Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Jūlijs 2014

 INTERVIJA | GILJERMO PERESS

Ķirurgs stāsta, kāpēc viņš tic Dievam

Ķirurgs stāsta, kāpēc viņš tic Dievam

Giljermo Peress vadīja ķirurģijas nodaļu vienā no Dienvidāfrikas Republikas slimnīcām, kurā ir 700 gultasvietu. Pirms neilga laika viņš aizgāja pensijā. Daudzus gadus viņš ticēja evolūcijai, bet vēlāk ieguva pārliecību, ka cilvēku ir radījis Dievs. Atmostieties! viņam vaicāja par viņa ticību.

Lūdzu pastāstiet, kāpēc jūs agrāk ticējāt evolūcijai!

Kaut arī es uzaugu katoļu ģimenē, mani māca šaubas par Dieva eksistenci. Piemēram, man bija grūti ticēt tādam Dievam, kas dedzina cilvēkus ellē. Universitātē mācīja, ka dzīvība ir radusies evolūcijas ceļā un to nav radījis Dievs, un es pieņēmu šo uzskatu, jo domāju, ka to atbalsta pietiekami daudz pierādījumu. Starp citu, baznīca, pie kuras es piederēju, nenoraida evolūcijas teoriju, bet māca, ka Dievs ir vadījis tās procesu.

Kas rosināja jūsu interesi par Bībeli?

Mana sieva Susana sāka mācīties Bībeli — viņai palīdzēja Jehovas liecinieki. Viņi tai parādīja Bībelē, ka Dievs nemoka cilvēkus ellē * un ka viņš ir apsolījis pārveidot zemeslodi par paradīzi *. Beidzot mēs uzzinājām mācības, kas ir loģiskas un saprātīgas! 1989. gadā pie manis sāka nākt Jehovas liecinieks, vārdā Niks. Reiz, kad mēs runājām par cilvēka organismu un to, kā cilvēks radies, mēs apskatījām vārdus, kas Bībelē lasāmi Vēstulē ebrejiem, 3. nodaļas 4. pantā. Mani iespaidoja, cik vienkārši un loģiski ir šie vārdi: ”Katru namu kāds ir cēlis, bet tas, kas ir uzcēlis visu, ir Dievs.”

Vai medicīnas zināšanas veicināja jūsu ticību Radītājam?

Jā, tās man palīdzēja iegūt ticību. Mēs varam padomāt kaut vai par cilvēka organisma reģenerācijas spēju. Piemēram, brūču dzīšanai ir četras fāzes, kas var pārklāties, un tās man atgādina, ka es, būdams ķirurgs, tikai palīdzu pacienta organismam izmantot tā spēju sadziedēt ievainojumus.

Pastāstiet, kas notiek, kad cilvēks ir guvis kādu ievainojumu!

Vispirms tiek apturēta asiņošana. Dažu sekunžu laikā sākas ārkārtīgi sarežģītu procesu pirmā  fāze. Es varu piebilst, ka mūsu asinsrites sistēmu, kuras asinsvadu kopējais garums ir aptuveni 100 000 kilometru, var apskaust jebkurš ūdensapgādes sistēmu inženieris, jo tā spēj pati apturēt noplūdi un salabot bojāto vietu.

Ko sevī ietver otrā fāze?

Pēc dažām stundām asiņošana apstājas un sākas iekaisuma fāze. To raksturo apbrīnojamu procesu virkne. Asinsvadi, kas sākumā bija sašaurinājušies, lai samazinātu asins zudumu, tagad paplašinās, lai palielinātu asins pieplūdi brūcei. Pēc tam šķidrums, kurā ir daudz olbaltumvielu, ievainojuma rajonā izraisa tūsku. Šis šķidrums palīdz cīnīties ar infekciju, atšķaida toksīnus un atdala bojātos audus. Katrā no ķēdes reakcijas posmiem organismam jāražo miljoniem dažādu molekulu un šūnu. Turklāt daži no šiem procesiem stimulē nākamās fāzes sākšanos un pēc tam izbeidzas.

Kas notiek tālāk?

Pēc pāris dienām mūsu organisms sāk sintezēt vielas, kas nepieciešamas brūces dzīšanai. Šis process iezīmē trešās fāzes sākumu, un tas sasniedz kulmināciju aptuveni pēc divām nedēļām. Šūnas, kas brūces virspusē veido saistaudu šķiedras, migrē no brūces malām uz tās vidu un rosīgi vairojas. Turklāt veidojas kapilāri, kas nonāk līdz brūces virsmai, no kurienes tie aizvada sabrukuma produktus un kur nogādā papildu barības vielas, lai veicinātu brūces dzīšanu. Citā komplicētu procesu virknē rodas īpašas šūnas, kas sekmē brūces malu savilkšanos.

Tik daudz sarežģītu procesu! Cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai brūce pilnībā sadzītu?

Pēdējā fāze, remodelācija, var ilgt vairākus mēnešus. Kauli, kas bija lauzti, pakāpeniski atgūst savu sākotnējo izturību, un šķiedras, kas pārklāja brūci sākumā, aizstāj citi, izturīgāki materiāli. Kopumā var teikt, ka brūču dzīšanas process ir pārsteidzošs precīzi ieprogrammētas mijiedarbības paraugs.

Vai jūs atceraties kādu gadījumu, kas jūs īpaši iespaidoja?

Es nevaru vien beigt apbrīnot cilvēka organisma spēju atjaunoties

Reiz pie mums atveda 16 gadu vecu meiteni, kas bija cietusi smagā autoavārijā. Viņas stāvoklis bija kritisks — viņai bija liesas plīsums un iekšēja asiņošana. Agrāk šādā gadījumā mēs būtu veikuši ķirurģisku ārstēšanu: nošūtu liesu vai to izoperētu. Bet mūsdienās ārsti vairāk paļaujas uz organisma reģenerācijas spēju. Tāpēc mēs meitenei ārstējām infekciju un anēmiju, atjaunojām šķidruma tilpumu un devām pretsāpju līdzekļus. Pēc dažām nedēļām pārbaudēs noskaidrojās, ka liesa ir sadzijusi. Es nevaru vien beigt apbrīnot cilvēka organisma spēju atjaunoties, un manī aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka cilvēku ir radījis Dievs.

Kas jūs piesaistīja Jehovas lieciniekos?

Viņi izturējās pret mani ļoti laipni un draudzīgi un uz maniem jautājumiem vienmēr atbildēja, balstoties uz Bībeli. Mani iespaidoja, cik drosmīgi viņi citiem stāsta par savu ticību un palīdz iepazīt Dievu.

Vai tas, ka esat kļuvis par Jehovas liecinieku, jums ir palīdzējis jūsu darbā?

Jā, noteikti. Tas man palīdzēja tikt galā ar tā saucamo nogurumu aiz līdzjūtības — izdegšanas sindroma paveidu, kas bieži novērojams ārstiem un medmāsām, kuriem darbā pastāvīgi jāsaskaras ar slimniekiem un cietušajiem. Turklāt tad, kad pacienti vēlējās ar mani aprunāties, es varēju viņiem pastāstīt par mūsu Radītāja solījumu darīt galu visām slimībām un ciešanām * un izveidot tādu pasauli, kurā neviens nesacīs: ”Es ciešu.” *

^ 7. rk. Salamans Mācītājs 9:5.

^ 7. rk. Jesajas 11:6—9.

^ 23. rk. Jesajas 33:24.