Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Decembris 2016

Jehova atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē

Jehova atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē

”Tam, kas viņam tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē.” (EBR. 11:6.)

DZIESMAS: 136., 139.

1., 2. a) Kāda saikne pastāv starp mīlestību un ticību? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

MĒS mīlam Jehovu, ”jo viņš mūs pirmais ir mīlējis”. (1. Jāņa 4:19.) Jehova izpauž savu mīlestību dažādi, piemēram, viņš svētī savus uzticīgos kalpus. Jo spēcīgāk mēs mīlam Dievu, jo vairāk mēs ticam ne vien viņa esamībai, bet arī tam, ka viņš atalgo savus kalpus, kurus viņš sirsnīgi mīl. (Nolasīt Ebrejiem 11:6.)

2 Tas, ka Jehova atalgo savus kalpus, ir neatņemama viņa personības iezīme. Ja mēs nebūsim stingri pārliecināti, ka Dievs atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē, mūsu ticība nebūs pilnīga, jo ”ticība ir pamatotas cerētā gaidas”. (Ebr. 11:1.) Ticība sevī ietver to, ka kristietis ar pārliecību gaida Jehovas apsolītās svētības. Noskaidrosim, kā mums nāk par labu tas, ka ceram uz atalgojumu, un kā Jehova ir atalgojis savus kalpus senatnē un kā viņš to dara tagad.

JEHOVA IR SOLĪJIS SVĒTĪT SAVUS KALPUS

3. Kāds Jehovas solījums ir lasāms Maleahija 3:10?

3 Dievs Jehova uzskata par savu pienākumu atalgot cilvēkus, kas viņam uzticīgi kalpo. Tāpēc Dievs tos mudina tiekties  pēc viņa svētības: ”Pārbaudiet tad Mani šai ziņā.., vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal. 3:10.) Ja mēs atsaucamies uz šo Jehovas aicinājumu, mēs apliecinām viņam savu pateicību.

4. Kāpēc mēs varam paļauties uz Jēzus vārdiem, kas rakstīti Mateja 6:33?

4 Jēzus saviem mācekļiem teica, ka tad, ja viņi dzīvē par galveno uzskatīs Dieva valstību, Dievs viņus noteikti atbalstīs. (Nolasīt Mateja 6:33.) Jēzus skaidri zināja, ka uz Jehovu var pilnībā paļauties un viņa solījumi nekad nepaliek nepiepildīti. (Jes. 55:11.) Ja mēs no sirds ticēsim Jehovam, arī mēs varēsim būt pārliecināti, ka viņš vienmēr tur solījumu: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” (Ebr. 13:5.) Šis uzmundrinošais solījums sasaucas ar Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 33. pantā.

Jēzus saviem mācekļiem atgādināja, ka viņi tiks atalgoti par upuriem, ko ir nesuši (Sk. 5. rindkopu)

5. Kāpēc Jēzus atbilde Pēterim stiprina mūsu ticību?

5 Reiz apustulis Pēteris vaicāja Jēzum: ”Mēs visu esam atstājuši un tev sekojuši. Kas mums par to būs?” (Mat. 19:27.) Jēzus nevis aizrādīja Pēterim par tāda jautājuma uzdošanu, bet gan apstiprināja, ka viņa mācekļi tiks atalgoti par upuriem, ko ir nesuši. Uzticīgie apustuļi un vēl citi Jēzus sekotāji valdīs debesīs kopā ar viņu. Bet viņi daudz ko guva arī tad, kad vēl dzīvoja uz zemes. Jēzus sacīja: ”Ikviens, kas ir atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda  dēļ, saņems pretī daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvi.” (Mat. 19:29.) Jēzus sekotāji draudzē var rast garīgus tēvus, mātes, brāļus, māsas un bērnus. Vai tas nav daudz vērtīgāk par jebko, no kā esam atteikušies valstības labā?

”ENKURS DVĒSELEI”

6. Kāpēc Jehova sola atalgot savus kalpus?

6 Jehovas solījums atalgot savus kalpus palīdz viņiem izturēt ticības pārbaudījumus. Dieva kalpi jau tagad priecājas par bagātīgām garīgām veltēm, un viņi karsti ilgojas pēc vēl lielākām svētībām nākotnē. (1. Tim. 4:8.) Mūsu stingrā pārliecība, ka Jehova ”atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē”, mums palīdz palikt stipriem ticībā. (Ebr. 11:6.)

7. Kādā ziņā cerība ir kā enkurs?

7 Kalna runā Jēzus mudināja savus klausītājus: ”Priecājieties un līksmojiet, jo liela ir jūsu alga debesīs; tāpat senāk ir vajāti arī pravieši.” (Mat. 5:12.) Izredzes saņemt balvu — mūžīgu dzīvi debesīs vai paradīzē uz zemes — ir pamatots iemesls, lai ”priecātos un līksmotu”. (Ps. 37:11; Lūk. 18:30.) Neatkarīgi no tā, vai mēs ceram uz dzīvi debesīs vai uz zemes, šī cerība mums ir kā ”drošs un stiprs enkurs dvēselei”. (Ebr. 6:17—20.) Gluži kā enkurs, kas vētrā notur kuģi uz vietas, nesatricināma cerība uz atalgojumu palīdz saglabāt emocionālu un garīgu līdzsvaru un dod mums spēku pārvarēt grūtības.

8. Kā cerība spēj mazināt raizes?

8 Uz Bībeli balstīta cerība spēj mazināt raizes, kādas izjūtam tagad. Dieva solījumi ir kā mierinošs balzams, kas remdē raižu mākto sirdi. Ir mierinoši apzināties, ka tad, ja uzticēsim savas raizes Jehovam, viņš mūs katrā ziņā atbalstīs. (Ps. 55:23.) Mēs varam nešaubīties, ka Dievs ”spēj paveikt neizmērojami vairāk par jebko, ko lūdzam vai varam iedomāties”. (Efes. 3:20.) Jā, nevis vienkārši ”vairāk”, bet gan ”neizmērojami vairāk”!

9. Kāpēc mēs varam paļauties, ka Jehova mūs svētīs?

9 Lai Jehova mūs atalgotu, mums ir jāapliecina ticība viņam un jāpaklausa viņa norādījumiem. Mozus izraēliešiem teica: ”Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu, ja tu tikai klausītu tā Kunga, sava Dieva, balsi un turētu un pildītu visus šos baušļus, ko es tev šodien piekodinu. Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis.” (5. Moz. 15:4—6.) Mēs ar drošu sirdi varam paļauties, ka Jehova mūs svētīs, ja vien mēs viņam uzticīgi kalposim.

KĀ JEHOVA IR ATALGOJIS SAVUS KALPUS

10., 11. Kā Jehova atalgoja Jāzepu?

10 Bībelē ir rakstīts daudz kas vērtīgs mūsu garīgam stiprinājumam. Piemēram, tajā var lasīt, kā Dievs ir atalgojis savus uzticīgos kalpus. (Rom. 15:4.) Viens no šādiem cilvēkiem bija Jāzeps. Viņa miesīgie brāļi sazvērējās un pārdeva viņu verdzībā. Kad viņš bija nonācis Ēģiptē, viņu nepatiesi apsūdzēja viņa saimnieka sieva un viņš tika ieslodzīts cietumā. Bet vai Dievs viņu bija atstājis? Nekādā gadījumā! ”Tas Kungs bija ar Jāzepu, un lika tam atrast žēlastību,” teikts Bībelē. ”Tas Kungs bija ar viņu un visu, ko vien viņš darīja; tas Kungs bija tas, kas lika tam labi izdoties.” (1. Moz. 39:21—23.) Šajos smagajos pārbaudījumos Jāzeps pacietīgi cerēja uz Dievu.

 11 Pēc daudziem gadiem faraons atbrīvoja Jāzepu no cietuma un padarīja šo necilo vergu par otru varenāko cilvēku visā Ēģiptē. (1. Moz. 41:1, 37—43.) Kad Jāzepa sieva viņam dzemdēja divus dēlus, viņš ”nosauca vecākā dēla vārdu Manase, jo teica viņš: ”Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un manu tēva namu.” Bet otra dēla vārdu viņš nosauca Ēfraims, jo: ”Dievs mani darījis auglīgu manā posta zemē.”” (1. Moz. 41:51, 52.) Tā kā Jāzeps saglabāja uzticību Jehovam, viņš tika bagātīgi svētīts — ar viņa starpniecību tika glābti ne tikai Izraēla pēcnācēji, bet arī ēģiptieši. Jāzeps apzinājās, ka viņu atalgoja un svētīja tieši Jehova. (1. Moz. 45:5—9.)

12. Kas Jēzum palīdzēja izturēt pārbaudījumus?

12 Arī Jēzus Kristus daudzos ticības pārbaudījumos paklausīja Dievam, un par to viņš tika atalgots. Kas viņam palīdzēja izturēt? Bībelē ir paskaidrots: ”Viņam paredzētā prieka dēļ viņš, nicinādams kaunu, ir izturējis nāvi pie moku staba.” (Ebr. 12:2.) Jēzus izjuta prieku, jo viņam bija iespēja svētīt Dieva vārdu. Debesu Tēvs viņu atalgoja — dāvāja viņam savu labvēlību un uzticēja dažādus godpilnus uzdevumus. Kā teikts Bībelē, viņš ”ir apsēdies pa labi no Dieva troņa”. Vēl mēs varam lasīt, ka ”Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pārāks par visiem citiem vārdiem”. (Filip. 2:9.)

JEHOVA NEAIZMIRST TO, KO ESAM DARĪJUŠI

13., 14. Kā Jehova raugās uz mūsu pašaizliedzīgajām pūlēm?

13 Mēs skaidri zinām, ka Jehova neatstāj bez ievērības pat niecīgākās pūles, ko ieguldām kalpošanā viņam. Viņš labi saprot, ka mums var trūkt pārliecības par saviem spēkiem vai spējām. Jehova noteikti mums sniegs mierinājumu un mūs atbalstīs, ja mūs nomāc materiālas grūtības vai arī ja mēs nespējam darīt kalpošanā tik daudz, cik vēlētos, sliktas veselības vai emocionālo problēmu dēļ. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova augstu vērtē visu, ko viņa kalpi dara, lai paliktu viņam uzticīgi. (Nolasīt Ebrejiem 6:10, 11.)

14 Paturēsim prātā, ka mēs allaž varam vērsties pie Dieva, kas vienmēr ir gatavs uzklausīt mūsu lūgšanas. (Ps. 65:3.) ”Līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs” mums dāsni dos emocionālu un garīgu atbalstu — iespējams, mēs to saņemsim ar ticības biedru starpniecību. (2. Kor. 1:3.) Savukārt, ja mēs būsim līdzjūtīgi pret citiem, tas iepriecinās Jehovu. ”Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.” (Sal. Pam. 19:17; Mat. 6:3, 4.) Ja mēs nesavtīgi palīdzam tiem, kas ir nonākuši materiālās grūtībās, Jehova to uzskata par aizdevumu viņam un viņš apsola šādu devīgumu atalgot.

JEHOVA ATALGO TAGAD UN MŪŽĪGI

15. Uz ko cerat jūs? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

15 Ar garu svaidītajiem kristiešiem spēku sniedz cerība saņemt ”taisnības vainagu, ar ko Kungs, taisnīgais tiesnesis, ..atalgos tajā dienā”. (2. Tim. 4:7, 8.) Savukārt pārējiem kristiešiem, kam Dievs ir dāvājis citas izredzes, nebūtu jādomā, ka Dievs viņus uzskata par mazāk vērtīgiem. Miljoniem Jēzus ”citu avju” ar nepacietību gaida, kad Dievs viņus atalgos ar mūžīgu dzīvi  paradīzē uz zemes, kur viņi ”baudīs mieru papilnam”. (Jāņa 10:16; Ps. 37:11.)

16. Kādi mierinoši vārdi ir lasāmi 1. Jāņa 3:19, 20?

16 Reizēm mums varbūt liekas, ka mēs kalpošanā paveicam pavisam maz. Bet varbūt mēs šaubāmies, vai Jehova ir apmierināts ar mūsu pūlēm. Mēs pat varam justies necienīgi saņemt to, ko Jehova ir solījis saviem kalpiem. Taču mums nav jāaizmirst, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visu”. (Nolasīt 1. Jāņa 3:19, 20.) Viņš atalgo ikvienu upuri kalpošanā — lai cik niecīgs tas būtu mūsu acīs —, ja vien tas nāk no sirds un mēs to dodam, ticības un mīlestības mudināti. (Marka 12:41—44.)

17. Kādas ir dažas no svētībām, ko varam baudīt jau tagad?

17 Arī šajās drūmajās Sātana ļaunās pasaules pēdējās dienās Jehova svētī savu tautu. Viņš gādā, lai viņa kalpi varētu bagātīgi nest augļus savos garīgajos īpašumos, kur pastāv vēl nepieredzēta garīga pārpilnība. (Jes. 54:13.) Kā Jēzus bija apsolījis, Jehova mūs atalgo jau tagad, dāvājot garīgu brāļu un māsu saimi, kurā valda mīlestība un kurā ir apvienoti visdažādāko tautību pārstāvji. (Marka 10:29, 30.) Turklāt tie, kas cītīgi meklē Dievu, saņem ne ar ko nesalīdzināmas svētības — iekšēju mieru, gandarījumu un patiesu laimi. (Filip. 4:4—7.)

18., 19. Kā Jehovas kalpi raugās uz atalgojumu, ko viņiem dāvā Jehova?

18 Jehovas kalpi visā pasaulē pieredz, kā Jehova viņus dāsni atalgo. Piemēram, Bjanka, kas dzīvo Vācijā, stāsta: ”Es nevaru vien beigt pateikties Jehovam par to, ka viņš man palīdz tikt galā ar raizēm un ik dienas mani atbalsta. Pasaule ir pilna nemiera, un cilvēki tajā ir nomākti, bet Jehovas rokās es jūtos droša un pasargāta. Kad vien es kaut ko upurēju viņa labā, viņš man to atlīdzina simtkārtīgi.”

19 Lūk, ko stāstīja 70 gadu vecā Pola, kas dzīvo Kanādā un cieš no mugurkaulāja šķeltnes: ”Lai gan manas kustības ir ierobežotas, tas nenozīmē, ka man būtu jāierobežo sava kalpošana. Es piedalos dažādos sludināšanas veidos, piemēram, sludinu pa telefonu un neformāli. Man ir piezīmju bloknots, kurā es esmu pierakstījusi Bībeles pantus un domas no mūsu literatūras un kurā es ik pa laikam ieskatos. Tas man sniedz lielu uzmundrinājumu, un es to pat saucu par savu ”izdzīvošanas” bloknotu. Kad domāju par Jehovas solījumiem, jebkādas grūtības man šķiet nenozīmīgas un īslaicīgas. Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt, lai kādi būtu mūsu apstākļi.” Mūsu situācija varbūt nav tāda pati kā Bjankai un Polai, tomēr mums droši vien prātā nāk ne viena reize vien, kad Jehova ir atalgojis arī mūs un mums tuvus cilvēkus. Ir noderīgi pārdomāt, kā Jehova mūs atalgo tagad un kā viņš mūs atalgos nākotnē.

20. Ko mēs pieredzēsim nākotnē, ja kalposim Jehovam ar visu sirdi un dvēseli?

20 Nekad neaizmirsīsim: ja droši un no sirds runāsim ar Jehovu lūgšanās, viņš mūs ”bagātīgi atalgos”. Kad ”būsim izpildījuši Dieva gribu”, mēs ”saņemsim apsolīto”. (Ebr. 10:35, 36.) Tāpēc centīsimies stiprināt savu ticību un ar visu sirdi un dvēseli kalposim Jehovam! To darīt mums palīdzēs apziņa, ka mēs noteikti saņemsim atalgojumu no Jehovas. (Nolasīt Kolosiešiem 3:23, 24.)