ČINGISHANS, bezbailīgs karavadonis, kas dzīvoja 12. un 13. gadsimta mijā, lika pamatu varenajai Mongoļu impērijai. Mūsdienu Mongolija, kas aizņem tikai nelielu daļu no kādreizējās impērijas, atrodas starp Krieviju un Ķīnu un ir viena no visretāk apdzīvotajām valstīm pasaulē.

Mongolijas ainavu veido kalni, bezgalīgas zālainas stepes, pauguraini līdzenumi un upes. Dienvidos plešas Gobi tuksnesis, kurā ir sastopamas labi saglabājušās dinozauru fosilijas. Mongoliju, kas atrodas vidēji 1580 metru virs jūras līmeņa, vietējie iedzīvotāji sauc par zilo debesu zemi. Tas ir ļoti piemērots nosaukums, jo šeit gadā ir vairāk nekā 250 saulainu dienu.

Sniega leopards

Mongolijas klimatam ir raksturīgas galējības. Vasarā gaiss var sakarst līdz plus 40 grādiem, bet ziemā var iestāties mīnus 40 grādu liels sals. Gandrīz trešā daļa mongoļu ir nomadi. Gan vīriešiem, gan sievietēm  diena sākas agri no rīta, kad ir jāslauc kazas, govis, kamieļi un ķēves. Mongoļi uzturā lielākoties lieto piena produktus un gaļu, un visiecienītākā ir jērgaļa.

Saulē kaltējas biezpiena siers aaruul

Mongoļi ir ļoti viesmīlīgi. Savus mājokļus — apaļās, pārvietojamās teltis, sauktas par gerām, — viņi neslēdz, tā ka ikviens ceļinieks var ienākt gerā, atpūsties un iestiprināties ar ceļiniekiem atstāto cienastu. Bieži vien viesiem tiek pasniegta silta tēja ar pienu un šķipsniņu sāls.

Dominējošā reliģija Mongolijā ir budisms. Iedzīvotāju vidū ir izplatīts arī šamanisms, islāms un kristietība, bet daudzi nepieder ne pie vienas reliģijas. Šajā zemē ir vairāk nekā 350 Jehovas liecinieku, kuru vadītajās nodarbībās Bībeli iepazīst vairāk nekā 770 cilvēku.

Pat aukstās dienās var redzēt divkupru kamieļus, kas nes smagas nastas