuma, kas redzams viņa radītajā pasaulē? Pilnīgi viss — no visniecīgākā līdz neizmērojami milzīgam — ir radīts ar noteiktu nolūku. Mūs pārņem saviļņojums, kad pārdomājam, cik sarežģīta ir šūna, kad redzam, cik smalki veidoti ir zīdaiņa loceklīši, vai kad vērojam, cik žilbinošās krāsās debesis ietērpj saulriets. Mēs to varam izjust tāpēc, ka esam apveltīti ar iedzimtu spēju uztvert skaistumu. (Nolasīt Psalmu 19:2; 104:24.)

5. Kā Jehova ir nodrošinājis, ka viss darbojas pilnīgā saskaņā?

5 Visam, ko Jehova ir radījis, viņš savā gādībā ir noteicis kaut kādas robežas. Viņš ir iedibinājis dabas likumus un devis cilvēkiem izpratni par morāles normām, lai nodrošinātu, ka viss darbojas pilnīgā saskaņā. (Ps. 19:8—10.) Viņš ir paredzējis, ka pilnīgi visam plašajā Visumā ir sava vieta un uzdevums. Jehova ir noteicis, kādai ir jābūt materiālās pasaules objektu, parādību un procesu savstarpējai mijiedarbībai. Piemēram, gravitācijas spēks notur Zemes tuvumā atmosfēru, izraisa regulāras plūdmaiņas, liek upēm tecēt uz jūru un nodrošina, ka fiziskajā pasaulē valda kārtība, kas ir svarīga dzīvībai uz Zemes. Viss, ko Jehova ir radījis, arī cilvēki, dzīvo un darbojas šo viņa noteikto robežu ietvaros. Pasaulē pastāvošā kārtība liecina, ka Dievam ir konkrēts nodoms par zemi un cilvēci. Mēs sludināšanā varam palīdzēt cilvēkiem saprast, ka visu šo apbrīnojamo kārtību kāds ir iedibinājis. (Atkl. 4:11.)

6., 7. Ko Jehova dāvāja Ādamam un Ievai?

6 Kad Jehova radīja cilvēkus, viņš vēlējās, lai tie dzīvotu uz zemes mūžīgi. (1. Moz. 1:28; Ps. 37:29.) Viņš Ādamam un Ievai deva daudz dažādu dāvanu, kas tiem ļāva priecāties par dzīvi. (Nolasīt Jēkaba 1:17.) Jehova tos apveltīja ar gribas brīvību un ar spēju domāt, mīlēt un veidot draudzību. Radītājs paskaidroja Ādamam, kā tas var apliecināt savu paklausību. Ādams arī mācījās gādāt par sevi, kā arī par dzīvniekiem un zemi. (1. Moz. 2:15—17, 19, 20.) Jehova Ādamam un Ievai dāvāja tausti, redzi, dzirdi, ožu un garšu, tāpēc viņi varēja izbaudīt paradīzes skaistumu un priecāties  par visa pārpilnību tajā. Iespējas darboties, likt lietā savas dotības un atklāt kaut ko jaunu pirmajiem diviem cilvēkiem bija bezgalīgas.

7 Kas vēl ietilpa Dieva nodomā? Ādams un Ieva bija radīti ar spēju laist pasaulē pēcnācējus — tādus pašus pilnīgus cilvēkus, kādi bija viņi paši. Saskaņā ar Dieva nodomu, viņu bērniem dzimtu bērni, un tā tas turpinātos, līdz cilvēki apdzīvotu visu zemeslodi. Jehova vēlējās, lai Ādams un Ieva un visi pārējie vecāki mīlētu savus bērnus tāpat, kā viņš mīlēja savus nevainojamos bērnus uz zemes. Zemeslodei ar visiem tās bagātīgajiem resursiem bija jābūt cilvēku mājvietai uz mūžīgiem laikiem. (Ps. 115:16.)

KĀDS ŠĶĒRSLIS RADĀS?

8. Ar kādu nolūku Dievs bija devis 1. Mozus 2:16, 17 lasāmo likumu?

8 Bet Dieva iecerei radās kāds šķietami nepārvarams šķērslis. Jehova bija devis vienkāršu likumu, ko ievērojot Ādams un Ieva varētu parādīt, ka atzīst robežas, kādas Jehova bija noteicis cilvēka brīvībai: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Moz. 2:16, 17.) Ādamam un Ievai nebija grūti saprast šo likumu, un arī tā ievērošana nesagādāja nekādas grūtības, jo pārtikas viņiem bija pārpilnām.

9., 10. a) Kādus apvainojumus Sātans izvirzīja Jehovam? b) Ko izlēma Ādams un Ieva? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

9 Sātans, izmantodams čūsku, ar viltu panāca, ka Ieva nepaklausa savam Tēvam Jehovam. (Nolasīt 1. Mozus 3:1—5; Atkl. 12:9.) Faktu, ka Dievs saviem bērniem nav ļāvis ēst no ”visiem dārza kokiem”, Sātans iztēloja par lielu problēmu. Būtībā viņa vārdi nozīmēja: ”Jūs patiešām nedrīkstat darīt, ko vēlaties?” Pēc tam viņš pateica klajus melus: ”Jūs nemirsit vis,” — un centās pārliecināt Ievu, ka viņai nav jāklausa Dievam, turpinādams: ”Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies.” Sātans lika noprast — iemesls, kāpēc Jehova nevēlas, ka cilvēki ēstu norādītā koka augļus, ir tāds, ka, tos ēdot, cilvēki iegūtu kādas īpašas zināšanas. Beigās Sātans melīgi apsolīja: ”Jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.”

10 Ādamam un Ievai bija jāizlemj, kā rīkoties: paklausīt Jehovam vai uzticēties čūskai? Viņi izlēma nepaklausīt Dievam. Tā viņi pievienojās Sātanam, kas bija sacēlies pret Dievu. Viņi vairs nevēlējās atzīt Jehovu par savu Tēvu un atteicās no drošības un aizsardzības, ko sniedza pakļaušanās Jehovam. (1. Moz. 3:6—13.)

11. Kāpēc Jehova nevarēja ignorēt sacelšanos?

11 Saceldamies pret Jehovu, Ādams un Ieva zaudēja pilnību. Ar šo rīcību viņi arī atsvešinājās no Jehovas, kura ”acis ir pārāk šķīstas, lai.. varētu skatīt ļaunumu”. (Hab. 1:13.) Ļauni darbi Jehovam ir absolūti nepieņemami. Ja viņš pret tiem būtu iecietīgs, tad būtu apdraudēta gan debesu, gan zemes būtņu cerība uz nākotni. Ja Dievs būtu izlicies nemanām Ēdenē izdarīto grēku, rastos jautājums, vai uz viņu pašu var paļauties. Bet Jehova vienmēr turas pie savām normām un nekad tās nepārkāpj. (Ps. 119:142.) Gribas brīvība Ādamam un Ievai nedeva nekādas  tiesības neievērot Dieva likumu. Viņu sacelšanās pret Jehovu beidzās ar to, ka viņi nomira un atgriezās ”pie pīšļiem” jeb putekļiem, no kuriem bija veidoti. (1. Moz. 3:19.)

12. Ko ir mantojuši Ādama pēcnācēji?

12 Kopš brīža, kad Ādams un Ieva ēda aizliegtā koka augļus, viņi vairs nevarēja piederēt pie Dieva lielās ģimenes. Dievs viņus izraidīja no Ēdenes, un viņiem nebija nekādu cerību tur atgriezties. (1. Moz. 3:23, 24.) Tādā veidā Jehova pamatoti lika viņiem izjust sava lēmuma sekas. (Nolasīt 5. Mozus 32:4, 5.) Nebūdami pilnīgi, cilvēki vairs nespēja pilnā mērā atspoguļot Dieva īpašības. Ne Ādamu, ne viņa pēcnācējus vairs negaidīja brīnišķīga nākotne. Viņa bērni mantoja nepilnību, grēku un nāvi. (Rom. 5:12.) Viņš saviem pēcnācējiem laupīja izredzes uz mūžīgu dzīvi. Neviens no Ādama un Ievas bērniem, nedz bērnu bērniem nevarēja būt pilnīgs cilvēks. Novērsis no Dieva Ādamu un Ievu, Sātans maldina cilvēkus līdz pat mūsu dienām. (Jāņa 8:44.)

KĀ IZPIRKUMS ATJAUNO ZUDUŠO

13. Ko Jehova vēlas dāvāt cilvēkiem?

13 Tomēr Dievs joprojām mīl cilvēkus. Lai gan Ādams un Ieva sacēlās pret Jehovu, viņš grib, lai cilvēkiem būtu labas attiecības ar viņu. Viņš ”nevēlas, lai kāds ietu bojā”. (2. Pēt. 3:9.) Tūlīt pat pēc sacelšanās Dievs rada risinājumu tam, kā cilvēki varētu atgūt Dieva draudzību, viņam neatkāpjoties no savām normām. Ko Dievs paveica?

14. a) Ko, saskaņā ar Jāņa 3:16, Dievs darīja, lai glābtu cilvēkus no grēka un nāves? b) Kas mums būtu jāpalīdz izprast ieinteresētiem cilvēkiem?

14 Nolasīt Jāņa 3:16. Daži, ko mēs aicinām uz Atceres vakaru, ļoti labi zina šo Bībeles pantu. Bet Jēzus upuris ļauj iegūt mūžīgu dzīvi? Mums ir iespēja palīdzēt cilvēkiem, kas no sirds meklē patiesību, izprast šo svarīgo jautājumu gan ielūgumu izplatīšanas laikā, gan pašā Atceres vakarā, gan tad, kad apmeklējam viņus pēc Atceres vakara. Mēs varam viņiem paskaidrot, cik spilgti tajā, ka ir dots izpirkuma upuris, ir saskatāma Jehovas mīlestība un gudrība. Kādas domas mums būtu jāuzsver?

15. Kādā ziņā Jēzus atšķīrās no Ādama?

15 Jehova parūpējās, lai uz zemes būtu pilnīgs cilvēks, kas varētu nest izpirkuma upuri. Šim pilnīgajam cilvēkam bija jābūt uzticīgam Jehovam un gatavam atdot savu dzīvību par nepilnīgajiem cilvēkiem, kam nebija izredžu uz nākotni. (Rom. 5:17—19.) Jehova pārcēla pašas pirmās radītās būtnes dzīvību no debesīm uz zemi. (Jāņa 1:14.) Tā Jēzus no garīgas būtnes kļuva par nevainojamu cilvēku, kāds savulaik bija Ādams. Bet, pretēji Ādamam, Jēzus paklausīja Jehovam it visā, kā tas tika gaidīts no pilnīga cilvēka. Arī vissmagākajos pārbaudījumos Jēzus neizdarīja nekādu grēku un nepārkāpa nevienu no Dieva likumiem.

16. Kāpēc izpirkuma upuris ir tik vērtīga dāvana?

16 Būdams pilnīgs cilvēks, Jēzus varēja glābt cilvēci no grēka un nāves, atdodot savu dzīvību tās labā. Jēzus bija tieši tāds cilvēks, kādam bija jābūt Ādamam, — bez grēka, pilnībā uzticīgs un paklausīgs Dievam. (1. Tim. 2:6.) Jēzus atdeva savu dzīvību ”daudzu labā”, un tas deva iespēju gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem iegūt mūžīgu dzīvi.  (Mat. 20:28.) Jēzus izpirkuma upurim ir galvenā nozīme tajā, lai īstenotos Dieva nodoms. (2. Kor. 1:19, 20.) Visi cilvēki, kas apliecina ticību izpirkuma upurim, iegūst cerību dzīvot mūžīgi.

JEHOVA MUMS IR SAGĀDĀJIS IESPĒJU ATGRIEZTIES

17. Kas kļūs iespējams, pateicoties izpirkumam?

17 Jehova sagādāja izpirkumu, kaut arī tas bija smags upuris viņam pašam. (1. Pēt. 1:19.) Cilvēce viņam ir tik dārga, ka viņš ļāva, lai viņa vienīgais Dēls mirtu cilvēku labā. (1. Jāņa 4:9, 10.) Savā ziņā Jēzus aizstāj Ādamu, kļūdams par tēvu Ādama vietā. (1. Kor. 15:45.) Jēzus cilvēkiem dāvā ne vien izredzes uz mūžīgu dzīvi, bet arī iespēju reiz atkal piederēt pie Dieva lielās ģimenes. Uz Jēzus dotā izpirkuma upura pamata Jehova var pieņemt cilvēkus atpakaļ savā ģimenē, nepārkāpjot pats savus principus. Vai nav brīnišķīgi domāt par laiku, kad visi Jehovam uzticīgie cilvēki kļūs pilnīgi? Jehovas lielā ģimene būs vienota — pastāvēs pilnīga saskaņa starp tās debesu un zemes daļu. Mēs visi būsim Dieva bērni vārda pilnā nozīmē. (Rom. 8:21.)

18. Kad Jehova būs ”viss visiem”?

18 Sātanam nav izdevies šķirt cilvēkus no Jehovas mīlestības, un viņa spēkos nav panākt, ka cilvēki, lai arī nepilnīgi, atteiktos no uzticības Jehovam. Izmantodams Jēzus doto izpirkumu, Jehova mums visiem palīdzēs atbilst viņa normām. Mēs varam tikai iztēloties, cik tas būs lieliski, kad visi, kas ”redz Dēlu un tic viņam”, iegūs mūžīgu dzīvi. (Jāņa 6:40.) Apliecinādams dziļu mīlestību un gudrību, Jehova būs īstenojis savu nodomu un dāvājis cilvēkiem pilnību. Tad mūsu Tēvs Jehova būs kļuvis ”viss visiem”. (1. Kor. 15:28.)

19. a) Uz ko mūs rosina pateicība par izpirkumu? (Sk. ” Neatlaidīgi meklēsim tos, kas ”ir cienīgi””.) b) Kas vēl ir panākts ar izpirkumu?

19 Pateicība par izpirkumu mūs rosina darīt visu iespējamo, lai arī citi uzzinātu par šo izcilo dāvanu. Cilvēkiem ir jāzina, ka, sagādādams izpirkumu, Jehova savā mīlestībā visiem cilvēkiem ir devis iespēju iegūt mūžīgu dzīvi. Tomēr ar izpirkumu ir panākts vēl kaut kas. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā Jēzus izpirkuma upuris palīdzēja atrisināt morālas dabas jautājumus, ko Sātans bija izvirzījis Ēdenes dārzā.