Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Oktobris 2013

 NUMURA TĒMA

Cik garš var būt cilvēka mūžs?

Cik garš var būt cilvēka mūžs?

KAD Herieta 2006. gadā nomira, viņai bija 175 gadi. Kas bija šī ilgdzīvotāja? Herieta bija Galapagu bruņurupuciene, kas mita kādā Austrālijas zooloģiskajā dārzā. Salīdzinot ar cilvēkiem, Herieta bija nodzīvojusi ļoti ilgi. Bet, ja salīdzinām ar citiem dzīvajiem organismiem, Herietas mūžs nebija sevišķi garš. Lūk, daži piemēri.

  • Ziemeļu upespērlene, kā apgalvo somu zinātnieki, var nodzīvot līdz 200 gadiem.

  • Islandes gliemene (Arctica islandica) bieži vien nodzīvo vairāk nekā 100 gadu, un ir saņemtas ziņas pat par kādu vairāk nekā 400 gadu vecu gliemeni.

  • Daudzi koki, piemēram, akotu priedes, milzu mamutkoki, dažas ciprešu un egļu sugas, var sasniegt vairāku tūkstošu gadu vecumu.

Taču cilvēki, ko parasti uzskata par augstāko dzīvības formu uz Zemes, par spīti visām pūlēm paildzināt mūžu labākajā gadījumā nodzīvo 80 vai 90 gadu.

Kā jūs domājat: vai aptuveni 80 gadi ir viss, uz ko mēs varam cerēt? Vai ir iespējams, ka mēs varētu dzīvot krietni ilgāk? Daudzi cer, ka to izdosies panākt zinātnei un medicīnas tehnoloģijām.

 Vai zinātne var palīdzēt?

Zinātne ir devusi lielu ieguldījumu sabiedrības veselības uzlabošanā, un ir gūti sasniegumi medicīnas tehnoloģiju jomā. Piemēram, kā rakstīts žurnālā Scientific American, ASV ”ir samazinājusies mirstība infekcijas slimību un dzemdību komplikāciju dēļ”, turklāt ”kopš 1960. gada par 75 procentiem ir samazinājusies zīdaiņu mirstība”. Tomēr zinātniekiem nav izdevies īpaši pagarināt cilvēku mūžu kopumā. ”Pat pēc desmitiem gadu ilgiem pētījumiem novecošana joprojām ir mīkla,” atzīts citā Scientific American numurā. Bet ”fakti liek domāt, ka novecošana sākas tad, kad ģenētiskajā programmā, kas nosaka šūnu attīstību, kaut kas noiet greizi”. Tālāk žurnālā bija teikts: ”Ja novecošana galvenokārt ir ģenētisks process, var pienākt diena, kad tā tiks novērsta.”

”Pat pēc desmitiem gadu ilgiem pētījumiem novecošana joprojām ir mīkla”

Mēģinot noskaidrot novecošanas un ar vecumu saistīto slimību dziļākos cēloņus, daži zinātnieki ir pievērsušies nesenajiem atklājumiem epiģenētikas nozarē. Kas ir epiģenētika?

Dzīvās šūnas satur ģenētisku informāciju, kas nepieciešama, lai veidotos jaunas šūnas. Lielākā daļa šīs informācijas atrodas genomā, kas ir visu DNS esošo gēnu kopums. Bet pēdējos gados zinātnieki ir guvuši daudz lielāku izpratni par kādiem citiem mehānismiem šūnā — par epigenomu. Epiģenētika pēta šos apbrīnojamos mehānismus un to ķīmiskās reakcijas.

Epigenoma molekulas nemaz nelīdzinās DNS. DNS pēc formas atgādina savītas virvju kāpnes (tās dēvē par dubultspirāli), bet epigenoms būtībā ir ķīmisko marķieru kopums, kuri piesaistās DNS. Kādas ir epigenoma funkcijas? Līdzīgi diriģentam, kas diriģē orķestri, epigenoms vada to, kā DNS ietvertā ģenētiskā informācija tiek izpausta. Atkarībā no šūnas vajadzībām un vides faktoriem, piemēram, uztura, stresa un toksīniem, molekulārie marķieri noteiktus gēnus vai nu aktivizē, vai dezaktivē (”ieslēdz” vai ”izslēdz”). Jaunākie atklājumi šajā jomā ir radījuši apvērsumu bioloģijā — zinātnieki epiģenētiskos faktorus saista ar konkrētām slimībām un pat ar novecošanu.

”[Epiģenētiskajiem faktoriem] ir saistība ar tādām slimībām kā šizofrēniju, reimatoīdo artrītu, vēzi un hroniskām sāpēm,” rakstīja zinātniece Nesa Kerija, kas veic pētījumus epiģenētikā. Un tiem ”noteikti ir sava nozīme novecošanas procesos”. Tātad epiģenētiķu atklājumi var palīdzēt radīt efektīvus līdzekļus veselības uzlabošanai, slimību, to vidū vēža, ārstēšanai un līdz ar to mūža pagarināšanai. Taču pagaidām neizskatās, ka drīzumā tiks gūti ievērojami panākumi. ”Joprojām vislabākie līdzekļi [cīņā ar novecošanu]” ir ”bieža dārzeņu lietošana uzturā” un ”regulāras fiziskās aktivitātes”, atzina N. Kerija.

Kāpēc cilvēki veltī tik daudz pūļu, lai pagarinātu mūžu? Kāpēc mēs ilgojamies dzīvot mūžīgi? Lielbritānijas laikrakstā The Times bija uzdots šāds jautājums: ”Kāpēc cilvēki visā pasaulē tik izmisīgi vēlas piemānīt nāvi, ticēdami vai nu nemirstībai, vai augšāmcelšanai, vai pēcnāves dzīvei, vai reinkarnācijai?” Kā redzēsim, atbilde uz šo jautājumu palīdz saprast, kāds ir patiesais novecošanas cēlonis.

Kāpēc mēs vēlamies dzīvot mūžīgi?

Tūkstošiem gadu domātāji ir centušies rast atbildi uz šo jautājumu. Vai pastāv saprātīgs izskaidrojums tam, kāpēc mums ir  tāda vēlēšanās un kāpēc mūsu organisms ir veidots tā, ka mēs varētu dzīvot mūžīgi? Miljoniem cilvēku atbildētu apstiprinoši, jo viņi Bībelē ir atraduši visskaidrākās atbildes uz jautājumiem par cilvēka dabu.

Bībelē jau pašā sākumā ir nepārprotami norādīts, ka cilvēki atšķiras no citām dzīvajām būtnēm, lai gan tos vieno arī kaut kas kopīgs. Ar ko cilvēki ir unikāli? Piemēram, 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 27. pantā var lasīt, ka Dievs radīja cilvēkus pēc sava tēla. Ko tas nozīmē? Viņš mūs ir apveltījis ar spēju izpaust mīlestību, taisnīgumu un gudrību. Turklāt, tā kā viņš pats dzīvo mūžīgi, viņš arī mums ir devis vēlēšanos dzīvot mūžīgi. Kā teikts Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 11. pantā, ”arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs”.

Par to, ka cilvēki ir radīti, lai dzīvotu daudz ilgāk nekā tagad, liecina mūsu apbrīnojamās smadzenes, īpaši to spēja mācīties. Kādā enciklopēdijā, kas veltīta smadzenēm un smadzeņu saslimšanām, ir rakstīts, ka cilvēka smadzeņu ilgstošās atmiņas ietilpība ”ir praktiski neierobežota” (The Encyclopedia of the Brain and Brain Disorders). Kāpēc būtu vajadzīgs šāds potenciāls, ja to nebūtu paredzēts izmantot? Kā redzams, cilvēka uzbūve pašos pamatos atspoguļo Dieva sākotnējo nodomu, proti, cilvēki tika radīti mūžīgai dzīvei. Bet rodas jautājums: kāpēc tad mēs novecojam, ciešam un mirstam?

Kāpēc cilvēki noveco un mirst

Pirmajiem diviem cilvēkiem ķermenis funkcionēja nevainojami, un viņiem bija  dāvāta gribas brīvība. Diemžēl viņi sacēlās pret savu Radītāju, tā izmantodami gribas brīvību nepareizi. * (1. Mozus 2:16, 17; 3:6—11.) Kad viņi nepaklausīja Dievam, tas ir, sagrēkoja, viņus sāka mocīt dziļa vainas apziņa un kauns. Grēks ietekmēja viņus arī fiziski — viņi lēnām, bet neapturami sāka virzīties pretī nāvei. ”Dzelonis, kas nes nāvi, ir grēks,” rakstīts 1. vēstulē korintiešiem, 15. nodaļas 56. pantā.

Saskaņā ar iedzimtības likumiem visi Ādama un Ievas pēcnācēji mantoja nepilnību un noslieci grēkot jeb rīkoties nepareizi. Vēstulē romiešiem, 5. nodaļas 12. pantā, ir teikts: ”Viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve, un tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem, jo visi ir grēkojuši.”

Ko no tā var secināt? Nebeidzamas dzīves noslēpums netiks atminēts laboratorijā. Tikai Dievs var labot postu, ko cilvēkam ir nodarījis grēks. Bet vai viņš to darīs? Bībelē lasāma apstiprinoša atbilde.

”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem”

Dievs jau ir paveicis kaut ko ļoti svarīgu, lai likvidētu grēku un nāvi. Viņš sūtīja uz zemi Jēzu Kristu, lai tas atdotu savu dzīvību par mums. Kā Jēzus nāve mums var palīdzēt? Jēzus piedzima bezgrēcīgs, un dzīves laikā viņš ”neizdarīja nevienu grēku”. (1. Pētera 2:22.) Tāpēc viņam bija tiesības uz mūžīgu dzīvi, uz pilnīga cilvēka dzīvību. Kā Jēzus izmantoja savu pilnīgo dzīvību? Viņš to labprātīgi upurēja par mūsu grēkiem. Jēzus atdeva savu dzīvību ”par izpirkumu daudzu labā”. (Mateja 20:28.) Drīz šis izpirkums tiks pilnībā likts lietā. Ko tas mums nozīmēs? Pievērsiet uzmanību šādiem Bībeles pantiem.

  • ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.)

  • ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jesajas 25:8.)

  • ”Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Korintiešiem 15:26.)

  • ”Dieva mājoklis ir ar cilvēkiem.. ..viņš noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs.” (Atklāsmes 21:3, 4.)

Cik garš var būt cilvēka mūžs? Bībelē ir skaidri apliecināts, ka cilvēki var cerēt uz mūžīgu dzīvi — šī cerība īstenosies pēc tam, kad Dievs būs attīrījis zemi no visa ļaunuma. (Psalms 37:28, 29.) Par šo brīnišķīgo cerību domāja Jēzus, kad noziedzniekam, kas līdzās viņam tika sodīts ar nāvi, teica: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.)

Cilvēku vēlēšanās dzīvot mūžīgi ir dabiska, jo Dievs mūs tā ir radījis. Turklāt viņš piepildīs šo vēlēšanos. (Psalms 37:4.) Bet, lai to pieredzētu, mums kaut kas ir jādara. Piemēram, mums jāveido ticība Dievam. ”Bez ticības nav iespējams patikt Dievam, jo tam, kas viņam tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē,” teikts Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 6. pantā. Ticība nav lētticība, tā ir uz precīzām Bībeles zināšanām balstīta pārliecība. (Ebrejiem 11:1.) Ja jūs vēlaties iegūt tādu ticību, vērsieties pie Jehovas lieciniekiem, kas jums šajā ziņā var palīdzēt, vai arī apmeklējiet vietni www.jw.org/lv.

^ 21. rk. Ādama un Ievas sacelšanās radīja nopietnus morālas dabas jautājumus, kas saistīti ar Dievu. Šie jautājumi, kas izskaidro, kāpēc Dievs uz laiku ir pieļāvis ļaunumu, ir apskatīti Bībeles studēšanai domātā grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?. Lasiet to tiešsaistē www.jw.org/lv.