”Mēs atšķiram patiesu gara atklāsmi no maldīgas.” (1. JĀŅA 4:6.)

73. DZIESMA ”Piešķir mums drosmi!”

IESKATS *

Lai gan mēs atsakāmies ievērot paražas, kas nav patīkamas Dievam, mēs cenšamies mierināt radiniekus, kas sēro par tuva cilvēka nāvi. (Sk. 1., 2. rindkopu) *

1., 2. a) Kā Sātans ir maldinājis cilvēkus? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

SĀTANS, kas ir ”melu tēvs”, ir maldinājis cilvēkus jau kopš Ādama un Ievas laikiem. (Jāņa 8:44.) Daži no viņa meliem ir saistīti ar nāvi un mirušo stāvokli, un tie ir kļuvuši par pamatu daudzām izplatītām paražām un māņticīgiem priekšstatiem. Šī iemesla dēļ daudziem mūsu ticības biedriem ir bijis ”neatlaidīgi jācīnās par ticību”, kad ir nomiris, piemēram, kāds viņu tuvinieks. (Jūd. 3.)

2 Kas jums var palīdzēt stingri turēties tā, kas Bībelē teikts par nāvi un mirušo stāvokli, ja no jums tiek gaidīta piedalīšanās kādās nebībeliskās paražās? (Efes. 6:11.) Kā jūs varat mierināt un stiprināt ticības biedru, kuru citi spiež ievērot paražas, kas Dievam ir nepatīkamas? Rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kādu vadību šajos jautājumos mums sniedz Jehova. Bet vispirms apskatīsim, kas Bībelē teikts par nāvi.

PATIESĪBA PAR MIRUŠO STĀVOKLI

3. Kādas sekas bija pirmajiem meliem?

3 Dieva nodoms nebija tāds, lai cilvēki mirtu. Taču, lai varētu dzīvot mūžīgi, Ādamam un Ievai bija jāklausa Jehovam. Viņš bija devis vienkāršu pavēli: ”No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Moz. 2:16, 17.) Tad notikumos iesaistījās Sātans. Ar čūskas starpniecību viņš Ievai teica: ”Jūs mirt nemirsit.” Diemžēl Ieva noticēja šiem meliem un ēda aizliegtā koka augli. Vēlāk to darīja arī viņas vīrs. (1. Moz. 3:4, 6.) Šādi cilvēku dzīvē ienāca grēks un nāve. (Rom. 5:12.)

4., 5. Kā Sātans ir turpinājis maldināt cilvēkus?

 4 Kā jau Dievs bija brīdinājis, Ādams un Ieva nomira. Bet Sātana meli par nāvi ar to nebeidzās. Laika gaitā viņš izplatīja arī citus melus. Vieni no tiem ir mācība, ka pēc cilvēka nāves kāda neredzama daļa no viņa turpina dzīvot. Dažādi ar šiem meliem saistīti uzskati ir maldinājuši neskaitāmus cilvēkus līdz pat mūsdienām. (1. Tim. 4:1.)

5 Kāpēc tik daudzi ir noticējuši Sātana meliem? Sātans zina, kādas jūtas cilvēkos raisa domas par nāvi, un viņš to izmanto, lai cilvēkus pieviltu. Mēs esam radīti, lai dzīvotu mūžīgi, tāpēc mēs nevēlamies mirt. (Sal. Māc. 3:11.) Nāve mūsu acīs ir ienaidnieks. (1. Kor. 15:26.)

6., 7. a) Vai Sātanam ir izdevies apslēpt patiesību par mirušo stāvokli? Paskaidrojiet. b) Kā Bībeles zināšanas mūs pasargā no nevajadzīgām bailēm?

6 Lai arī kā Sātans ir centies, viņam nav izdevies apslēpt patiesību par nāvi un mirušo stāvokli. Tagad vairāk cilvēku kā jebkad iepriekš zina un stāsta citiem, kas Bībelē teikts par to, kādā stāvoklī atrodas mirušie un kāda tiem ir cerība. (Sal. Māc. 9:5, 10; Ap. d. 24:15.) Šīs Bībeles zināšanas sniedz mierinājumu un pasargā no nevajadzīgām bailēm un nedrošības. Piemēram, mēs nebaidāmies no mirušajiem, kā arī neraizējamies par to, kā viņiem klājas. Mēs zinām, ka viņu vairs nav un viņi nevienam nevar kaitēt. Ir tā, it kā viņi gulētu ciešā miegā. (Jāņa 11:11—14.) Mēs arī zinām, ka mirušie neko neapzinās un nejūt laika ritējumu. Tāpēc tad, kad viņi tiks piecelti no nāves, viņiem šķitīs, ka ir pagājis tikai viens mirklis, pat ja viņi nāves miegā būtu dusējuši gadu simtiem.

7 Vai gan tas, kas Bībelē teikts par mirušo stāvokli, nav viegli saprotams un loģisks? Kāds tas ir pretstats Sātana neskaidrajām maldu mācībām! Tās ne tikai pieviļ cilvēkus, bet arī ceļ neslavu mūsu Radītājam. Lai vēl labāk saprastu, kādu postu Sātans ir nodarījis, padomāsim par šādiem jautājumiem: kā Sātana meli ir sagādājuši neslavu Jehovam? Kā tie ir noniecinājuši ticību Kristus izpirkuma upurim? Kā tie ir vairojuši cilvēku sāpes un ciešanas?

SĀTANA MELI IR NODARĪJUŠI LIELU POSTU

8. Kā Sātana meli par mirušo stāvokli ceļ neslavu Jehovam, kā redzams no Jeremijas 19:5?

8 Sātana meli par mirušo stāvokli ceļ neslavu Jehovam. Šie meli sevī ietver viltus  mācību, ka daļa mirušo tiek mocīti ugunī. Šī un līdzīgas mācības sagādā neslavu Dievam. Kāpēc tā var teikt? Šādas mācības rada iespaidu, ka Jehovam, kurš ”ir mīlestība”, piemīt tādas pašas īpašības kā Sātanam. (1. Jāņa 4:8.) Kā tas jums liek justies? Un, kas ir vēl svarīgāk, kā tas liek justies Jehovam? Viņš taču ienīst jebkādu ļaunumu un nežēlību. (Nolasīt Jeremijas 19:5.)

9. Kā Sātana meli skar ticību Kristus izpirkuma upurim, par kuru ir runāts Jāņa 3:16 un 15:13?

9 Sātana meli par mirušo stāvokli noniecina ticību Kristus izpirkuma upurim. (Mat. 20:28.) Vēl vieni Sātana meli ir tādi, ka cilvēkiem ir nemirstīga dvēsele. Ja tā būtu taisnība, ikvienam jau būtu mūžīga dzīve. Kristum nebūtu bijis jāupurē sava dzīvība, lai mūs izpirktu un mēs varētu dzīvot mūžīgi. Paturēsim prātā, ka Kristus upuris ir visizcilākā mīlestības izpausme, kādu cilvēce jebkad ir pieredzējusi. (Nolasīt Jāņa 3:16; 15:13.) Varam tikai iztēloties, kāda ir Jehovas un viņa Dēla attieksme pret mācībām, kas noniecina šo vērtīgo dāvanu.

10. Kā Sātana meli par mirušo stāvokli ir vairojuši cilvēku sāpes un ciešanas?

10 Sātana meli vairo cilvēku sāpes un ciešanas. Vecākiem, kas sēro par bērna nāvi, reizēm jādzird, ka Dievs ir paņēmis viņu bērnu pie sevis, lai tas būtu par eņģelīti debesīs. Vai šādi Sātana veicināti meli mazina vecāku sāpes vai tās tikai vairo? Viltus mācība par elles ugunīm ir tikusi izmantota, lai attaisnotu spīdzināšanu. Piemēram, daudzi, kas nepiekrita baznīcas mācībām, tika sadedzināti pie staba. Kā bija teikts kādā grāmatā par spāņu inkvizīciju, daži no tiem, kas bija atbildīgi par šādu nežēlību, iespējams, uzskatīja, ka viņi ķeceriem dod iespēju ”sajust, kādas varētu būt mocības mūžīgajās elles ugunīs”, lai tie pirms nāves varētu nožēlot grēkus un tikt no tām izglābti. Daudzviet pasaulē cilvēki uzskata, ka ir nepieciešams pielūgt un godināt mirušos senčus un lūgt viņu labvēlību. Citi cenšas pielabināt savus senčus, lai tie viņiem nedarītu ļaunu. Uzskati, kas sakņojas Sātana melos, nesniedz patiesu mierinājumu. Gluži pretēji — tie rada vienīgi nevajadzīgas raizes un pat bailes.

KĀ MĒS VARAM AIZSTĀVĒT BĪBELES PATIESĪBU

11. Kā radinieki un draugi, labu nodomu vadīti, varētu mūs mudināt rīkoties pretēji tam, kas teikts Bībelē?

11 Mīlestība pret Jehovu un viņa Rakstiem stiprina mūsu apņēmību paklausīt viņam pat tad, kad radinieki un draugi, labu nodomu vadīti, mūs mudina ievērot bēru paražas, kas nav saskaņā ar Bībeli. Viņi varētu mūs kaunināt, piemēram, apgalvojot, ka mums nav mīlestības un cieņas pret aizgājēju. Vai arī viņi varētu teikt, ka mūsu dēļ mirušais tagad kaut kādā veidā kaitēs dzīvajiem. Kā šādās situācijās aizstāvēt Bībeles patiesību? Apskatīsim, kā mēs varam izmantot tālāk minētos Bībeles principus.

12. Kādi ar mirušo stāvokli saistīti uzskati un paražas ir klajā pretrunā ar Bībeli?

12 Gādāsim, lai mums nav nekā kopīga ar uzskatiem un paražām, kas nav saskaņā ar Bībeli. (2. Kor. 6:17.) Daudzi Karību salu iedzīvotāji uzskata, ka pēc cilvēka nāves viņa ”gars” kādu laiku var uzturēties starp dzīvajiem un sodīt tos, kas pret viņu ir slikti izturējušies. Kā minēts kādā avotā, pastāv uzskats, ka šāds ”gars” var pat ”nodarīt postu visai kopienai”. Daudzviet Āfrikā ir paradums aizgājēja mājā aizklāt  spoguļus un pagriezt pret sienu attēlus, kuros viņš ir redzams. Kāpēc tā tiek darīts? Tiek apgalvots, ka tas ir nepieciešams, jo mirušie nedrīkst sevi redzēt. Būdami Jehovas kalpi, mēs neticam šādiem izdomājumiem un neievērojam paražas, kas veicina Sātana melus. (1. Kor. 10:21, 22.)

Rūpīga iedziļināšanās Bībelē un laba domu apmaiņa ar radiniekiem, kuri nav Jehovas liecinieki, var palīdzēt izvairīties no daudzām problēmām. (Sk. 13., 14. rindkopu) *

13. Kā, saskaņā ar Jēkaba 1:5, mums būtu jārīkojas, ja neesam droši par kādu ieražu?

13 Ja mēs neesam droši par kādu paradumu vai ieražu, lūgsim Jehovam gudrību. (Nolasīt Jēkaba 1:5.) Pēc tam pētīsim, kas par šo jautājumu ir rakstīts mūsu literatūrā. Ja nepieciešams, vērsīsimies pie draudzes vecākajiem. Viņi mums neteiks, kas mums būtu jādara, bet viņi var pievērst mūsu uzmanību Bībeles principiem, kas attiecas uz mūsu jautājumu, piemēram, tiem principiem, kas ir minēti šajā rakstā. Sperot šos soļus, mēs vingrināsim ”savu spriestspēju”, savukārt tā mums palīdzēs ”atšķirt labu no ļauna”. (Ebr. 5:14.)

14. Kā mēs varam nekļūt citiem par klupšanas akmeni?

14 ”Visu dariet Dievam par godu. Nekļūstiet par klupšanas akmeni.” (1. Kor. 10:31, 32.) Lemjot, vai ievērot kādu tradīciju, mums arī būtu jādomā par to, kā mūsu lēmums varētu ietekmēt citu — jo īpaši ticības biedru — sirdsapziņu. Mēs noteikti nevēlamies kļūt kādam par klupšanas akmeni. (Marka 9:42.) Tāpat mēs nevēlamies aizvainot tos, kas nav mūsu ticības biedri. Mīlestība mūs mudina, runājot ar viņiem, parādīt cieņu un tā pagodināt Jehovu. Mēs nekādā ziņā negribētu strīdēties ar citiem vai izsmiet tradīcijas, ko viņi ievēro. Paturēsim prātā, ka mīlestībai ir liels spēks. Ja mēs paužam mīlestību, izturoties taktiski un ar cieņu, mēs pat varam mīkstināt pretinieku nostāju.

15., 16. a) Kāpēc ir gudri darīt citiem zināmu, kam mēs ticam? Miniet piemēru. b) Kā Pāvila vārdi, kas lasāmi Romiešiem 1:16, attiecas uz mums?

15 Darīsim citiem zināmu, ka esam Jehovas liecinieki. (Jes. 43:10.) Ir vieglāk risināt emocionāli saspringtas situācijas, ja mūsu radinieki un paziņas zina, ka mēs kalpojam Jehovam. Fransišku, kas dzīvo Mozambikā, raksta: ”Kad es un mana sieva Karolīna uzzinājām Bībeles patiesību, mēs tuviniekiem pateicām, ka vairs  nepielūgsim mirušos. Mūsu apņēmība turēties pie šī lēmuma tika pārbaudīta, kad nomira Karolīnas māsa. Vietējā paraža ir tāda, ka mirušā ķermenis ir ceremoniāli jāmazgā. Tad mirušā tuvākajam radiniekam trīs naktis jāguļ vietā, kur tika izliets ūdens, kurā mirušais bija mazgāts. Pastāv uzskats, ka tā tiek nomierināts aizgājēja gars. Karolīnas tuvinieki gaidīja, ka viņa pildīs šo pienākumu.”

16 Kā Fransišku un viņa sieva rīkojās? Viņš paskaidro: ”Mēs mīlam Jehovu un vēlamies viņu iepriecināt, tāpēc mēs atteicāmies ievērot šo paražu. Karolīnas tuvinieki par to ļoti sadusmojās. Viņi mums pārmeta, ka mēs necienām aizgājēju, un teica, ka viņi pie mums vairs nenāks un mums nepalīdzēs. Tā kā mēs jau agrāk radiniekiem bijām paskaidrojuši savus uzskatus, mēs nesākām runāt par šo jautājumu, kamēr viņi bija dusmīgi. Vairāki tuvinieki mūs pat aizstāvēja, sakot, ka mēs jau bijām darījuši zināmu savu nostāju. Ar laiku Karolīnas radinieki nomierinājās, un mēs varējām ar viņiem izlīgt. Daži no viņiem pat atnāca pie mums, lai palūgtu Bībeles literatūru.” Nekad nekaunēsimies turēties pie tā, kas Bībelē teikts par nāvi un mirušo stāvokli! (Nolasīt Romiešiem 1:16.)

MIERINĀSIM UN STIPRINĀSIM TOS, KAS SĒRO

Īsti draugi mierina un atbalsta tos, kas ir zaudējuši tuvu cilvēku. (Sk. 17.—19. rindkopu) *

17. Kas mums var palīdzēt būt par īstiem draugiem sērojošam ticības biedram?

17 Kad ticības biedrs ir zaudējis tuvu cilvēku, mums jācenšas viņam būt par īstu draugu, kas grūtā brīdī ir kā brālis. (Sal. Pam. 17:17.) Kā mēs varam būt šādi draugi, it īpaši tad, ja sērojošo brāli vai māsu citi spiež ievērot paražas, kas nesaskan ar Bībeli? Apskatīsim divus Bībeles principus, kas mums var palīdzēt mierināt ticības biedru, kas ir zaudējis tuvinieku.

18. Kāpēc Jēzus raudāja, un ko mēs no tā varam mācīties?

18 ”Raudiet ar tiem, kas raud.” (Rom. 12:15.) Mums var būt grūti saprast, ko sacīt bēdu pārņemtam cilvēkam. Dažkārt mūsu asaras var izteikt vairāk nekā mūsu vārdi. Kad bija nomiris Jēzus draugs Lācars, viņa māsas Marija un Marta, kā arī citi cilvēki sēroja un raudāja par sava brāļa  un drauga nāvi. Četras dienas vēlāk ieradās Jēzus, un arī viņš ”sāka raudāt”, kaut gan zināja, ka drīz piecels Lācaru no nāves. (Jāņa 11:17, 33—35.) Jēzus izturēšanās atspoguļoja viņa Tēva jūtas. Jēzus asaras skaidri liecināja par viņa mīlestību pret drauga ģimeni, un Marijai un Martai tas noteikti sniedza lielu mierinājumu. Kad mūsu ticības biedri jūt mūsu rūpes un mīlestību, viņi var saprast, ka nav vieni un ka viņiem ir draugi, kas viņus atbalsta.

19. Kā, mierinot sērojošu ticības biedru, mēs varam izmantot principu, kas lasāms Salamana Mācītāja 3:7?

19 ”Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt.” (Sal. Māc. 3:7.) Vēl viens veids, kā mēs varam mierināt sērojošu brāli vai māsu, ir viņu uzmanīgi uzklausīt. Ļausim mūsu ticības biedram izkratīt sirdi un neapvainosimies par vārdiem, kas ”izskan aplami”. (Īj. 6:2, 3.) Varbūt viņam ir jāizjūt spiediens no to radinieku puses, kas nav Jehovas liecinieki, un tas viņam sagādā papildu spriedzi. Vērsīsimies kopā ar viņu pie Dieva lūgšanā. Lūgsim, lai Jehova, kas ”uzklausa lūgšanas”, dod viņam spēku un palīdz skaidri spriest. (Ps. 65:3.) Ja apstākļi ļauj, lasīsim kopā Bībeli. Vai arī kopā izlasīsim kādu stiprinošu rakstu no mūsu literatūras, piemēram, kādu uzmundrinošu dzīvesstāstu.

20. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

20 Cik gan pateicīgi mēs esam, ka varam zināt patiesību par mirušo stāvokli un par brīnišķīgo nākotni, kāda gaida tos, ko Jehova ir paturējis savā atmiņā! (Jāņa 5:28, 29.) Tāpēc ar vārdiem un rīcību drosmīgi aizstāvēsim Bībeles patiesību un katrā piemērotā brīdī dalīsimies tajā ar citiem. Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība vēl vienam veidam, kā Sātans cenšas cilvēkus turēt garīgā tumsā, — spiritismam. Mēs redzēsim, kāpēc mums ir jāvairās no darbībām un izklaides, kas ir saistītas ar šīm Sātana un dēmonu lamatām.

24. DZIESMA ”Kāpiet Jehovas kalnā!”

^ 5. rk. Sātans un viņa dēmoni ir pievīluši neskaitāmus cilvēkus, izplatot melus par mirušo stāvokli. Šo melu dēļ ir radušās daudzas paražas, kas ir pretrunā ar Bībeli. Šis raksts mums var palīdzēt saglabāt uzticību Jehovam, kad citi mūs mudina ievērot šādas paražas.

^ 55. rk. ATTĒLĀ. Sievieti, kas sēro par tuvinieka nāvi, mierina radinieki, kuri ir Jehovas liecinieki.

^ 57. rk. ATTĒLĀ. Kāds Jehovas liecinieks izpēta jautājumus par bēru paražām un pēc tam laipni paskaidro savus uzskatus radiniekiem.

^ 59. rk. ATTĒLĀ. Draudzes vecākie sniedz mierinājumu un atbalstu ticības biedram, kas ir zaudējis tuvinieku.