”Tu būsi ar mani paradīzē.” (LŪK. 23:43.)

DZIESMAS: 145., 139.

1., 2. Kādi priekšstati cilvēkiem mēdz būt par paradīzi?

TAS bija ļoti saviļņojošs brīdis. Kad brāļi un māsas, kas no dažādām valstīm bija ieradušies uz kongresu Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, devās prom no stadiona, viņus pavadīja vietējie Jehovas liecinieki. Daudzi no tiem māja viņiem un sauca: ”Tiksimies paradīzē!” Ko šie brāļi un māsas domāja ar vārdu ”paradīze”?

2 Pastāv dažādi priekšstati par paradīzi. Vieni uzskata, ka tā ir izdomājums. Citi teiktu, ka paradīze ir tur, kur viņi jūtas laimīgi. Ļoti izsalcis cilvēks, sēžot pie bagātīgi klāta galda, varētu justies kā paradīzē. Redzot skaistu ainavu, piemēram, ieleju, kas ir kā nosēta savvaļas puķēm, kāds varētu izsaukties: ”Te ir īsta paradīze!” Kas, jūsuprāt, ir paradīze? Vai jūs to gaidāt?

3. Kā Bībelē pirmo reizi ir runāts par paradīzi?

3 Bībelē ir runāts gan par paradīzi, kas reiz bija, gan par paradīzi, kas vēl būs. Paradīze ir minēta jau pašā Bībeles sākumā. 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 8. pantā ir teikts: ”Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē [”dēstīja prieka paradīzi”, katoļu Bībeles izdevums Douay Version] austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.” Senebreju valodā šajā pantā ir  runāts par Ēdenes dārzu. Vārds ”Ēdene” nozīmē ”prieks, bauda”, un šis dārzs patiešām bija brīnišķīgs. Tas bija ļoti skaists, tajā pārpilnībā bija pieejama pārtika un starp cilvēkiem un dzīvniekiem pastāvēja mierīgas attiecības. (1. Moz. 1:29—31.)

4. Kāpēc vārds ”paradīze” ir atbilstošs apzīmējums Ēdenes dārzam?

4 Grieķu vārds, ar ko tulkots ebreju vārds ”dārzs”, ir paradeisos. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā par vārdu paradeisos ir teikts: ”Grieķu ceļinieks, to dzirdot, iztēlojās plašu parku, kurā nevienam nekas nedraudēja un kurā daba bija vērojama savā nesabojātajā skaistumā. Šādā parkā auga majestātiski koki, no kuriem daudzi nesa augļus, un to apūdeņoja upes, kurās plūda skaidrs ūdens un kuru krastos ganījās lieli antilopju vai aitu pulki.” Šis apraksts palīdz saprast, ka vārds ”paradīze” tiešām bija piemērots Ēdenes dārza apzīmējums. (Salīdzināt 1. Mozus 2:15, 16.)

5., 6. Kā paradīze tika zaudēta, un kāds jautājums varētu rasties?

5 Dievs ielika Ādamu un Ievu šādā skaistā dārzā. Tomēr savas nepaklausības dēļ viņi zaudēja iespēju tajā dzīvot, un tā liedza šādu iespēju arī saviem pēcnācējiem. (1. Moz. 3:23, 24.) Kaut arī cilvēki šajā dārzā vairs nedzīvoja, tas acīmredzot pastāvēja līdz pat Noasa laika plūdiem.

6 Kāds varētu domāt: ”Vai kādreiz uz zemes atkal būs paradīze?” Par ko liecina fakti? Ja jūs cerat dzīvot kopā ar sev tuviem cilvēkiem paradīzē, vai jūsu cerībai ir pamats? Vai jūs spējat paskaidrot, kāpēc var nešaubīties, ka paradīze noteikti būs?

NORĀDES UZ GAIDĀMO PARADĪZI

7., 8. a) Ko Dievs apsolīja Ābrahāmam? b) Par ko Dieva solījums Ābrahāmam varēja likt domāt?

7 Labākā vieta, kur meklēt atbildes uz jautājumiem par paradīzi, ir Bībele, jo tās autors ir Jehova — paradīzes izveidotājs. Pievērsiet uzmanību, ko Dievs sacīja savam draugam Ābrahāmam. Viņš teica, ka vairos Ābrahāma pēcnācējus, un to būs tik daudz ”kā smiltis jūras malā”. Turklāt Jehova viņam apsolīja: ”Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.” (1. Moz. 22:17, 18.) Vēlāk Dievs šo nozīmīgo solījumu atkārtoja Ābrahāma dēlam un mazdēlam. (Nolasīt 1. Mozus 26:4; 28:14.)

8 Nekas no Bībelē rakstītā neliecina, ka Ābrahāms būtu domājis, ka cilvēki tiks atalgoti ar dzīvi paradīzē debesīs. Kad Dievs teica, ka ”visas zemes tautas” tiks svētītas, Ābrahāms droši vien domāja par svētībām uz zemes. Vai šī ir vienīgā norāde Bībelē, kas liecina, ka paradīze būs uz zemes?

9., 10. Kādi vēlāk izteikti solījumi dod pamatu gaidīt svētības paradīzē uz zemes?

9 Dāvids, viens no Ābrahāma pēcnācējiem, Dieva iedvesmots, runāja par laiku, kad ”nekrietno”, ”ļauna darītāju” un ”bezdievīgo vairs nebūs”. (Ps. 37:1, 2, 10.) Turpretī ”lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam”. Dāvids arī paredzēja, ka ”taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi”. (Ps. 37:11, 29; 2. Sam. 23:2.) Kā, jūsuprāt, šie solījumi ietekmēja cilvēkus, kas vēlējās pildīt Dieva gribu? Tie viņiem deva pamatu gaidīt, ka reiz uz zemes dzīvos tikai taisnīgi cilvēki un ka tā kļūs par Ēdenes dārzam līdzīgu paradīzi.

 10 Laika gaitā lielākā daļa izraēliešu, kas apgalvoja, ka kalpo Jehovam, novērsās no viņa un pārstāja viņu pielūgt. Tāpēc Dievs pieļāva, ka babilonieši uzveic viņa tautu, izposta zemi un daudzus aizved trimdā. (2. Laiku 36:15—21; Jer. 4:22—27.) Tomēr Dieva pravieši izteica pravietojumus, ka pēc kāda laika tauta atgriezīsies no trimdas. Šie pravietojumi piepildījās. Taču tie attiecas arī uz mums. Apskatot dažus no tiem, pievērsīsim uzmanību, kā tie dod pamatu gaidīt paradīzi uz zemes.

11. Kā piepildījās vārdi no Jesajas 11:6—9, bet uz kādu jautājumu vēl jāatbild?

11 Nolasīt Jesajas 11:6—9Ar Jesajas starpniecību Dievs paredzēja, ka pēc tam, kad viņa kalpi būs atgriezušies dzimtenē, zemē valdīs mierīgi apstākļi. Viņus neapdraudēs ne cilvēki, ne dzīvnieki. Visi — gan veci, gan jauni — dzīvos drošībā. Vai tas neliek domāt par apstākļiem, kādi valdīja Ēdenes dārzā? (Jes. 51:3.) Jesaja arī bija pravietojis, ka zeme — visa zeme, nevis tikai tā, kurā dzīvoja Dieva tauta, — būs ”Tā Kunga atziņu pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni”. Kad tas būs?

12. a) Kādas svētības pieredzēja tie, kas atgriezās no Babilonijas trimdas? b) Kas liecina, ka pravietojumam, kas lasāms Jesajas 35:5—10, ir jāpiepildās arī nākotnē?

12 Nolasīt Jesajas 35:5—10Jesaja vēlreiz uzsvēra, ka tos, kas atgriezīsies no trimdas, neapdraudēs ne dzīvnieki, ne cilvēki. Zeme nesīs bagātīgu ražu, jo būs labi apūdeņota, līdzīgi Ēdenes dārzam. (1. Moz. 2:10—14; Jer. 31:12.) Vai Jesajas pravietojumam bija jāpiepildās tikai tajā laikā? Šajā pravietojumā arī bija teikts, ka aklie, klibie un kurlie tiks izdziedināti. Taču ar tiem, kas atgriezās no Babilonijas, nekas tāds nenotika. Tātad Dievs norādīja, ka laiks, kad viņš izdziedinās visas slimības, ir nākotnē.

13., 14. Kā piepildījās pravietojums no Jesajas 65:21—23, bet kam šajā pravietojumā vēl ir jāpiepildās nākotnē? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

13 Nolasīt Jesajas 65:21—23Trimdinieki, atgriezušies dzimtenē, neatrada ne ērtas mājas, ne iekoptus laukus un vīna dārzus. Bet laika gaitā apstākļi mainījās, jo Dievs viņus svētīja. Iztēlojieties, cik priecīgi viņi jutās, ceļot namus un dzīvojot tajos, un baudot to, ko paši bija izaudzējuši!

14 Saskaņā ar šo pravietojumu, mūsu mūžs būs ”kā koku mūžs”. Daži koki dzīvo pat vairākus tūkstošus gadu. Lai cilvēki varētu dzīvot tik ilgi, viņiem būtu vajadzīga ļoti laba veselība. Un, ja viņi dzīvotu tādos apstākļos, kādus paredzēja Jesaja, tā būtu īsta paradīze. Mēs varam nešaubīties, ka šis pravietojums piepildīsies.

Kā piepildīsies solījums, ko Jēzus izteica par paradīzi? (Sk. 15., 16. rindkopu)

15. Kādas ir dažas no svētībām, kas paredzētas Jesajas grāmatā?

15 Padomāsim, kā solījumi, kurus mēs apskatījām, norāda uz paradīzi, kas gaidāma nākotnē. Uz zemes dzīvos cilvēki, ko Dievs svētīs. Nevienam nebūs jābaidās, ka viņam varētu uzbrukt plēsīgi dzīvnieki vai ļauni cilvēki. Aklie, kurlie un klibie tiks izdziedināti. Cilvēki varēs celt sev namus un audzēt veselīgu pārtiku. Viņi dzīvos ilgāk nekā koki. Bībelē mēs atrodam norādes, ka mūs gaida šāda nākotne. Tomēr kāds varētu iebilst, ka mēs šajos pravietojumos saskatām to, kā tajos nemaz nav. Kā mēs šādam cilvēkam varētu atbildēt? Kas mums dod drošu pamatu gaidīt, ka uz zemes būs paradīze? Tādu mums ir devis izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis.

 ”TU BŪSI.. PARADĪZĒ”

16., 17. Kādā situācijā Jēzus pieminēja paradīzi?

16 Kaut arī Jēzus nebija vainojams nevienā pārkāpumā, viņš tika notiesāts uz nāvi un piekārts pie staba līdzās diviem ebreju noziedzniekiem. Pirms nāves viens no viņiem atzina Jēzus augsto stāvokli un lūdza: ”Jēzu, atceries mani, kad būsi kļuvis par ķēniņu!” (Lūk. 23:39—42.) Jēzus atbilde, ko var lasīt Lūkas evaņģēlija 23. nodaļas 43. pantā, ir saistīta ar mūsu nākotni. Daļa Bībeles speciālistu mūsdienās uzskata, ka burtisks šī panta tulkojums skan: ”Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.” Pievērsiet uzmanību vārdam ”šodien”. Uz ko Jēzus ar to norādīja? Šajā jautājumā pastāv dažādi viedokļi.

17 Lai padarītu skaidru teksta jēgu, daudzās valodās mūsdienās izmanto pieturzīmes, piemēram, komatu vai kolu, vai arī citus paņēmienus, piemēram, vārdu kārtību teikumā. Taču senākajos pieejamajos Grieķu rakstu rokrakstos pieturzīmes ir lietotas ļoti reti. Tāpēc rodas jautājums, vai Jēzus teica: ”Es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē,”— vai arī viņš teica: ”Šodien es tev saku: tu būsi ar mani paradīzē”? Tulkotāji var mainīt vārdu kārtību un lietot pieturzīmes atkarībā no tā, kā viņi saprot Jēzus vārdus, un mūsdienu Bībeles tulkojumos var redzēt abus variantus.

18., 19. Kas mums palīdz saprast solījumu, ko Jēzus deva noziedzniekam?

18 Atcerēsimies Jēzus vārdus, ko viņš agrāk bija teicis saviem sekotājiem: ”Cilvēka dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.” Viņš arī sacīja: ”Cilvēka dēlam jātiek nodotam ļaužu rokās, un tie viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš tiks celts augšā.” (Mat. 12:40; 16:21; 17:22, 23; Marka 10:34.) Apustulis Pēteris apliecināja, ka tā arī notika. (Ap. d. 10:39, 40.) Tātad tajā dienā, kad Jēzus un minētais noziedznieks nomira, Jēzus nenokļuva paradīzē. Jēzus pāris dienas atradās kapā, līdz Dievs viņu piecēla no nāves. (Ap. d. 2:31, 32.) *

19 Tas nozīmē, ka ar vārdiem ”patiesi, šodien es tev saku” Jēzus ievadīja solījumu, ko viņš deva noziedzniekam. Šāda veida izteicieni bija ierasti jau Mozus laikā. Piemēram, Mozus teica: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.” (5. Moz. 6:6; 7:11; 8:1, 19; 30:15.)

20. Kas apstiprina, ka mēs pareizi saprotam Jēzus doto solījumu?

20 Kāds Bībeles tulkotājs no Tuvajiem Austrumiem par Jēzus atbildi teica: ”Uzsvars šajā tekstā ir uz vārdu ”šodien”, un tas būtu lasāms: ”Patiesi, šodien es tev saku: tu būsi ar mani paradīzē.” Solījums tika dots tajā dienā, bet tam bija jāpiepildās vēlāk. Tā runāt austrumos bija pierasts, un tā tika norādīts, ka solījums ir dots konkrētā dienā un noteikti tiks turēts.” Tāpēc kādā 5. gadsimta sīriešu tulkojumā Jēzus atbilde ir lasāma šādi: ”Āmen, es tev šodien saku, ka tu ar mani būsi Ēdenes dārzā.” Šis Jēzus solījums uzmundrina arī mūs.

21. Kādu iespēju nesaņēma ebreju noziedznieks, un kāpēc?

21 Noziedznieks, ar ko Jēzus runāja, nezināja, ka Jēzus ar saviem uzticīgajiem apustuļiem ir noslēdzis līgumu par to, ka  tie būs ar viņu debesu valstībā. (Lūk. 22:29.) Turklāt šis noziedznieks pat nebija kristīts. (Jāņa 3:3—6, 12.) Tas ļauj saprast, ka Jēzus solījums noteikti bija par paradīzi uz zemes. Pēc kāda laika apustulis Pāvils stāstīja par redzējumu, kurā kāds cilvēks ”tika aizrauts paradīzē”. (2. Kor. 12:1—4.) Atšķirībā no ebreju noziedznieka, Pāvils un pārējie uzticīgie apustuļi bija izraudzīti dzīvei debesīs, lai valdītu kopā ar Jēzu. Bet vai var būt, ka Pāvila minētā paradīze ietver arī zemi? * Un vai mēs varam tajā būt?

UZ KO MĒS VARAM CERĒT

22., 23. Uz ko mēs varam cerēt?

22 Kā jau bija minēts, Dāvids paredzēja laiku, kad ”taisnie iemantos zemi”. (Ps. 37:29; 2. Pēt. 3:13.) Viņš runāja par laiku, kad cilvēki uz zemes dzīvos saskaņā ar Dieva taisnīgajām normām. Pravietojumā, kas lasāms Jesajas grāmatā, 65. nodaļas 22. pantā, teikts: ”Kā koku mūžs ir arī Manas tautas mūžs.” Tas norāda, ka jaunajā pasaulē cilvēki, kas kalpos Jehovam, dzīvos tūkstošiem gadu. Vai mēs tiešām uz to varam cerēt? Jā, jo, saskaņā ar Atklāsmes grāmatas 21. nodaļu, 1. līdz 4. pantu, Dievs svētīs cilvēkus, un viena no svētībām būs tā, ka ”nāves vairs nebūs”.

23 Bībeles vēsts par paradīzi ir skaidra. Ādams un Ieva zaudēja iespēju mūžīgi dzīvot paradīzē, taču paradīze nebija zaudēta uz visiem laikiem. Dievs ir apsolījis, ka svētīs cilvēkus. Dieva iedvesmots, Dāvids teica, ka lēnprātīgie un taisnie iemantos zemi un dzīvos uz tās mūžīgi. Jesajas pravietojumi mums palīdz iztēloties, cik brīnišķīgi apstākļi tad pastāvēs. Kad tas būs? Tad, kad piepildīsies solījums, ko Jēzus deva ebreju noziedzniekam. Mums ir iespēja dzīvot šajā paradīzē. Tajā laikā būs īstenojušies vārdi, ko kongresa delegātiem teica brāļi un māsas Dienvidkorejā: ”Tiksimies paradīzē!”

^ 18. rk. Teoloģijas zinātņu doktors Mārvins Peits rakstīja: ”Tradicionāli vārdu ”šodien” saprot kā hronoloģisku norādi uz divdesmit četru stundu ilgu periodu. Problēmu šajā uzskatā rada acīmredzamā pretruna ar citām Bībeles mācībām, kas liek domāt, ka Jēzus pēc savas nāves vispirms nokāpa pazemē (Mat. 12:40; Ap. d. 2:31; Rom. 10:7) un tikai pēc tam uzkāpa debesīs.”

^ 21. rk. Sk. ”Lasītāju jautājumus” šajā žurnāla numurā.