Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Sargtornis (izdevums studēšanai)  |  Aprīlis 2017

”Tas, kas visu zemi tiesā,” vienmēr rīkojas taisnīgi

”Tas, kas visu zemi tiesā,” vienmēr rīkojas taisnīgi

”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi.” (5. MOZ. 32:4.)

DZIESMAS: 12., 135.

1. Kā Ābrahāms pauda pārliecību par Jehovas taisnīgumu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

”NEKAD nevar notikt, ka tas, kas visu zemi tiesā, nespriestu taisnu tiesu.” (1. Moz. 18:25.) Ar šiem vārdiem Ābrahāms pauda pārliecību, ka Jehova Sodomas un Gomoras pilsētas tiesās nevainojami. Ābrahāms nešaubīgi ticēja, ka Jehova nekad nerīkosies netaisnīgi un neliks ”mirt taisnajam ar bezdievi”. Pēc Ābrahāma domām, kaut kas tāds ”nekad nevar notikt”. Aptuveni 400 gadus vēlāk Jehova, runādams par sevi, sacīja: ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus. Viņš ir taisns un patiess.” (5. Moz. 31:19; 32:4.)

2. Kāpēc var apgalvot, ka Jehova nespēj rīkoties netaisnīgi?

2 Kāpēc Ābrahāms bija pārliecināts, ka Jehova vienmēr tiesās taisnīgi? Tāpēc, ka Jehovam taisnīgums piemīt visaugstākajā mērā. Senebreju vārdi, kas pārsvarā ir tulkoti ”tiesa” un ”taisnība”, Ebreju rakstos bieži ir lietoti kopā. Šie vārdi pēc nozīmes ir ļoti tuvi. Tā kā Jehova ir taisnīgs  it visā, viņš vienmēr spriež taisnīgi. Bībelē pat teikts: ”Viņš mīl taisnību un tiesu.” (Ps. 33:5.)

3. Ar ko bieži jāsaskaras mūsdienu pasaulē? Miniet piemēru.

3 Apziņa, ka Jehova ir taisnīgs it visā, sniedz lielu mierinājumu, jo pasaulē ir ārkārtīgi daudz netaisnības. Piemēram, reizēm cilvēki ir tikuši netaisnīgi notiesāti un ieslodzīti. Kopš ir ieviestas DNS analīzes, daži, kas bija pavadījuši ieslodzījumā daudzus gadus, pēc lietas atkārtotas izskatīšanas ir tikuši atzīti par nevainīgiem. Šāda netaisnība, kad cilvēkam ir bijis jāizcieš sods par noziegumu, ko viņš nav izdarījis, var izraisīt sašutumu un dusmas. Tomēr pastāv cita veida netaisnība, ar ko var sastapties kristieši un ko, iespējams, ir vēl grūtāk izturēt.

SITUĀCIJAS DRAUDZĒ

4. Kā varētu tikt pārbaudīta kristieša ticība?

4 Kristieši apzinās, ka ārpus draudzes viņi nevar pilnībā izvairīties no netaisnības. Tomēr mūsu ticība var tikt pārbaudīta, ja ar kaut ko tādu, kas šķiet netaisnīgs, sastopamies draudzē. Kā mēs reaģējam tādos gadījumos? Vai mēs ļaujam tam kļūt par klupšanas akmeni?

5. Kāpēc kristietim nevajadzētu būt pārsteigtam, sastopoties ar netaisnību draudzē?

5 Tā kā neviens no mums nav pilnīgs, pastāv iespēja, ka draudzē kāds pret mums izturēsies netaisnīgi vai arī mēs paši būsim netaisnīgi pret kādu. (1. Jāņa 1:8.) Lai arī šādi gadījumi ir reti, tomēr, ja tā notiek, Dievam uzticīgi kristieši par to nav pārsteigti, nedz arī ļauj tam vājināt viņu ticību. Jehova ir parūpējies, lai viņa Rakstos būtu atrodami padomi, kas palīdz saglabāt uzticību viņam arī tad, ja mums jāpieredz netaisnība no ticības biedru puses. (Ps. 55:13—15.)

6., 7. Ar kādu netaisnību saskārās kāds brālis, un kas viņam palīdzēja saglabāt pareizu attieksmi pret radušos situāciju?

6 Piemēram, lūk, ko pieredzēja brālis Villijs Dīls. 1931. gadā brālis Dīls sāka kalpot Šveices Bētelē, kas atradās Bernē. 1946. gadā viņu uzaicināja mācīties Gileādas skolas astotajā grupā. Neilgi pēc skolas absolvēšanas viņš tika norīkots kalpot par rajona pārraugu Šveicē. Savā dzīvesstāstā brālis Dīls rakstīja: ”1949. gada maijā es filiālei Bernē darīju zināmu, ka plānoju apprecēties.” Kā to uztvēra brāļi filiālē? ”Es vairs nevarēju pildīt nekādus īpašus uzdevumus kalpošanā, mums atļāva kalpot tikai par pionieriem,” stāstīja brālis Dīls. ”Es vairs nedrīkstēju uzstāties ar runām.. Daudzi ar mums pat nesveicinājās un izturējās tā, it kā mēs būtu izslēgti no draudzes.”

7 Ko brālis Dīls darīja? Viņš atceras: ”Mēs zinājām, ka stāšanās laulībā nav pretrunā ar Bībeli, tāpēc mēs smēlāmies spēku lūgšanās un paļāvāmies uz Jehovu.” Pēc kāda laika dažu brāļu kļūdainais viedoklis par laulību tika labots, un brālim Dīlam atkal tika uzticēti īpaši uzdevumi kalpošanā. Viņa uzticība Jehovam tika atalgota. * Ikviens no mums var pārdomāt: ”Vai arī es, saskaroties ar tamlīdzīgu netaisnību, raudzītos uz situāciju no garīgā viedokļa? Vai es pacietīgi gaidītu, kad Jehova to izlabos? Vai tomēr es paļautos  uz sevi un censtos to risināt pats saviem spēkiem?” (Sal. Pam. 11:2; nolasīt Mihas 7:7.)

8. Kādu iemeslu dēļ mēs varētu maldīgi secināt, ka ar mums vai ar kādu citu ir notikusi netaisnība?

8 Bet tāpat ir iespējams, ka mēs maldāmies, domādami, ka draudzē ir notikusi netaisnība. Iespējams, mēs savas nepilnības dēļ kaut ko pārprotam vai arī mums nav zināmi visi fakti. Neatkarīgi no tā, vai mēs situāciju esam sapratuši pareizi vai ne, mums jāpaļaujas uz Jehovu, lūgšanās jāuztic savas raizes viņam un jāpūlas palikt viņam uzticīgiem. Tas mūs pasargās no tā, ka mūsu sirds kļūtu ”nemiera pilna pret to Kungu”. (Nolasīt Salamana Pamācības 19:3.)

9. Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi ir aplūkoti šajā un nākamajā rakstā?

9 Apskatīsim trīs Bībelē aprakstītus gadījumus, kad Jehovas kalpiem ir bijusi jāpieredz netaisnība. Šajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību tam, kas notika Ābrahāma mazmazdēla Jāzepa un viņa brāļu starpā. Nākamajā rakstā mēs aplūkosim, kā Jehova izturējās pret Izraēlas ķēniņu Ahabu, un apskatīsim, ko apustulis Pēteris pieredzēja Sīrijas pilsētā Antiohijā. Lasot par šiem gadījumiem, centīsimies pārdomāt, kā mēs vienmēr varam saglabāt garīgu skatījumu uz dzīvi un ciešas attiecības ar Jehovu, jo īpaši tad, kad mums šķiet, ka pieredzam netaisnību.

JĀZEPS PIEREDZ NETAISNĪBU

10., 11. a) Kādu netaisnību pieredzēja Jāzeps? b) Kāda iespēja pavērās Jāzepam ieslodzījumā?

10 Jehovas uzticīgajam kalpam Jāzepam netaisnību nodarīja ne tikai sveši cilvēki, bet arī viņa miesīgie brāļi, un tas, protams, bija daudz sāpīgāk. Kad Jāzeps bija 17 gadus vecs, brāļi viņu pārdeva verdzībā. Pret savu gribu viņš nonāca Ēģiptē. (1. Moz. 37:23—28; 42:21.) Kādu laiku vēlāk šajā svešajā zemē viņš tika nepatiesi apsūdzēts izvarošanas mēģinājumā un bez tiesas sodīts un iemests cietumā. (1. Moz. 39:17—20.) Šis smagais pārbaudījumu laiks, kurā Jāzeps bija gan vergs, gan ieslodzītais, ilga apmēram 13 gadus. Kā Jāzepa piemērs mums var palīdzēt, kad pret mums netaisnīgi izturas kāds ticības biedrs?

11 Kad Jāzeps atradās cietumā, turpat tika ieslodzīts arī faraona dzērienu devējs. Kādu nakti šis cilvēks redzēja sapni, un Jāzeps ar Dieva palīdzību to izskaidroja. Jāzeps pavēstīja, ka dzērienu devējs tiks atjaunots savā amatā faraona galmā. Pēc tam Jāzeps izmantoja izdevību pastāstīt par savu situāciju. Mēs varam no viņa daudz ko mācīties. Pārdomāsim, ko Jāzeps teica, un pievērsīsim uzmanību arī tam, kādu informāciju viņš nedarīja zināmu. (1. Moz. 40:5—13.)

12., 13. a) Kā tas, ko Jāzeps pateica dzērienu devējam, apliecināja, ka viņš nebija samierinājies ar viņam nodarītajām netaisnībām? b) Ko Jāzeps dzērienu devējam neminēja?

12 Nolasīt 1. Mozus 40:14, 15. Ievērosim, ka Jāzeps teica: ”Zagšus es esmu atvests.” Ir pilnīgi skaidrs, ka viņš bija kļuvis par netaisnības upuri. Viņš arī darīja zināmu, ka nav vainīgs pārkāpumā, par ko ir ieslodzīts. Tāpēc viņš lūdza, lai dzērienu devējs pieminētu viņu faraonam. Uz ko Jāzeps  cerēja? ”Ka es tieku ārā no šī nama,” viņš sacīja.

13 Šādus vārdus neteiktu cilvēks, kas ir vienkārši samierinājies ar savu stāvokli. Jāzeps ļoti labi saprata, ka viņam ir nodarīts daudz netaisnību. Viņš skaidri izklāstīja faktus dzērienu devējam, cerēdams, ka tas varētu viņam palīdzēt. Taču nekas neliecina, ka Jāzeps kādam būtu atklājis, ka viņu bija nolaupījuši un pārdevuši viņa paša brāļi. Viņš to neteica arī faraonam. Kad Jāzepa brāļi bija ieradušies Ēģiptē un atguvuši labas attiecības ar Jāzepu, faraons bija laipns pret viņiem un aicināja viņus apmesties Ēģiptē uz dzīvi, kā arī izmantot ”visas Ēģiptes labumus”. (1. Moz. 45:16—20.)

Negatīva runa var padarīt situāciju vēl sliktāku. (Sk. 14. rindkopu)

14. Kas mums palīdzēs nerunāt negatīvi pat tad, ja mēs draudzē esam pieredzējuši netaisnību?

14 Ja kristietis uzskata sevi par netaisnības upuri, viņam ir jāuzmanās, ka viņš nesāk izplatīt tenkas. Protams, ir pilnīgi pareizi vērsties pie draudzes vecākajiem un lūgt viņu palīdzību, ja kāds draudzes loceklis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu. (3. Moz. 5:1.) Bet daudzos gadījumos, kad nav runa par nopietnu grēku, problēmu ir iespējams atrisināt, neiesaistot nevienu citu, pat ne draudzes vecākos. (Nolasīt Mateja 5:23, 24; 18:15.) Apliecināsim uzticību Jehovam un vienmēr rīkosimies saskaņā ar Bībeles principiem! Dažreiz mēs, iespējams, sapratīsim, ka patiesībā nekāda netaisnība nav notikusi. Tad mēs noteikti būsim ļoti priecīgi, ka neesam padarījuši situāciju ļaunāku, aprunājot ticības biedru. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka neatkarīgi no tā, vai mums ir bijusi taisnība vai ne, aizskaroši vārdi nekad neuzlabo situāciju. Uzticība Jehovam un mūsu brāļiem mūs pasargās no šādas kļūdas. Runādams par cilvēku, kas  ”staigā nenoziedzībā”, psalmu dziesminieks teica, ka šāds cilvēks ”citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu”. (Ps. 15:2, 3; Jēk. 3:5.)

PATS SVARĪGĀKAIS — ATTIECĪBAS AR JEHOVU

15. Kādas svētības Jāzepam deva ciešas attiecības ar Jehovu?

15 Ir vēl kaut kas, ko mēs varam mācīties no Jāzepa. 13 gadu laikā, kuros Jāzepam bija jāpieredz netaisnība, viņš apliecināja, ka uz visu raugās no Jehovas viedokļa. (1. Moz. 45:5—8.) Viņš notikušajā nekad nevainoja Jehovu. Lai gan viņš neaizmirsa, kas viņam ir nodarīts, viņš neļāva sevi pārņemt rūgtumam. Pats galvenais, viņš nepieļāva, ka citu nepilnība un nepareizā rīcība viņu attālinātu no Jehovas. Jāzepa uzticība Jehovam deva viņam iespēju pieredzēt, kā Jehova laboja netaisnību un svētīja viņu un viņa ģimeni.

16. Kāpēc, saskaroties ar netaisnību draudzē, mums būtu vēl vairāk jātuvojas Jehovam?

16 Arī mums ir augstu jāvērtē un jāsargā savas attiecības ar Jehovu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ticības biedru trūkumi mūs attālinātu no Dieva, ko mēs mīlam un kam kalpojam. (Rom. 8:38, 39.) Ja kāds ticības biedrs pret mums izturas netaisnīgi, centīsimies līdzināties Jāzepam un aizvien vairāk tuvosimies Jehovam. Pūlēsimies uz visu raudzīties no Jehovas viedokļa! Kad esam darījuši visu, ko saskaņā ar Bībeli varam darīt, lai labotu situāciju, tālākais mums ir jāatstāj Jehovas ziņā. Mums ir jāpaļaujas, ka viņš atrisinās problēmu paša noteiktā laikā un veidā.

PAĻAUSIMIES UZ ”TO, KAS VISU ZEMI TIESĀ”

17. Kā mēs varam parādīt, ka paļaujamies uz ”to, kas visu zemi tiesā”?

17 Kamēr vien dzīvojam tagadējā ļaunajā pasaulē, mēs noteikti sastapsimies ar netaisnībām. Retos gadījumos kāds no mums arī draudzē varētu pieredzēt vai pamanīt kaut ko tādu, kas šķiet netaisnība. Nepieļausim, ka tas mums kļūtu par klupšanas akmeni. (Ps. 119:165.) Paliksim uzticīgi Jehovam, paļausimies uz viņu un lūgsim viņam palīdzību! Atcerēsimies, ka savas nepilnības dēļ mēs reizēm pārprotam situāciju un, iespējams, mums nav zināmi visi fakti. Mēs darām gudri, ja, līdzīgi Jāzepam, izvairāmies runāt negatīvi, jo tas visu tikai pasliktinātu. Visbeidzot, nemēģināsim visu atrisināt saviem spēkiem, bet apņemsimies palikt uzticīgi Jehovam un pacietīgi gaidīsim, kad viņš labos situāciju. Ar šādu attieksmi mēs iegūsim Jehovas atzinību un svētību, tāpat kā to ieguva Jāzeps. Mēs varam nešaubīgi paļauties, ka Jehova — ”tas, kas visu zemi tiesā,” — vienmēr rīkojas taisnīgi, jo ”visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi”. (1. Moz. 18:25; 5. Moz. 32:4.)

18. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

18 Nākamajā rakstā mēs apskatīsim vēl divus Bībelē aprakstītus gadījumus, kad netaisnība notika Jehovas tautā. Šie gadījumi mums palīdzēs saprast, kā pazemība un gatavība piedot ir saistītas ar Jehovas viedokli par taisnīgumu.

^ 7. rk. Sk. Villija Dīla dzīvesstāstu ”Jehova ir mans Dievs, uz ko es paļaujos”, ko var lasīt 1991. gada 1. novembra Sargtornī (angļu val.).