Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2017

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Kāpēc Jēzus agrīnās dzīves apraksti Mateja un Lūkas evaņģēlijos atšķiras?

Tas, kas Mateja evaņģēlijā ir stāstīts par Jēzus piedzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem, nedaudz atšķiras no tā, ko var lasīt Lūkas evaņģēlijā, jo Matejs vairāk pievērsa uzmanību notikumiem, kuros bija iesaistīts Jāzeps, bet Lūka — tiem, kuros bija iesaistīta Marija.

Mateja evaņģēlijā var uzzināt, kā Jāzeps reaģēja uz ziņu par Marijas grūtniecību, tajā rakstīts, kā eņģelis viņam sapnī izskaidroja radušos situāciju un kā Jāzeps paklausīja eņģelim. (Mat. 1:19—25.) Pēc tam Matejs stāstīja, ka citā sapnī eņģelis lika Jāzepam bēgt uz Ēģipti, ka Jāzeps ar savu ģimeni sekoja šim norādījumam, ka vēlāk vēl kādā sapnī eņģelis viņam lika atgriezties ”Izraēla zemē” un ka Jāzeps atkal paklausīja, atgriezās un izlēma kopā ar ģimeni apmesties Nācaretē. (Mat. 2:13, 14, 19—23.) Mateja evaņģēlija pirmajās nodaļās Jāzeps ir nosaukts vārdā astoņas reizes, bet Marija — tikai piecas.

Savukārt Lūkas evaņģēlijā daudz lielāka uzmanība ir pievērsta Marijai. Tajā stāstīts, kā pie Marijas ieradās eņģelis Gabriēls, kā Marija devās apciemot savu radinieci Elizabeti un kā Marija daudzināja Jehovu. (Lūk. 1:26—56.) Lūka ir arī pieminējis, ko Simeons Marijai teica par Jēzus gaidāmajām ciešanām. Pat stāstījumā par Jēzus ģimenes došanos uz templi, kad Jēzum bija 12 gadu, var lasīt, ko sacīja Marija, nevis Jāzeps. Lūka piebilda, ka šie notikumi Mariju dziļi ietekmēja. (Lūk. 2:19, 34, 35, 48, 51.) Lūkas evaņģēlija pirmajās divās nodaļās Marija ir nosaukta vārdā 12 reižu, bet Jāzeps — tikai 3. Tātad Matejs ir vairāk aprakstījis, kā jutās un ko darīja Jāzeps, bet Lūka ir sīkāk stāstījis par to, ko pieredzēja Marija.

Jāpiemin, ka atšķiras arī Jēzus raduraksti, kas lasāmi šajos evaņģēlijos. Matejs iekļāva Jāzepa radurakstus, kas pierādīja, ka Jēzum kā Jāzepa audžudēlam bija likumīgas tiesības mantot Dāvida troni. Šie raduraksti apliecina, ka Jāzeps bija cēlies no ķēniņa Dāvida dzimtas un bija Dāvida dēla Salamana pēcnācējs. (Mat. 1:6, 16.) Savukārt Lūka acīmredzot ir uzrakstījis Marijas radurakstus, lai uzsvērtu, ka Jēzus bija Dāvida troņa mantinieks ”pēc miesas”. (Rom. 1:3.) Arī Marija bija cēlusies no ķēniņa Dāvida dzimtas, tikai viņa bija Dāvida dēla Nātāna pēcnācēja. (Lūk. 3:31.) Bet kāpēc, pieminējis Ēli, Lūka nav paskaidrojis, ka Marija bija Ēļa meita? Tāpēc, ka oficiālajos radurakstos radniecību norādīja nevis pēc mātes, bet pēc tēva līnijas. Tātad, kad Lūka pieminēja Jāzepu un nosauca viņu par Ēļa dēlu, lasītāji saprata, ka Jāzeps ir Ēļa znots. (Lūk. 3:23.)

Mateja un Lūkas uzrakstītie raduraksti skaidri pierāda, ka Jēzus patiešām bija Dieva apsolītais Mesija. Jēzus izcelsme viņa dzīves laikā bija tik labi zināma, ka to nevarēja apstrīdēt pat farizeji un saduceji. Gan Mateja, gan Lūkas evaņģēlijā lasāmie Jēzus raduraksti palīdz pamatot mūsu ticību un stiprina mūsu pārliecību, ka visi Dieva solījumi noteikti piepildīsies.