Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Janvāris 2008

 Kāpēc Bībelei var uzticēties

1. Vēsturiskā precizitāte

1. Vēsturiskā precizitāte

Būtu grūti uzticēties grāmatai, kurā būtu atrodamas neprecizitātes. Iedomājieties, piemēram, ka jūs lasītu mūsdienu vēstures grāmatu, kurā būtu stāstīts, ka Otrais pasaules karš ir noticis 19. gadsimtā, vai kurā ASV prezidents būtu saukts par karali. Pamanījis tādas faktu kļūdas, jūs droši vien sāktu nopietni šaubīties, vai vispār var ticēt tam, kas šajā grāmatā rakstīts.

NEVIENAM nav izdevies sekmīgi apstrīdēt Bībeles vēsturisko precizitāti. Bībele stāsta par reāliem cilvēkiem un reāliem notikumiem.

Cilvēki.

Savulaik Bībeles kritiķi apšaubīja, ka Poncijs Pilāts, Jūdejas romiešu vietvaldis, kas deva pavēli sodīt ar nāvi Jēzu, ir vēsturiska persona. (Mateja 27:1—26.) Taču 1961. gadā vietā, kur kādreiz atradās Vidusjūras ostas pilsēta Cēzareja, tika atklāts akmenī iecirsts uzraksts, kas apstiprina, ka Pilāts reiz bijis Jūdejas vietvaldis.

Līdz pat 1993. gadam bez Bībeles teksta nebija citu liecību, kas apstiprinātu, ka ir dzīvojis drosmīgais, jaunais gans Dāvids, kas vēlāk kļuvis par senās Izraēlas valdnieku. Taču minētajā gadā Izraēlas ziemeļos arheologi atrada bazalta bluķi, kurš tiek datēts ar devīto gadsimtu pirms mūsu ēras. Uzrakstā uz šī akmens, pēc speciālistu atzinuma, ir lasāmi vārdi ”Dāvida nams” un ”Izraēla ķēniņš”.

Notikumi.

Vēl pavisam nesenā pagātnē daudzi zinātnieki apšaubīja Bībeles vēstījumu par to, ka Dāvida laikā Ēdoma karojusi ar Izraēlu. (2. Samuēla 8:13, 14.) Viņi uzskatīja, ka ēdomieši tolaik bijuši vienkārša ganu tauta un ka pietiekami augstu sabiedrības attīstības pakāpi un pietiekami lielu militāro varenību, lai varētu apdraudēt Izraēlu, Ēdoma sasniegusi tikai krietni vēlāk. Tomēr, kā stāstīts žurnālā Biblical Archaeology Review, tagad arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas liecības, ka augstu attīstīta sabiedrība Ēdomā ir pastāvējusi jau vairākus gadsimtus agrāk, nekā vēsturnieki iepriekš bija uzskatījuši, — tieši tā, kā attēlots Bībelē.

Pareizie tituli.

Bībele ir rakstīta 16 gadsimtu garumā, un šajā laikā uz vēstures skatuves cits citu nomainīja neskaitāmi valdnieki, tomēr, kad Bībelē ir pieminēts kāds valdnieks vai cita augsta amatpersona, tituls, kurā tas nosaukts, vienmēr ir pareizs. Piemēram, Hērods Antipa Bībelē pareizi ir dēvēts par ”tetrarhu” un Gallions — par ”prokonsulu”. (Lūkas 3:1, JD-07; Apustuļu darbi 18:12.) Ezras grāmatas 5. nodaļas 6. pantā minēts persiešu vietvaldis Tatnajs, ”Aiz-Eifratas” (burtiski: ”aizupes”) pārvaldnieks. Uz kādas monētas, kas saglabājusies no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras, atrasts uzraksts, kurā pieminēts persiešu pārvaldnieks Mazajs, kas tāpat kā Tatnajs nosaukts par Aizeifratas apgabala pārvaldnieku.

Precizitātei šķietami nebūtiskās detaļās ir ļoti liela nozīme. Ja ir redzams, ka Bībeles sarakstītāji pat sīkās detaļās stingri ir turējušies pie faktiem, vai tas nevairo mūsu uzticību arī visam pārējam, ko viņi ir rakstījuši?