Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2017

Kā ”apvilkt jauno cilvēku” un to paturēt

Kā ”apvilkt jauno cilvēku” un to paturēt

”Apvelciet jauno cilvēku.” (KOL. 3:10.)

DZIESMAS: 126., 28.

1., 2. a) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka ir iespējams ”apvilkt jauno cilvēku”? b) Kādas jaunās personības iezīmes ir pieminētas Kolosiešiem 3:10—14?

GRIEĶU rakstu Jaunās pasaules tulkojumā divas reizes ir lietots vārdu savienojums ”jaunais cilvēks”. (Efes. 4:24; Kol. 3:10.) Ar šiem vārdiem ir apzīmēta personība, kas ir izveidota ”pēc Dieva gribas”. Bet vai ir iespējams sevī izveidot jaunu, Dievam patīkamu personību? Jā, tas ir iespējams, jo cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un tāpēc spēj atspoguļot viņa brīnišķīgās īpašības. (1. Moz. 1:26, 27; Efes. 5:1.)

2 Bet, tā kā mēs no pirmajiem diviem cilvēkiem esam pārmantojuši nepilnību, mūsos parādās nepareizas tieksmes. Mūs arī spēcīgi ietekmē pasaule, kādā dzīvojam. Taču Jehova savā žēlsirdībā mums palīdz, un mēs varam kļūt par tādiem cilvēkiem, kādus viņš vēlas redzēt. Lai stiprinātu apņēmību mainīt savu personību, apskatīsim vairākas ”jaunā cilvēka” iezīmes, par kurām, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Pāvils. (Nolasīt Kolosiešiem 3:10—14.) Pārdomāsim arī to, kā Pāvila pieminētās īpašības mums palīdz sludināšanā.

 ”JŪS VISI ESAT VIENS”

3. Kāda ir viena no būtiskākajām jaunās personības iezīmēm?

3 Aicinājis ”apvilkt jauno cilvēku”, Pāvils pievērsa uzmanību kādai būtiskai jaunās personības iezīmei. Viņš rakstīja: ”Vairs nav ne grieķa, ne jūda, nedz apgraizīšanas, nedz neapgraizīšanas, ne svešzemnieka, ne skita *, nedz verga, nedz brīvā.” Tas nozīmē, ka kristieši, kas ir izveidojuši jauno personību, nepiešķir nozīmi citu cilvēku izcelsmei vai stāvoklim. Mums nav nekāda pamata draudzē šķirot cilvēkus pēc to rases, tautības vai sociālā stāvokļa, jo patiesie Kristus sekotāji ”visi ir viens”. (Kol. 3:11; Gal. 3:28.)

4. a) Kā Jehovas kalpiem jāizturas pret citiem cilvēkiem? b) Kas var apdraudēt kristiešu vienotību?

4 Kristieši, kas ir izveidojuši Dievam tīkamu personību, izturas ar cieņu gan pret ticības biedriem, gan pret tiem, kas nepieder pie draudzes, neatkarīgi no šo cilvēku sociālā stāvokļa vai rases. (Rom. 2:11.) Dažās zemēs tas nepavisam nav viegli. Piemēram, Dienvidāfrikas Republikā, kur savulaik katras rases piederīgajiem bija paredzēti savi rajoni, lielākā daļa Jehovas liecinieku joprojām dzīvo tajos pašos rajonos, kur agrāk. Lai palīdzētu Jehovas kalpiem šajā valstī ”atdarīt.. savu sirdi” un vairāk satuvināties, Vadošā padome 2013. gada oktobrī paziņoja, ka šim nolūkam tiks rīkoti īpaši pasākumi. (2. Kor. 6:13.) Kādi tie bija?

5., 6. a) Ko dara Dieva kalpi kādā zemē, lai stiprinātu vienotību savā starpā? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Ko minētie pasākumi ir devuši?

5 Tika organizēts, ka dažādu valodu un rasu draudzes dažas nedēļas nogales pavada kopā viena ar otru. Brāļi un māsas no šīm draudzēm kopā sludināja, apmeklēja sapulces un ciemojās cits pie cita. Šajos pasākumos piedalījās vairāki simti draudžu, un filiāle no tām saņēma lieliskas atsauksmes. Mūs uzslavēja pat tie, kas nepieder pie draudzes. Piemēram, kāds mācītājs teica: ”Es neesmu Jehovas liecinieks, tomēr man jāatzīst, ka jūsu sludināšana ir ārkārtīgi labi organizēta un jūsu starpā nav nekādu rasu barjeru.” Kā šie pasākumi ietekmēja brāļus un māsas?

6 Kāda khosu tautības māsa, vārdā Noma, kas dzīvo ļoti vienkāršā mājoklī, sākumā vilcinājās aicināt ciemos baltos ticības biedrus no angļu valodas draudzes. Taču pēc tam, kad Noma bija sludinājusi kopā ar baltajiem ticības biedriem un bija viesojusies viņu mājās, viņa izteicās: ”Viņi taču ir tādi paši cilvēki kā mēs!” Kad pienāca laiks khosu draudzes brāļiem un māsām aicināt pie sevis ticības biedrus no angļu valodas draudzes, arī Noma dažus no viņiem uzaicināja uz pusdienām. Viesu vidū bija kāds angļu draudzes vecākais. Noma stāstīja: ”Mani pārsteidza, ka viņš bija gatavs sēdēt gandrīz vai uz zemes, uz vienkāršas plastmasas kastes.” Šie pasākumi, kuros ir iesaistītas dažādas draudzes, joprojām turpinās, un tie ir palīdzējuši brāļiem un māsām sadraudzēties ar citu draudžu locekļiem. Viņi visi ir apņēmības pilni arī turpmāk ”atdarīt.. savu sirdi jo plaši”.

”SIRSNĪGA LĪDZJŪTĪBA, LAIPNĪBA”

7. Kāpēc kristiešiem vienmēr jābūt gataviem parādīt līdzjūtību?

7 Līdz pat Sātana pasaules bojāejai mums būs jāpieredz dažādas grūtības. To vidū var būt bezdarbs, smagas slimības, vajāšanas, dabas katastrofas un noziedzības izraisīti materiāli zaudējumi. Lai ciešanās un likstās mēs spētu cits citu atbalstīt, mums jābūt patiesi līdzjūtīgiem.  Ja mēs esam iejūtīgi, mēs jūtam līdzi tiem, kas cieš, un vēlamies tiem palīdzēt. (Efes. 4:32.) * To darot, mēs varam vēl labāk līdzināties Dievam un mierināt citus. (2. Kor. 1:3, 4.)

8. Kāpēc ir svarīgi pret visiem draudzē izturēties iejūtīgi un laipni? Miniet piemēru.

8 Kā mēs varam apliecināt savu iejūtību tiem kristiešiem, kas ir iebraukuši no citām zemēm vai kam klājas grūti? Mums jācenšas ar viņiem iedraudzēties un jāpalīdz viņiem saprast, ka viņi draudzē ir laipni gaidīti. (1. Kor. 12:22, 25.) Lūk, ar ko saskārās Danikarls, kas no Filipīnām bija pārcēlies uz Japānu. Darbavietā pret viņu izturējās sliktāk nekā pret citiem tikai tāpēc, ka viņš bija iebraucējs. Bet kā pret viņu izturējās, kad viņš aizgāja uz Jehovas liecinieku sapulci? Danikarls stāstīja: ”Kaut arī zālē gandrīz visi bija japāņi, viņi mani uzņēma ļoti laipni. Es jutos gluži kā senu draugu lokā.” Draudzes locekļi nepārstāja interesēties un rūpēties par Danikarlu, un tas veicināja viņa garīgo izaugsmi. Viņš kristījās un tagad ir draudzes vecākais. Pārējie viņa draudzes vecākie uzskata Danikarlu un viņa sievu Dženiferu par Jehovas dāvanu draudzei. ”Viņi ir pionieri un dzīvo ļoti vienkārši, un rāda lielisku priekšzīmi, kā tiekties pēc valstības,” Danikarlu un Dženiferu uzslavēja draudzes vecākie. (Lūk. 12:31.)

9., 10. Miniet piemērus, kādas svētības var gūt, iejūtīgi ”darot labu visiem”!

9 Mums ir brīnišķīga iespēja ”darīt labu visiem”, sludinot vēsti par Dieva valstību. (Gal. 6:10.) Daudzi Jehovas liecinieki mācās jaunas valodas, tā apliecinādami sirsnīgas rūpes par iebraucējiem. (1. Kor. 9:23.) Tas viņiem ir palīdzējis gūt bagātīgas Jehovas svētības. Piemēram, Austrālijā, Brisbenā, kāda pioniere, vārdā Tifanija, iemācījās svahili valodu, lai palīdzētu svahili draudzei. Lai gan apgūt šo valodu nebija viegli, viņa uzskata, ka pūlēties bija vērts, jo kalpošana ir kļuvusi daudz interesantāka. Par saviem iespaidiem svešvalodas teritorijā viņa izteicās: ”Ja jūs vēlaties, lai sludināšana jums sagādātu vēl vairāk prieka, pārcelieties uz svešvalodas draudzi! Pat turpinot kalpošanu savā dzīvesvietā, jūs jutīsieties tā, it kā būtu devušies aizraujošā ceļojumā. Jūs personiski izjutīsiet, ka piederat pie starptautiskas brāļu saimes, un pārliecināsieties par tās apbrīnojamo vienotību.”

Kas kristiešus rosina palīdzēt iebraucējiem? (Sk. 10. rindkopu)

10 Bet, lūk, ko pieredzēja kāda ģimene Japānā. Pagājušā gadsimta 90. gados Sakiko, sludinādama kopā ar vecākiem, bieži satika brazīliešu imigrantus. Sakiko  stāstīja: ”Kad mēs portugāļu valodas Bībelē rādījām viņiem Atklāsmes 21:3, 4 un Psalmu 37:10, 11 un 29, viņi šos pantus lasīja ar lielu interesi, un reizēm tie viņus aizkustināja līdz asarām.” Jūtot līdzi iebraucējiem, Sakiko un viņas vecāki bija gatavi darīt vēl vairāk. ”Mēs redzējām, cik ļoti viņi alkst pēc Bībeles patiesības, tāpēc izlēmām mācīties portugāļu valodu,” teica Sakiko. Vēlāk šī ģimene palīdzēja izveidot portugāļu valodas draudzi. Gadu gaitā viņi daudziem iebraucējiem ir palīdzējuši iepazīt Jehovu un kļūt par viņa kalpiem. Sakiko piebilda: ”Lai iemācītos portugāļu valodu, bija jāiegulda daudz pūļu, taču iegūtās svētības to ar uzviju atsver. Mēs par visu esam bezgala pateicīgi Jehovam.” (Nolasīt Apustuļu darbus 10:34, 35.)

”TĒRPIETIES.. PAZEMĪBĀ”

11., 12. a) Kādu iemeslu dēļ mēs vēlamies ”apvilkt jauno cilvēku”? b) Kas mums palīdz saglabāt pazemību?

11 Mēs cenšamies ”apvilkt jauno cilvēku” nevis tāpēc, ka vēlētos, lai cilvēki mūs slavētu, bet gan tāpēc, ka vēlamies godāt Jehovu. Atcerēsimies, ka pat nevainojama garīga būtne sāka grēkot pret Jehovu tāpēc, ka bija kļuvusi godkārīga un lepna. (Salīdzināt Ecēhiēla 28:17.) Mēs, cilvēki, esam nepilnīgi, līdz ar to mums ir daudz grūtāk izsargāties no lepnības un augstprātības. Tomēr ietērpties pazemībā mums neapšaubāmi ir pa spēkam. Kas mums šajā ziņā var palīdzēt?

12 Lai nezaudētu pazemību, mums ik dienu jālasa Bībele un jāpārdomā izlasītais. (5. Moz. 17:18—20.) Pētot Bībeli, ir svarīgi pievērst uzmanību Jēzus mācībām un tam, cik pazemīgi viņš kalpoja Jehovam. (Mat. 20:28.) Jēzus bija pat gatavs mazgāt apustuļu kājas. (Jāņa 13:12—17.) Bez tam mums bieži jālūdz, lai Dievs ar savu garu mums palīdzētu apslāpēt sevī jebkādu tieksmi uzskatīt, ka esam augstāki nekā citi. (Gal. 6:3, 4; Filip. 2:3.)

13. Ko mēs varam gūt, esot pazemīgi?

13 Nolasīt Salamana Pamācības 22:4. Jehova vēlas, lai mēs būtu pazemīgi, un, attīstot šo īpašību, mēs esam tikai ieguvēji. Mēs veicinām mieru un vienotību draudzē. Turklāt Jehova pazemīgajiem dāvā savu augstsirdīgo labestību. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Tērpieties savstarpējā pazemībā, jo Dievs nostājas pret iedomīgajiem, bet pazemīgajiem viņš augstsirdīgi izrāda labestību.” (1. Pēt. 5:5.)

”TĒRPIETIES.. LĒNPRĀTĪBĀ UN PACIETĪBĀ”

14. Kas vislielākajā mērā izpauž lēnprātību un pacietību?

14 Mūsdienās lēnprātību un pacietību uzskata par vājuma izpausmi. Taču šādos spriedumos nav ne kripatiņas patiesības. Lēnprātība un pacietība, šīs brīnišķīgās īpašības, piemīt pašai varenākajai būtnei — Dievam Jehovam. Viņš tās izpauž vislielākajā mērā. (2. Pēt. 3:9.) Atcerēsimies, kā Jehova ar eņģeļu starpniecību atbildēja Ābrahāmam un Latam, kad šie vīri iebilda pret viņa lēmumiem. (1. Moz. 18:22—33; 19:18—21.) Turklāt vairāk nekā 1500 gadu Jehova bija pacietīgs pret izraēliešiem, kas no viņa novērsās atkal un atkal. (Ecēh. 33:11.)

15. Kā Jēzus apliecināja lēnprātību un pacietību?

15 Arī Jēzus bija lēnprātīgs. (Mat. 11:29.) Viņam bija vajadzīga liela pacietība, dienu no dienas saskaroties ar savu sekotāju trūkumiem. Visu Jēzus kalpošanas laiku viņu netaisnīgi kritizēja reliģiskie pretinieki. Tomēr viņš līdz pat savai nāvei saglabāja lēnprātību un pacietību. Ciezdams neaprakstāmas sāpes pie moku  staba, Jēzus lūdza, lai viņa Tēvs piedotu nāvessoda izpildītājiem. Viņš teica, ka ”tie nezina, ko dara”. (Lūk. 23:34.) Cik izcils lēnprātības un pacietības paraugs tik neiedomājami grūtā un saspringtā situācijā! (Nolasīt 1. Pētera 2:21—23.)

16. Kādās situācijās mēs varam izpaust lēnprātību un pacietību?

16 Kādās situācijās mēs varam izpaust lēnprātību un pacietību? Pievērsīsim uzmanību Pāvila vārdiem: ”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet, ja arī kādam ir iemesls sūdzēties par otru. Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kol. 3:13.) Mums ir vieglāk piedot citiem, ja esam lēnprātīgi un pacietīgi un ja paturam prātā, ka, piedodot saviem ticības biedriem, mēs veicinām draudzes vienotību.

17. Kāpēc lēnprātība un pacietība ir tik svarīgas īpašības?

17 ”Tērpties.. lēnprātībā un pacietībā” ir Bībeles prasība. Kristiešiem ir tai jāpaklausa, lai varētu iegūt glābšanu. (Mat. 5:5; Jēk. 1:21.) Vēl svarīgāk ir tas, ka, attīstot šīs īpašības, mēs sagādājam godu Jehovam un palīdzam arī citiem paklausīt šim Bībeles norādījumam. (Gal. 6:1; 2. Tim. 2:24, 25.)

”APVELCIET MĪLESTĪBU”

18. Kāpēc kristieši, kas mīl citus cilvēkus, nepiešķir nozīmi viņu stāvoklim?

18 Visas šajā rakstā apskatītās īpašības ir cieši saistītas ar vēl kādu ”jaunā cilvēka” iezīmi — mīlestību. Kristus māceklis Jēkabs aizrādīja brāļiem, ka tie pret bagātajiem izturas ar lielāku labvēlību nekā pret trūcīgajiem, un paskaidroja, ka tādā veidā viņi pārkāpj būtisko Dieva Rakstu likumu: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu!” Tad viņš piebilda: ”Ja jūs pret dažiem izturaties ar īpašu labvēlību, jūs grēkojat.” (Jēk. 2:8, 9.) Mīlestība mums palīdz nešķirot citus pēc izglītības, rases, tautības vai sociālā stāvokļa. Un ir runa par kaut ko vairāk nekā tikai par ārējām pieklājības izpausmēm. Objektīvai attieksmei pret visiem jābūt neatņemamai mūsu personības sastāvdaļai.

19. Kāpēc ir būtiski ”apvilkt mīlestību”?

19 Mīlestība ir arī ”pacietīga un laipna”, un tā ”nav uzpūtīga”. (1. Kor. 13:4.) Lai neatlaidīgi sludinātu vēsti par Dieva valstību, mums patiešām ir nepieciešama pacietība, laipnība un pazemība. (Mat. 28:19.) Šīs īpašības mums arī palīdz labi satikt ar visiem brāļiem un māsām. Mīlestība palīdz draudzes locekļiem būt vienotiem, un tas sagādā godu Jehovam un piesaista viņa pielūgsmei arvien jaunus cilvēkus. Līdz ar to ir pilnīgi saprotams, kāpēc Bībelē lasāmais ”jaunā cilvēka” apraksts beidzas ar šādu dziļu atziņu: ”Bez visa tā apvelciet mīlestību, jo tā visu saista pilnīgā saskaņā.” (Kol. 3:14.)

”ARVIEN ATJAUNOJIETIES”

20. a) Kādi jautājumi mums jāpārdomā, un kāpēc? b) Kāda brīnišķīga nākotne mūs gaida?

20 Ikvienam no mums ir jāpārdomā, ko vēl var darīt, lai ”novilktu veco cilvēku” un vēlāk vairs neatgrieztos pie tā, ko esam atmetuši. Mums dedzīgi jālūdz, lai Dievs mums palīdzētu, un arī pašiem cītīgi jāpūlas atbrīvoties no tādiem uzskatiem un paradumiem, kas mums neļautu iemantot Dieva valstību. (Gal. 5:19—21.) Tāpat mums jāpārdomā, vai mēs sekojam Bībeles padomam ”arvien atjaunoties savā domāšanā”. (Efes. 4:23, 24.) Savas nepilnības dēļ mums jāiegulda lielas pūles, lai ”apvilktu jauno cilvēku” un to paturētu. Tas prasa laiku un neatlaidību. Bet cik gan lieliska būs dzīve, kad ikviens, kas dzīvo uz zemes, būs pilnībā ietērpies ”jaunajā cilvēkā”!

^ 3. rk. Bībeles laikos uz skitiem raudzījās ar pārākuma apziņu, jo tos uzskatīja par necivilizētiem.

^ 7. rk. Grieķu vārdam, kas Efesiešiem 4:32 ir tulkots ”laipni”, ir plaša nozīme, un tas apzīmē dažāda veida rūpes par citiem.