Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Jūlijs 2011

Grāmata, kurai var uzticēties. 2. daļa

Asīrija Bībeles lappusēs

Grāmata, kurai var uzticēties. 2. daļa

Šis ir otrais raksts septiņu rakstu sērijā, kas veltīta septiņām lielvarām, par kurām stāstīts Bībeles lappusēs. Sērijas mērķis ir palīdzēt lasītājiem pārliecināties, ka Bībelei var uzticēties un ka tā ir Dieva iedvesmota grāmata. Bībeles vēsts sniedz cerību, ka visām ciešanām, ko ir izraisījusi cilvēku nežēlīgā valdīšana, pienāks gals.

JAU Asīrijas vārds vien senajiem Tuvo Austrumu iedzīvotājiem iedvesa asinsstindzinošas bailes. Bībelē, Jonas grāmatā, stāstīts, ka tad, kad pravietis Jona saņēma no Dieva uzdevumu doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai paziņotu nīniviešiem par gaidāmo sodu, viņš mēģināja no tā izvairīties, bēgdams pretējā virzienā. (Jonas 1:1—3.) Iespējams, Jona tā rīkojās tāpēc, ka viņu biedēja asīriešu briesmīgā slava.

Precīzi vēsturiski fakti

Pravietis Nahums Nīnivi nosauca par ”lauvu mājokli” un ”asinskāru pilsētu” un rakstīja: ”[Tā] savu laupīšanas paradumu nespēj atmest! Klau, pātagas švīkst, riteņi aizdārd, zirgi joņo, un rati rīb! Atauļo jātnieki ar spīdīgiem zobeniem un mirdzošiem šķēpiem. Aiz viņiem paliek daudz nogalināto, veselas līķu kaudzes; galu dabūjušiem nav skaita, un bieži gājējiem jāklūp  pār savu piederīgo līķiem.” (Nahuma 2:12; 3:1—3.) Vai laicīgā vēsture apstiprina Bībelē atrodamo senās Asīrijas raksturojumu?

Akmens cilnī attēlots, kā gūstekņiem dzīviem dīrā ādu

Grāmatā Light From the Ancient Past (Gaisma no antīkās senatnes) Asīrija dēvēta par ”baisu kaujas mašīnu, kuras labi aprēķinātā nežēlība viesa šausmas tās ienaidniekos”. Piemēram, Asīrijas valdnieks Ašurnasirpals II šādi apraksta, kā viņš izrēķinājās ar saviem pretiniekiem: ”Es uzcēlu stabu pretī viņa pilsētas vārtiem, un es nodīrāju ādu visiem priekšniekiem, kas bija sacēlušies, un es pārklāju stabu ar viņu ādām; dažus es iemūrēju staba iekšpusē, citus uzdūru uz mietiem staba augšā, ..un virsniekiem, ķēnišķīgajiem virsniekiem, kas bija sadumpojušies, es nocirtu locekļus. [..] Daudzus gūstekņus es sadedzināju ugunī un daudzus aizvedu gūstā dzīvus.” Kad arheologi veica izrakumus Asīrijas valdnieku pilīs, viņi atklāja sienu rotājumus, kuros attēlotas drausmīgas gūstekņu spīdzināšanas ainas.

740. gadā p.m.ē. asīrieši iekaroja Izraēlas galvaspilsētu Samariju un aizveda gūstā tās iedzīvotājus. Astoņus gadus vēlāk asīrieši iebruka arī Jūdejā. * (2. Ķēniņu 18:13.) Asīrijas valdnieks Sanheribs pieprasīja, lai Jūdejas valdnieks Hiskija viņam samaksātu 30 talentu zelta un 300 talentu sudraba. Bībelē ir rakstīts, ka nodeva tika samaksāta. Tomēr Sanheribs vienalga uzstāja, ka Jūdejas galvaspilsētai Jeruzālemei bez ierunām ir viņam jāpadodas. (2. Ķēniņu 18:9—17, 28—31.)

Prizma ar uzrakstiem, kuros Sanheribs dižojas ar savu iebrukumu Jūdejā

Nīnivē arheologi ir atraduši Sanheriba annāles, kurās ir aprakstīti šie paši notikumi. Uzrakstā, kas iegravēts uz sešstūrainas māla prizmas, Asīrijas valdnieks lielās: ”Jūds Hiskija nepakļāvās manam jūgam, es aplencu 46 no viņa varenajām pilsētām, cietokšņus un neskaitāmus mazus ciematus to apkaimē un iekaroju tos.. [..] Viņu pašu es ieslēdzu Jeruzālemē, viņa rezidencē, gluži kā putnu būrī.” Pēc tam Sanheribs apgalvo, ka Hiskija viņam ir samaksājis ”30 talentu zelta, 800 talentu sudraba, dārgus akmeņus.. [un] visādus dārgumus”, pārspīlēdams saņemto sudraba talentu daudzumu.

Zīmīgi, ka Sanheribs nerunā par Jeruzālemes iekarošanu, un, protams, viņš nepiemin smago sakāvi, ko cieta viņa karaspēks, kad Dievs iejaucās notikumos. Bībelē ir stāstīts, ka Dieva eņģelis vienā naktī nonāvēja 185 tūkstošus asīriešu karavīru. (2. Ķēniņu 19:35, 36.) Arheologs Džeks Finegans raksta: ”Ņemot vērā vispārējo lielības garu, kas raksturīgs Asīrijas valdnieku uzrakstiem, nav pamata gaidīt, ka Sanheribs būtu minējis šādu sagrāvi.”

Precīzi pravietojumi

Aptuveni simt gadu pirms Asīrijas impērijas krišanas Jesaja paziņoja, ka Dievs Jehova sauks pie atbildības šos augstprātīgos  iekarotājus, kas tik cietsirdīgi bija izturējušies pret viņa tautu. ”Viņš piemeklēs arī Asura ķēniņa augstprātības augļus un viņa augsti pār visu pacelto pašiedomības pilno acu lepnību,” pravietoja Jesaja. (Jesajas 10:12.) Cits Dieva pravietis, Nahums, paredzēja, ka Nīnive tiks izlaupīta, pilsētas vārti tiks atvērti ienaidniekiem un tās aizstāvji bēgs. (Nahuma 2:9, 10; 3:7, 13, 17, 19.) Savukārt pravietis Cefanja rakstīja, ka pilsēta kļūs par ”neauglīgu kailatni”. (Cefanjas 2:13—15.)

Šie pravietojumi par postu, kas piemeklēs Asīriju, piepildījās 632. gadā p.m.ē., kad Nīnivi iekaroja babiloniešu un mēdiešu apvienotais karaspēks un varenajai Asīrijas impērijai pienāca gals. Kādā babiloniešu hronikā, kurā atspoguļoti šie notikumi, sacīts, ka iekarotāji ”no pilsētas un tempļa aiznesa bagātu laupījumu” un pārvērta Nīnivi gruvešos. Mūsdienās kādreizējās Nīnives vietā atlikušas vairs tikai drupas Tigras austrumu krastā iepretī Mosulas pilsētai Irākā.

Asīrijas bojāeja sekmēja vēl kāda Bībeles pravietojuma piepildīšanos. Jau ap 740. gadu p.m.ē., kad asīrieši aizveda gūstā desmit cilšu valsts iedzīvotājus, Jesaja bija pravietojis, ka Jehova ”satrieks Asuru”, ”to samīs” un pārvedīs izraēliešus atpakaļ dzimtenē. Jesaja rakstīja, ka Dievs ”salasīs un izglābs savas tautas atlikumu no Asirijas”, un apmēram pēc divsimt gadiem tā arī notika. (Jesajas 11:11, 12; 14:25.)

Solījumi, uz kuriem var paļauties

Ilgi pirms Nīnives krišanas, kad nežēlīgie asīriešu valdnieki vēl lika bailēs drebēt saviem ienaidniekiem, Jesaja pravietoja, ka nākotnē parādīsies pavisam citāds valdnieks. Viņš pravietiski rakstīja: ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: ”..Miera lielskungs.” Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas 9:5, 6.)

”Miera lielskungs” ir Jēzus Kristus, un viņš valdīs pār visu zemi. 72. psalma 7. un 8. pantā ir sacīts: ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs! Lai viņš valda no jūras līdz jūrai un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem!”

Ar šī varenā valdnieka starpniecību Dievs Jehova īstenos to, kas apsolīts 46. psalma 9. un 10. pantā, kur lasāmi vārdi: ”Nāciet un skataities tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!”

Tagad, kad drīzumā ir gaidāma šī pravietojuma piepildīšanās, Jehovas liecinieki īsteno bībeliskas izglītības programmu un, tāpat kā savulaik Jēzus, palīdz cilvēkiem mācīties miera ceļus. Nevis cilvēki, bet Dievs piepildīs Bībeles pravietojumu no Jesajas grāmatas 2. nodaļas 4. panta: ”Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.” Mūsdienu pasaule un tās valdnieki rīkojas tieši pretēji un katru gadu ap triljons dolāru tērē militāriem mērķiem.

Precīzais vēsturisku faktu atspoguļojums un nekļūdīgie pravietojumi padara Bībeli unikālu un ļauj iegūt pārliecību, ka šai grāmatai ir vērts uzticēties. Nākamajā šīs sērijas rakstā galvenā uzmanība būs pievērsta senajai Babilonai — trešās Bībelē aprakstītās lielvalsts galvaspilsētai.

^ 8. rk. Kad beidzās Salamana valdīšana, 12 cilšu valsts Izraēla sašķēlās divās daļās. Dienvidos izveidojās divu cilšu valsts Jūdeja, kurā ietilpa Jūdas un Benjamīna cilts, savukārt pārējās desmit ciltis ziemeļos izveidoja Izraēlas valsti. Jūdejas galvaspilsēta bija Jeruzāleme, bet Izraēlas — Samarija.