Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Augusts 2016

Vai jūs apzināties, cik svarīgi ir mācīt citus?

Vai jūs apzināties, cik svarīgi ir mācīt citus?

”Es dodu jums labu pamācību.” (SAL. PAM. 4:2.)

DZIESMAS: 93., 96.

1., 2. Kāpēc ir jāpalīdz citiem tiekties pēc garīgiem mērķiem un pienākumiem draudzē?

JĒZUS galvenais uzdevums bija sludināt labo vēsti par Dieva valstību, bet viņš arī atvēlēja laiku saviem sekotājiem. Viņš tiem mācīja, kā būt labiem Dieva vārdu skolotājiem, un gatavoja savus mācekļus par draudzes ganiem. (Mat. 10:5—7.) Evaņģēlists Filips daudz laika veltīja sludināšanai, tomēr viņš noteikti palīdzēja arī savām četrām meitām kļūt par prasmīgām sludinātājām. (Ap. d. 21:8, 9.) Cik svarīga šāda mācīšana ir mūsdienās?

2 Visā pasaulē aizvien vairāk cilvēku uzklausa labo vēsti un vēlas pievienoties Jehovas organizācijai. Tiem, kas vēl nav kristījušies, ir jāsaprot, cik būtiski ir pašiem pētīt Bībeli. Viņiem ir jāmācās arī sludināt labo vēsti un mācīt citiem cilvēkiem patiesību. Draudzēs brāļi ir jāmudina pūlēties, lai atbilstu tām prasībām, kas Bībelē ir izvirzītas draudzes kalpotājiem un vecākajiem. Nobrieduši kristieši jaunajiem var sniegt ”labu pamācību”, kas tiem var palīdzēt sasniegt garīgu briedumu. (Sal. Pam. 4:2.)

 PALĪDZĒSIM JAUNAJIEM GŪT SPĒKU UN GUDRĪBU NO DIEVA RAKSTIEM

3., 4. a) Kā no Pāvila vārdiem izriet, ka sekmīga kalpošana ir saistīta ar iedziļināšanos Bībelē? b) Kas ir jādara mums pašiem, pirms mēs rosinām Bībeles skolniekus regulāri lasīt un pārdomāt Bībeli?

3 Cik svarīgi ir pašiem iedziļināties Bībelē? Atbildi var rast apustuļa Pāvila vārdos, ko viņš rakstīja Kolosu kristiešiem: ”Mēs.. bez mitas esam lūguši par jums, lai jūs, piepildīti ar precīzām zināšanām par viņa [Dieva] gribu visā gudrībā un garīgā izpratnē, staigātu Jehovas cienīgi ar mērķi visā viņam patikt, vienmēr nesdami augļus ikvienā labā darbā un augdami precīzās zināšanās par Dievu.” (Kol. 1:9, 10.) Šādas precīzas zināšanas Kolosu kristiešiem palīdzētu ”staigāt Jehovas cienīgi ar mērķi visā viņam patikt”. Tad viņi varētu ”vienmēr nest augļus ikvienā labā darbā”, un it īpaši tas izpaustos labās vēsts sludināšanā. Mums ir jāpalīdz saviem Bībeles skolniekiem saprast, ka tiem, kas vēlas būt labi un prasmīgi Jehovas kalpi, ir regulāri jāstudē Bībele.

4 Taču, lai palīdzētu citiem, vispirms mums pašiem ir jābūt pārliecinātiem par to, cik vērtīgi ir iedziļināties Bībelē, un pašiem tas regulāri jādara. Mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai tad, kad sludināšanā kāds izsaka domas, kas ir pretējas Bībeles mācībām, vai uzdod sarežģītus jautājumus, es protu atbildēt, balstoties uz Bībeli? Vai, lasot par Jēzus, Pāvila un citu Dieva kalpu neatlaidību kalpošanā, es pārdomāju, kas man būtu jāmācās no viņu piemēra?” Mums visiem ir vajadzīgas zināšanas un padomi, ko var rast Bībelē. Kad mēs stāstām citiem, cik daudz esam guvuši no iedziļināšanās Bībelē, mēs varam arī viņus pamudināt cītīgi pētīt Bībeli, lai viņi gūtu līdzīgu labumu.

5. Paskaidrojiet, kā palīdzēt Bībeles skolniekam izveidot labus Bībeles studēšanas paradumus!

5 Bet kā mācīt Bībeles skolniekam pašam regulāri pētīt Bībeli? Var sākt ar to, ka mēs viņam parādām, kā gatavoties iknedēļas Bībeles nodarbībām. Mēs varam ieteikt, lai viņš jau iepriekš izlasa attiecīgo materiālu grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? pielikumā un visus iekavās norādītos Bībeles pantus. Pēc tam mēs varam palīdzēt viņam gatavoties sapulcēm tā, lai viņš varētu tajās atbildēt. Rosināsim viņu izlasīt visus Sargtorņa un Atmostieties! numurus. Ja viņa dzimtajā valodā ir pieejama Sargtorņa elektroniskā bibliotēka (Watchtower Library) vai Sargtorņa tiešsaistes bibliotēka, mēs varam viņam parādīt, kā tās izmantot, lai atrastu atbildes uz jautājumiem par Bībeli. Ja Bībeles skolnieks iemācīsies izmantot pieejamos palīglīdzekļus, viņam droši vien jau pavisam drīz iepatiksies pašam studēt Bībeli.

6. a) Kā mēs varam padziļināt Bībeles skolnieka mīlestību pret patiesību? b) Kā mīlestība pret patiesību ietekmēs Bībeles skolnieka attiecības ar Jehovu?

6 Protams, neviens nav jāspiež lasīt un  pētīt Bībeli. Centīsimies likt lietā Jehovas organizācijas sagādātos palīglīdzekļus, lai padziļinātu Bībeles skolnieka mīlestību pret patiesību. Tad ar laiku viņš jutīsies līdzīgi psalmu sacerētājam, kas atzina: ”Man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu.” (Ps. 73:28.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehovas gars palīdzēs ikvienam, kas no sirds vēlas tuvoties Jehovam.

PALĪDZĒSIM CITIEM KĻŪT PAR PRASMĪGIEM SLUDINĀTĀJIEM UN BĪBELES SKOLOTĀJIEM

7. Kā Jēzus mācīja labās vēsts sludinātājus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

7 Mateja evaņģēlija 10. nodaļā var lasīt, kādas pamācības Jēzus deva saviem divpadsmit apustuļiem. Jēzus nerunāja vispārīgi — viņš pievērsa apustuļu uzmanību konkrētiem jautājumiem. [1] Apustuļi klausījās, kādus labus padomus Jēzus deva par sludināšanu. Pēc tam viņi visi kopā devās sludināt. Apustuļi varēja vērot, kādas metodes izmantoja Jēzus, un drīz vien viņi paši kļuva par prasmīgiem Bībeles skolotājiem. (Mat. 11:1.) Mēs varam rīkoties līdzīgi, lai palīdzētu saviem Bībeles skolniekiem kļūt par prasmīgiem labās vēsts sludinātājiem. Apskatīsim divus veidus, kā to darīt.

8., 9. a) Kā Jēzus runāja ar cilvēkiem sludināšanā? b) Kā mēs varam palīdzēt jaunajiem sludinātājiem sarunāties ar cilvēkiem tā, kā to darīja Jēzus?

8 Risināsim sarunas. Jēzus bieži uzsāka sarunas ar atsevišķiem cilvēkiem, lai tiem pastāstītu par Dieva valstību. Piemēram, pie Jēkaba akas, kas atradās netālu no Ziharas pilsētas, viņš prasmīgi risināja sarunu ar kādu sievieti, un sieviete ieinteresējās par Jēzus stāstīto. (Jāņa 4:5—30.) Citā reizē viņš runāja ar nodokļu ievācēju Mateju Leviju. Šī saruna evaņģēlijos nav sīki atstāstīta, bet pēc tās Matejs pieņēma Jēzus uzaicinājumu kļūt par mācekli. Matejs bija klāt, kad viesībās, kas tika sarīkotas viņa namā, Jēzus risināja sarunu par dažādiem jautājumiem. (Mat. 9:9; Lūk. 5:27—39.)

9 Kādā citā reizē Jēzus draudzīgi sarunājās ar Nātānaēlu, kam bija aizspriedumi pret tiem, kas ir nākuši no Nācaretes, tātad arī pret Jēzu. Tā kā Jēzus runāja draudzīgi, Nātānaēls ieinteresējās un vēlējās uzzināt vairāk par to, ko Jēzus mācīja. (Jāņa 1:46—51.) Pārdomājot šos gadījumus, mēs saprotam, ka mums jāmāca jaunajiem sludinātājiem, kā draudzīgi un nepiespiesti sarunāties. [2] Kad viņi to būs iemācījušies, viņi izjutīs prieku kalpošanā, jo redzēs, ka godprātīgi cilvēki atsaucas daudz labprātāk, ja ar viņiem runā sirsnīgi un laipni.

10.—12. a) Kā Jēzus attīstīja cilvēku interesi par labo vēsti? b) Kā mēs varam palīdzēt jauniem sludinātājiem kļūt par prasmīgākiem Bībeles skolotājiem?

10 Attīstīsim cilvēku interesi. Jēzum bija tikai trīsarpus gadu ilgs laika posms, lai viņš paveiktu savu kalpošanu. Tomēr viņš atvēlēja laiku tam, lai attīstītu cilvēku interesi par labo vēsti. Piemēram, reiz Jēzus mācīja lielu ļaužu pulku, uzrunādams tos no laivas. Beidzis mācīt ļaudis, viņš ar brīnuma palīdzību ļāva Pēterim nozvejot ļoti daudz zivju un tad sacīja Pēterim: ”Turpmāk tu zvejosi cilvēkus.” Kā Pēteri iespaidoja Jēzus vārdi un rīcība? Gan Pēteris, gan tā biedri ”izvilka laivas krastā, pameta visu un sekoja viņam”. (Lūk. 5:1—11.)

11 Par Jēzus mācībām ieinteresējās arī sinedrija loceklis Nikodēms. Viņš gribēja uzzināt vairāk, bet baidījās no tā, ko teiks citi, ja redzēs viņu sarunājamies ar Jēzu. Tāpēc viņš ieradās pie Jēzus naktī, lai neviens viņu nepamanītu. Jēzus bija gatavs pielāgoties un veltīja Nikodēmam laiku. (Jāņa 3:1, 2.) Ko mēs varam mācīties  no šiem abiem gadījumiem? Dieva Dēls bija gatavs atvēlēt laiku, lai stiprinātu cilvēku ticību. Vai arī mums nebūtu jāpūlas, lai apmeklētu cilvēkus atkārtoti un mācītu Bībeli tiem, kam ir interese?

12 Jaunie sludinātāji noteikti kļūs par prasmīgākiem Bībeles skolotājiem, ja mēs sadarbosimies ar viņiem sludināšanā. Mēs varam viņiem palīdzēt saprast, ka atkārtoti ir jāapmeklē arī tie, kas ir parādījuši kaut nelielu interesi. Mēs varam uzaicināt jaunos sludinātājus nākt mums līdzi, kad veicam atkārtotus apmeklējumus un vadām Bībeles nodarbības. Ja mēs tādā veidā mācīsim un uzmundrināsim sludinātājus, kam ir mazāka pieredze, arī viņi paši labprāt vēlēsies attīstīt sludināšanā sastapto cilvēku interesi un mācīt tiem Bībeli. Viņi arī iemācīsies būt pacietīgi un neatlaidīgi. (Gal. 5:22; sk. ” Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem”.)

MĀCĪSIM, KĀ PALĪDZĒT TICĪBAS BIEDRIEM

13., 14. a) Kādi Bībelē minēti cilvēki daudz ko upurēja citu labā? b) Kā mēs praktiski varam mācīt jauniešiem un jauniem draudzes locekļiem parādīt mīlestību brāļiem un māsām?

13 Kā var lasīt Bībelē, mūsu starpā ir jāvalda ”brāļu mīlestībai” un mums ir jāpalīdz cits citam. (Nolasīt 1. Pētera 1:22; Lūkas 22:24—27.) Dieva Dēls izmantoja visu, kas viņam bija, un pat atdeva savu dzīvību, lai kalpotu citiem. (Mat. 20:28.) Dorka ”darīja daudz labu darbu un dāsni deva žēlastības dāvanas”. (Ap. d. 9:36, 39.) Romas draudzē kalpoja kāda māsa, vārdā Marija, kas ”daudz pūlējās” draudzes labā. (Rom. 16:6.) Kā mēs varam palīdzēt jaunajiem draudzes locekļiem saprast, ka ir būtiski atbalstīt brāļus un māsas?

Mācīsim jaunajiem draudzes locekļiem parādīt mīlestību ticības biedriem (Sk. 13., 14. rindkopu)

14 Nobrieduši Jehovas kalpi var aicināt jaunos draudzes locekļus sev līdzi, kad apmeklē slimus un gados vecus ticības biedrus. Vecāki šādos apmeklējumos var ņemt līdzi savus bērnus, ja to atļauj situācija. Draudzes vecākie kopā ar jaunajiem draudzes locekļiem var gādāt, lai gados veciem brāļiem un māsām būtu veselīgas maltītes un to dzīvesvieta būtu labā stāvoklī. Tā jaunieši un jaunie draudzes locekļi iemācās izpaust mīlestību darbos. Kāds draudzes vecākais tad, kad sludina laukos, vienmēr uz īsu brīdi iegriežas apraudzīt ticības biedrus, kas dzīvo šajā teritorijā. Gados jauns brālis, kas bieži sludināja kopā ar viņu, tā iemācījās, cik svarīgi ir ar mīlestību rūpēties par visiem draudzes locekļiem. (Rom. 12:10.)

15. Kāpēc draudzes vecākajiem ir jāinteresējas par citu brāļu garīgo izaugsmi?

15 Tā kā Jehova vīriešiem draudzē ir uzticējis pienākumu mācīt draudzes locekļus, brāļiem ir jāiemācās to darīt labi. Draudzes vecākie varētu piedāvāt savu palīdzību draudzes kalpotājiem, kad tie izmēģina savas runas. Tā draudzes kalpotāji var uzlabot savu prasmi uzstāties draudzes priekšā un mācīt Dieva vārdus. (Neh. 8:8.) [3]

16., 17. a) Kā Pāvils rūpējās par Timoteja izaugsmi? b) Kā vecākie var gatavot jaunus draudzes ganus?

16 Dieva tautā ir vajadzīgs arvien vairāk draudzes ganu, tāpēc ir jāmāca brāļi, kas nākotnē varētu veikt šos pienākumus. Lūk, kā par to parūpējās Pāvils: viņš mācīja Timoteju un mudināja, lai Timotejs savukārt mācītu citus. Pāvils rakstīja: ”Mans dēls, topi aizvien stiprāks, palikdams tev dāvātajā labvēlībā, ko dod vienotība ar Kristu Jēzu. Ko tu esi dzirdējis no manis un ko ir apstiprinājuši daudzi liecinieki, to nodod tālāk uzticamiem cilvēkiem, kas pēc tam būs piemēroti, lai mācītu citus.” (2. Tim. 2:1, 2.) Timotejs pats mācījās no Pāvila, kas bija apustulis un draudzes vecākais, un pēc tam izmantoja Pāvila metodes sludināšanā un citās kalpošanas jomās. (2. Tim. 3:10—12.)

 17 Pāvils neatstāja Timoteja mācīšanu pašplūsmai, bet gan parūpējās, lai Timotejs dotos viņam līdzi, kad viņš sludināja un apmeklēja draudzes. (Ap. d. 16:1—5.) Draudzes vecākie var sekot Pāvila priekšzīmei un, kad tas ir iederīgi, ņemt sev līdzi piemērotus draudzes kalpotājus, apmeklējot ticības biedrus, lai tos uzmundrinātu. Tā draudzes kalpotājiem tiek dota iespēja vērot, kā pareizi izmantot Dieva vārdus, lai mācītu citus, kā apliecināt ticību un kā izpaust pacietību un mīlestību — tās ir prasības, kas ir izvirzītas kristiešu draudzes pārraugiem. Šāda draudzes vecāko un kalpotāju sadarbība ir viens no veidiem, kā tiek gatavoti jauni ”Dieva ganāmpulka” gani. (1. Pēt. 5:2.)

KĀPĒC IR JĀMĀCA CITI

18. Kāpēc mums jāpūlas mācīt jaunos draudzes locekļus?

18 Tagad ir ļoti svarīgi mācīt citus vairāku iemeslu dēļ: Dieva tautai pievienojas aizvien vairāk cilvēku, kam ir jākļūst par prasmīgiem sludinātājiem, visā pasaulē ir nepieciešami nobrieduši brāļi, kas varētu rūpēties par draudzi, un rodas aizvien vairāk dažādu iespēju kalpot Jehovam. Jēzus un Pāvila rādītā priekšzīme ir derīga arī mūsdienās. Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu labi sagatavoti teokrātisku uzdevumu pildīšanai. Mēs varam palīdzēt mazāk pieredzējušiem sludinātājiem attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi darītu dažādus darbus draudzē. Tuvojoties ļaunās pasaules kārtības galam, mums visiem sludināšanā būs arvien vairāk darāmā, tāpēc mēs nedrīkstam taupīt savu laiku un pūles, mācot jaunos draudzes locekļus.

19. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu pūles mācīt citus vainagosies panākumiem?

19 Protams, lai cilvēks kļūtu par prasmīgu Jehovas kalpu, mums ir jāveltī laiks un spēks viņa mācīšanai. Bet mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova un viņa mīļais Dēls mūs atbalstīs un dos mums gudrību, lai mēs varētu būt labi skolotāji. Kad mēs redzēsim, kā tie, kam esam palīdzējuši, sekmīgi ”pūlas un cīnās”, mēs izjutīsim milzīgu prieku. (1. Tim. 4:10.) Vienlaikus centīsimies arī paši nekad neapstāties savā garīgajā izaugsmē!

^ [1] (7. rindkopa) Piemēram, Jēzus apustuļiem paskaidroja, ka 1) jāsludina vēsts par Dieva valstību; 2) jābūt apmierinātiem ar to, ko Dievs ir sagādājis; 3) sludināšanā jāizvairās no strīdiem; 4) sastopoties ar pretiniekiem, ir jāpaļaujas uz Dievu; 5) nedrīkst ļauties bailēm.

^ [2] (9. rindkopa) Grāmatā Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz pilnveidot prasmi runāt un mācīt, 62.—64. lpp., ir lasāmi lieliski ieteikumi par to, kā risināt sarunas sludināšanā.

^ [3] (15. rindkopa) Grāmatā Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz pilnveidot prasmi runāt un mācīt, 52.—61. lpp., ir doti padomi par to, kā sekmīgi uzstāties citu priekšā.