Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2017

Mīlestība — bezgala vērtīga īpašība

Mīlestība — bezgala vērtīga īpašība

DIEVA iedvesmots, apustulis Pāvils minēja deviņas īpašības, ko palīdz veidot svētais gars. (Gal. 5:22, 23.) Viņš tās nosauca par ”gara augļiem” *. Tās visas ir īpašības, kas raksturo ”jauno cilvēku”. (Kol. 3:10.) Gluži tāpat kā augļu koks nes bagātīgus augļus, ja to labi kopj, cilvēks izpauž ”gara augļus”, ja brīvi ļauj svētajam garam ietekmēt viņa dzīvi. (Ps. 1:1—3.)

Gara augļu uzskaitījumu Pāvils sāka ar tādu īpašību kā mīlestība. Cik liela ir tās nozīme? Pāvils atzina, ka bez mīlestības viņš ”nebūtu nekas”. (1. Kor. 13:2.) Bet kas ir mīlestība, un kā mēs varam to sevī veidot un ik dienu izpaust?

KĀ IZPAUŽAS MĪLESTĪBA

Mīlestības jēdzienu nav viegli izskaidrot, tāpēc Bībelē ir stāstīts, kā mīlestība izpaužas. Piemēram, Bībelē var lasīt, ka mīlestība ir ”pacietīga un laipna”. Tā ”priecājas par patiesību” un ”panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu”. Mīlestība ir dziļas, sirsnīgas un noturīgas jūtas, un tā sevī ietver neviltotu interesi un rūpes par citiem. Savukārt skaudība, lepnība, nepiedienīga izturēšanās, savtīgums, ļauna prāta turēšana un nevēlēšanās piedot liecina par mīlestības trūkumu. Mēs izskaužam sevī šādas negatīvas iezīmes un cenšamies izpaust patiesu mīlestību, kas ”nemeklē savu labumu”. (1. Kor. 13:4—8.)

JEHOVAS UN JĒZUS IZCILĀ MĪLESTĪBA

”Dievs ir mīlestība.” Kā var redzēt no šiem vārdiem, mīlestība ir Jehovas būtība. (1. Jāņa 4:8.) Visi viņa darbi liecina par mīlestību. Jehova daudzkārt ir apliecinājis, cik ļoti viņš mīl cilvēkus. Visizcilākā šīs mīlestības izpausme ir bijusi tā, ka viņš sūtīja uz zemi Jēzu, lai tas ciestu un mirtu mūsu labā. Apustulis Jānis rakstīja: ”Lūk, kā pret mums ir izpaudusies Dieva mīlestība: Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību. Nevis tā ir mīlestība, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka viņš ir mīlējis mūs un ir sūtījis savu Dēlu — samierināšanas upuri par mūsu grēkiem.” (1. Jāņa 4:9, 10.) Pateicoties Dieva mīlestībai, mēs varam iegūt grēku piedošanu un cerību uz mūžīgu dzīvi.

Jēzus pierādīja savu mīlestību pret cilvēci, labprāt pildīdams Dieva gribu. Pāvils rakstīja: ”Viņš [Jēzus] saka: ”Lūk, es esmu atnācis pildīt tavu gribu.” [..] Pēc šīs gribas mēs esam padarīti svēti ar to, ka Jēzus Kristus ķermenis ir ziedots reizi par visām reizēm.” (Ebr. 10:9, 10.) Jēzus par savu gatavību ziedot dzīvību teica: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā tam, kurš atdod savu dvēseli par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.) Tā ir pati lielākā mīlestības izpausme, kādu cilvēks var parādīt. Vai mēs, nepilnīgi cilvēki, varam līdzināties mīlestībā Jehovam un Jēzum? Jā, tas ir iespējams. Apskatīsim, kā mēs to varam darīt.

 ”STAIGĀJIET MĪLESTĪBĀ”

Pāvils kristiešus mudināja: ”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni, un staigājiet mīlestībā, tāpat kā Kristus jūs ir mīlējis un atdevis sevi jūsu labā.” (Efes. 5:1, 2.) ”Staigāt mīlestībā” nozīmē to izpaust ikvienā dzīves situācijā. Atcerēsimies, ka par mīlestību liecina darbi, nevis tikai vārdi. Jānis rakstīja: ”Bērniņi, mums jāmīl ne tikai ar vārdiem vai ar muti, bet arī ar darbiem un patiesību.” (1. Jāņa 3:18.) Ja mēs mīlam Dievu un tuvāko, mēs vēlamies visiem stāstīt ”labo vēsti par valstību”. (Mat. 24:14; Lūk. 10:27.) ”Staigāt mīlestībā” nozīmē arī būt pacietīgiem, laipniem un gataviem piedot. Mēs sekojam Bībelē lasāmajam norādījumam: ”Tāpat kā Jehova jums augstsirdīgi ir piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kol. 3:13.)

Patiesi mīlēt kādu nenozīmē vienmēr darīt visu viņam pa prātam un nekad neko neaizrādīt. Ir tādi vecāki, kas ir gatavi izdabāt katram bērna untumam, lai tikai bērns nesāktu raudāt. Bet vecāki, kas patiesi mīl bērnu, nepieciešamības gadījumā ir stingri. Tieši tā rīkojas Jehova — viņš mīl savus kalpus, bet, ”ko Jehova mīl, to viņš pārmāca”. (Ebr. 12:6.) Ja mēs ”staigājam mīlestībā”, mēs esam gatavi vajadzības gadījumā pamācīt tos, kurus mums ir pienākums mācīt. (Sal. Pam. 3:11, 12.) Protams, to darot, mums jāpatur prātā, ka arī paši esam grēcīgi, tāpēc mēdzam kļūdīties un mūsu rīcība reizēm neliecina par mīlestību. Ir skaidrs, ka ikvienam no mums kādās jomās ir jāaug mīlestībā. Kas mums šajā ziņā var palīdzēt?

KĀ ATTĪSTĪT MĪLESTĪBU?

Pirmkārt, lūgsim, lai Dievs mums dāvātu savu garu, jo tas var mūsos veidot mīlestību. Jēzus teica, ka Jehova dod savu ”svēto garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūk. 11:13.) Ja mēs to darām un cenšamies ”staigāt garā”, pakļaujoties tā vadībai, mīlestība mūsu rīcībā izpaužas aizvien lielākā mērā. (Gal. 5:16.) Piemēram, kristiešu draudzes vecākie var lūgt, lai Dievs ar svēto garu viņiem palīdzētu draudzes locekļiem dot uz Bībeli balstītus padomus tā, ka šie kristieši sajustu viņu mīlestību. Savukārt vecāki var lūgt, lai Dieva gars viņiem palīdzētu sniegt bērniem pārmācību ar mīlestību, nevis dusmās.

Otrkārt, pārdomāsim, kā rīkojās Jēzus. Viņš izpauda mīlestību ikvienā situācijā, arī tad, kad viņu nekrietni apvainoja. (1. Pēt. 2:21, 23.) Domāt par Kristus priekšzīmi īpaši svarīgi ir tad, ja jūtamies aizvainoti vai pieredzam netaisnību. Tādās reizēs mums jāapsver: ”Kā šādā situācijā rīkotos Jēzus?” Tas ļoti palīdzēja kādai kristietei, vārdā Lī. Viņa stāstīja: ”Reiz kāda darbabiedre uzrakstīja citiem darbabiedriem e-pastu, kurā diezgan negatīvi izteicās par mani un to, kā es strādāju. Tas mani dziļi aizvainoja. Bet tad man ienāca prātā doma: ”Kā šajā gadījumā būtu rīkojies Jēzus?” To pārdomājusi, es izlēmu nepievērst šim starpgadījumam uzmanību un neiet skaidroties ar savu darbabiedri. Vēlāk es uzzināju, ka viņa cīnās ar kādu smagu slimību un izjūt lielu spriedzi, un secināju, ka viņa acīmredzot nebija domājusi neko ļaunu. Pārdomas par to, kā Jēzus spēja izpaust mīlestību arī saspringtās situācijās, man palīdzēja izturēties pret darbabiedri ar mīlestību.” Tātad, ja mēs centīsimies līdzināties Jēzum, mēs vienmēr rīkosimies mīlestības garā.

Treškārt, būsim mīlestībā nesavtīgi. Atcerēsimies, ka tieši šāda mīlestība ļauj pazīt patiesos kristiešus. (Jāņa 13:34, 35.) Tāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti attīstīt tādu pašu ”domāšanas veidu”, kāds bija Jēzum. Viņš mūsu labā ”atstāja visu” — atteicās no dzīves debesīs — un pat ziedoja savu dzīvību. (Filip. 2:5—8.) Ja mēs centīsimies nesavtīgā mīlestībā līdzināties Kristum, mēs aizvien vairāk līdzināsimies viņam arī savā domāšanā un  uzskatīsim citu vajadzības par svarīgākām nekā savējās.

KAS TIEK PANĀKTS AR MĪLESTĪBU

Mīlestība ir varens spēks. Lūk, divi piemēri, kas to apliecina.

Ko mēs gūstam, izturoties pret citiem ar mīlestību?

  • STARPTAUTISKA BRĀĻU SAIME. Lai kurā pasaules malā mēs nonāktu, jebkurā draudzē mēs atradīsimies starp mīlošiem brāļiem un māsām, jo mūs visus vieno mīlestība. Ir tik patīkami apzināties, ka mums ir šāda ”brāļu saime visā pasaulē”! (1. Pēt. 5:9.) Kur gan vēl var atrast tādu mīlestību, kāda pastāv Dieva tautā?

  • MIERS. Ja mēs ”esam cits pret citu iecietīgi mīlestībā”, tad mēs varam izjust, cik brīnišķīgi ir būt ”savienotiem ar miera saiti”. (Efes. 4:2, 3.) Vislabāk šo mieru mēs varam izjust draudzes sapulcēs un kongresos. Vai nav tiesa, ka mūsdienu sašķeltajā pasaulē šāds miers ir unikāls? (Ps. 119:165; Jes. 54:13.) Cenšoties, lai mūsu starpā valdītu miers un saticība, mēs apliecinām, cik dziļi mīlam savus kristīgos brāļus un māsas, un iepriecinām debesu Tēvu. (Ps. 133:1—3; Mat. 5:9.)

”MĪLESTĪBA STIPRINA”

Pāvils rakstīja: ”Mīlestība stiprina.” (1. Kor. 8:1.) Kā tas notiek? Savas pirmās vēstules korintiešiem 13. nodaļā (to mēdz dēvēt par ”Himnu mīlestībai”) apustulis paskaidroja, kā mīlestība stiprina kristiešus. Mīlestība pirmām kārtām meklē ”nevis savu, bet cita labumu”. (1. Kor. 10:24; 13:5.) Turklāt, tā kā mīloši cilvēki ir saprotoši, vērīgi pret citu vajadzībām, pacietīgi un laipni, var teikt, ka mīlestība stiprina ģimenes saites un veicina vienotību draudzē. (Kol. 3:14.)

Vislielākais spēks piemīt mūsu mīlestībai pret Dievu. Tā apvieno visdažādākās izcelsmes cilvēkus no dažādām rasēm un tautībām, ļaujot tiem ”vienprātībā kalpot” Jehovam. Šāda mīlestība ir bezgala vērtīga. (Cef. 3:9.) Apņemsimies izpaust šo brīnišķīgo Dieva svētā gara augli ik dienas!

^ 2. rk. Šis ir pirmais no deviņiem rakstiem, kuros tiks aplūkoti ”gara augļi”.