Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Aprīlis 2012

Grāmata, kurai var uzticēties. 4. daļa

Mēdija un Persija Bībeles lappusēs

Grāmata, kurai var uzticēties. 4. daļa

Šis ir ceturtais raksts septiņu rakstu sērijā, kas veltīta septiņām lielvarām, par kurām stāstīts Bībeles lappusēs. Sērijas mērķis ir palīdzēt lasītājiem pārliecināties, ka Bībelei var uzticēties un ka tā ir Dieva iedvesmota grāmata. Bībeles vēsts sniedz cerību, ka visām ciešanām, ko ir izraisījusi cilvēku nežēlīgā valdīšana, pienāks gals.

DRUPAS, kas atlikušas no greznām pilīm un valdnieku kapenēm, sniedz vien nojausmu par senās mēdiešu un persiešu lielvalsts kādreizējo varenību un bagātību. Pirms izveidojās mēdiešu un persiešu savienība, dominējošais spēks bija Mēdija, bet 550. gadā p.m.ē. to pakļāva Persijas valdnieks Kīrs II, kas turpmāk valdīja pār apvienoto lielvalsti. Ar laiku tā izauga par milzu impēriju, kuras centrs atradās ziemeļos no Persijas līča un kura sniedzās no Egejas jūras līdz Ēģiptei un līdz Indijas ziemeļrietumiem. Arī Jūdeja nonāca tās pakļautībā.

Mēdieši un persieši valdīja pār Jūdeju vairāk nekā divus gadsimtus — no Babilonas krišanas 539. gadā p.m.ē. līdz pat 331. gadam p.m.ē., kad viņus pašus sakāva grieķi. Vairākās Bībeles grāmatās ir pieminēti zīmīgi notikumi, kas risinājās šajā laikposmā.

Precīzi vēsturiski fakti

Bībelē ir stāstīts, ka Kīrs atbrīvoja ebrejus no Babilonas gūsta un atļāva tiem atgriezties Jeruzālemē un atjaunot Dieva Jehovas templi, ko babilonieši bija sagrāvuši 607. gadā p.m.ē. (Ezras 1:1—7; 6:3—5.) To apstiprina māla dokuments, saukts par Kīra cilindru, kas 1879. gadā tika atrasts senās Babilonas drupās. Dokumentā Kīrs ir nosaukts vārdā, un tajā ir minēts, ka viņš ļāva no dažādām zemēm atvestajiem gūstekņiem atgriezties dzimtenē un ņemt līdzi savus kulta priekšmetus. Jesaja Bībelē ir pierakstījis Jehovas pravietiskos vārdus par Kīru: ”Viņš izpildīs manu gribu, pavēlēdams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!” (Jesajas 44:28.)

Ezras 6:3, 4 ir teikts, ka Kīrs pat lika tempļa atjaunošanas izdevumus segt ”no ķēniņa līdzekļiem”. Šis apgalvojums var izklausīties pārsteidzoši, taču tas saskan ar faktiem, ko ir  izpētījuši vēsturnieki. ”Persijas valdnieki palīdzēja atjaunot svētnīcas savas impērijas teritorijā — tā bija viņu parastā politika,” rakstīts grāmatā Persia and the Bible (Persija un Bībele).

Bībelē var lasīt, ka ebreju pretinieki vēlāk uzrakstīja vēstuli Dārijam I, ko sauc arī par Dāriju Lielo. * Vēstulē viņi izteica šaubas, ka Kīrs tiešām ir atļāvis atjaunot templi, kā ebreji apgalvoja. Dārijs lika pārmeklēt arhīvus, lai noskaidrotu, vai šāda atļauja ir dota, un Mēdijas galvaspilsētā Ekbatānā tika atrasts rakstu rullis, kurā bija lasāma Kīra pavēle. Tad Dārijs sūtīja atbildi: ”Es, Dārijs, esmu izdevis šo pavēli [atjaunot templi]; uz mata to tā lai izpilda!” Pēc tam ebreji netraucēti varēja turpināt darbu. (Ezras 6:2, 7, 12, 13.)

Laicīgā vēsture apstiprina Bībelē pieminētās detaļas. Piemēram, ir zināms, ka Ekbatāna bija Kīra vasaras rezidence, tātad viņš varēja izdot savu pavēli, atrazdamies tur. Arheoloģiskie atklājumi arī liecina, ka mēdiešu un persiešu valdnieki lielu uzmanību pievērsa savas impērijas reliģiskajai dzīvei un rakstīja vēstules, lai atrisinātu strīdus.

Precīzi pravietojumi

Dieva iedvesmotā sapnī pravietis Daniēls redzēja četrus zvērus, kas iznāca no jūras. Tie simbolizēja pasaules lielvaras, kas nomaina cita citu. Pirmais zvērs, spārnots lauva, simbolizēja Babiloniju. Otrais izskatījās ”kā lācis”. Bībelē teikts: ”Tam kāds sacīja: ”Celies, ēd daudz gaļas!”” (Daniēla 7:5.) Šis draudīgais lācis attēloja Mēdiju un Persiju.

Gluži kā bija pravietots šajā sapnī, Mēdija un Persija savos iekarojumos citu pēc citas ”aprija” kaimiņu zemes. Neilgi pēc tam, kad Daniēls redzēja pravietisko sapni, Kīrs sakāva mēdiešus un pēc tam devās karagājienā pret Līdiju un Babiloniju. Viņa dēls Kambīzs II iekaroja Ēģipti. Vēlāk mēdiešu un persiešu valdnieki paplašināja savas impērijas robežas vēl tālāk.

Kā var zināt, ka tieši tāda bija Daniēla sapņa nozīme? Citā parādībā, kas cieši saistīta ar šo sapni, Daniēls redzēja aunu, kas ”ar saviem ragiem badījās pret vakariem, pret ziemeļiem un pret dienvidiem”. Šis pravietojums piepildījās, kad mēdieši un persieši ”badījās” pret citām valstīm un uzbruka varenajai Babilonijai. Dieva eņģelis izskaidroja Daniēlam parādību, sacīdams: ”Auns ar diviem ragiem ir mēdiešu un persiešu ķēniņi.” (Daniēla 8:3, 4, 20.)

Turklāt kādus divus gadsimtus pirms Babilonijas galvaspilsētas Babilonas krišanas pravietis Jesaja norādīja, kā sauks tobrīd vēl nedzimušo Persijas valdnieku, kurš ieņems šo pilsētu, un aprakstīja, kādu stratēģiju tas izmantos. Jesaja rakstīja: ”Tā saka tas Kungs uz Kīru, savu svaidīto: ”Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, ..lai atvērtu durvis viņa priekšā  un lai vārti viņa priekšā nepaliktu aizslēgti.”” (Jesajas 45:1.) Gan Jesaja, gan Jeremija pravietoja, ka Babilonas ”straumes” — aizsarggrāvji, ko piepildīja Eifratas upes ūdeņi, — izsīks. (Jesajas 44:27; Jeremijas 50:38.) Sengrieķu vēsturnieki Hērodots un Ksenofonts apstiprina Bībeles pravietojumos teikto, arī faktu, ka naktī, kad Kīrs ieņēma pilsētu, babilonieši dzīroja un līksmojās. (Jesajas 21:5, 9; Daniēla 5:1—4, 30.) Kīra karaspēks novirzīja sāņus Eifratas ūdeņus un iekļuva pilsētā pa vaļā atstātiem vārtiem pie upes, nesastopot tikpat kā nekādu pretestību. Varenā pilsēta krita vienā naktī!

Seno Pasargadu drupās mūsdienu Irānas teritorijā joprojām var aplūkot Kīra kapenes

Šis notikums ļāva apbrīnojami precīzi piepildīties vēl kādam pravietojumam. Jeremija bija paredzējis, ka Dieva tauta Babilonas gūstā pavadīs 70 gadus. (Jeremijas 25:11, 12; 29:10.) Pravietojums piepildījās tieši noteiktajā laikā, un svešumā aizvestie ebreji tika atbrīvoti un atgriezās dzimtajā zemē.

Solījumi, uz kuriem var paļauties

Drīz pēc tam, kad mēdieši un persieši ieņēma Babilonu, Daniēls uzrakstīja pravietojumu, kas sniedz informāciju par kādu notikumu, kuram ir ārkārtīgi liela nozīme Dieva nodomu īstenošanā. Eņģelis Gabriēls Daniēlam atklāja precīzu laiku, kad jāparādās Mesijam — 1. Mozus 3:15 apsolītajam ”dzimumam”. Eņģelis teica: ”Kamēr tas vārds izgājis, Jeruzalemi atkal uzcelt un uztaisīt līdz vienam svaidītam (Kristum), valdniekam, ir septiņas nedēļas, un sešdesmit un divas nedēļas,” — tātad kopā 69 nedēļas. (Daniēla 9:25, Bībeles 1926. gada izdevums.) Kad sākās šis pravietiskais laikposms?

Lai gan atļauju atgriezties dzimtenē Kīrs ebrejiem deva jau drīz pēc Babilonas ieņemšanas, daudzus gadus vēlāk Jeruzāleme un tās mūri joprojām bija bēdīgā stāvoklī. 455. gadā p.m.ē. valdnieks Artakserkss atļāva savam dzērienu devējam, ebrejam Nehemijam, doties uz Jeruzālemi un vadīt pilsētas atjaunošanu. (Nehemijas 2:1—6.) Ar to sākās minētās 69 nedēļas.

Taču jāņem vērā, ka tās nebija nedēļas burtiskā nozīmē, pa septiņām dienām katrā, bet gan gadu nedēļas jeb septiņus gadus ilgi laikposmi. Dažos Bībeles izdevumos, piemēram, Bībeles 1965. gada izdevumā, oriģinālvalodas vārds pat ir tulkots nevis ”nedēļas”, bet ”gadu nedēļas”. (Daniēla 9:24, 25.) Mesijam bija jāparādās pēc 69 ”nedēļām”, no kurām katra bija septiņus gadus gara, tas ir, pēc 483 gadiem. Pravietojums piepildījās mūsu ēras 29. gadā, kad tika kristīts Jēzus. Skaitot no 455. gada p.m.ē., tad bija pagājuši tieši 483 gadi. *

Precīzais Daniēla pravietojuma piepildījums kļuva par vienu no daudzajiem pierādījumiem, kas apstiprināja, ka Jēzus ir gaidītais Mesija. Tas stiprina arī mūsu nākotnes cerību. Jēzus, Dieva debesu valstības Ķēniņš, darīs galu cilvēku nežēlīgajai valdīšanai. Viņš piepildīs vēl daudzus citus Bībeles pravietojumus, starp kuriem ir arī solījums, ka mirušie tiks piecelti no nāves un varēs mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Daniēla 12:2; Jāņa 5:28, 29; Atklāsmes 21:3—5.)

^ 9. rk. Vārdā Dārijs ir saukti vismaz trīs valdnieki.

^ 20. rk. Vairāk informācijas par šo pravietojumu, kā arī shēmu, kurā uzskatāmi attēlotas 69 gadu nedēļas, var atrast grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, 197.—199. lpp.; grāmatu izdevuši Jehovas liecinieki.