Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Janvāris 2008

Vai ir vērts dzīvot pēc Bībeles normām?

Vai ir vērts dzīvot pēc Bībeles normām?

 Jauniešu jautājumi

Vai ir vērts dzīvot pēc Bībeles normām?

TU PUSDIENO skolā kopā ar divām draudzenēm. Viena no viņām vēro jauno skolasbiedru.

”Zini, man liekas — tu viņam patīc,” viņa tev saka. ”Ja tu redzētu, ar kādām acīm viņš uz tevi skatās!”

”Tikai padomā,” čukst otra, pieliekusies tev tuvāk. ”Viņš ir brīvs!”

”Diemžēl man jau ir savs puisis,” nosaka pirmā. ”Es būtu laimīga, ja mani uzaicinātu uz randiņu tāds puisis kā šis!”

Tad viņa pajautā to, ko tu vismazāk gribētu dzirdēt.

”Kāpēc tev nav sava puiša?”

Tu jau nojauti, ka viss uz to iet. Īstenībā nav tā, ka tev negribētos draudzēties ar kādu, bet tev ir mācīts, ka labāk ir pagaidīt līdz vecumam, kad var domāt par precēšanos. Tu labprāt gribētu, lai tev būtu savs puisis, bet . . .

”Ticība neļauj?” jautā otrā meitene.

”Kā viņa zināja, par ko es domāju?” tu pie sevis gudro.

”Tev jau vienmēr tikai Bībele un Bībele,” ķircina pirmā. ”Vai tu nekad nevari vienkārši papriecāties?”

Vai tev ir gadījies nonākt līdzīgā situācijā — citi tevi izzobo tāpēc, ka tu centies dzīvot pēc Bībeles normām? Kā tu toreiz reaģēji?

Ar pārliecību aizstāvēji savus uzskatus.

▪ Juties neērti, bet paskaidroji savus uzskatus, cik labi vien spēji.

▪ Piekriti saviem skolasbiedriem, nospriezdams, ka visi prieki tev tiešām iet secen.

Vai tu kādreiz esi šaubījies par to, vai ir vērts dzīvot pēc Bībeles normām? Šādas domas nedeva mieru kādai jaunietei, vārdā Debora. * ”Mani vienaudži drīkstēja darīt visu, ko vien vēlējās,” viņa stāsta. ”Likās, ka viņiem nevienam nav jāatskaitās. Bībeles normas man sāka šķist pārāk stingras, turpretī skolasbiedru visatļautība rādījās ļoti patīkama.”

Vai ir nepareizi šaubīties?

Asafs, viens no Bībeles rakstītājiem, kādā savas dzīves posmā arī sāka šaubīties par to, vai ir vērts turēties pie Dievam patīkama dzīvesveida. ”Es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas,” viņš rakstīja. Viņš pat atzina: ”Tiešām, veltīgi es esmu paturējis  šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.” (Psalms 73:3, 13.)

Protams, Dievs Jehova saprot, ka reizēm cilvēki var šaubīties, vai ir vērts ievērot viņa noteiktās normas. To pierāda arī fakts, ka viņš parūpējās, lai Asafa domas tiktu saglabātas Bībelē. Asafs galu galā secināja, ka vislabāk tomēr ir dzīvot pēc Dieva likumiem. (Psalms 73:28.) Kā viņš to saprata? Asafs rīkojās ļoti prātīgi — viņš šo secinājumu izdarīja nevis tāpēc, ka pats nokļuva nelaimē, bet tāpēc, ka mācījās no citu kļūdām. (Psalms 73:16—19.) Varbūt arī tu varētu rīkoties līdzīgi?

Domā reāli

Ķēniņš Dāvids, pretēji Asafam, no savas rūgtās pieredzes mācījās, ka visi, kas neievēro Dieva normas, paši sev sagādā ciešanas. Dāvids pārkāpa laulību ar sava kalpa sievu un pēc tam centās to noslēpt. Ar šādu rīcību viņš sāpināja citus, to vidū arī Dievu, un pats sev sagādāja lielus sirdēstus. (2. Samuēla 11:1—12:23.) Kādu laiku pēc tam, kad Dāvids bija nožēlojis savu grēku, Jehova iedvesmoja viņu aprakstīt savas jūtas dziesmā un vēlāk parūpējās, lai šie vārdi tiktu saglabāti Bībelē un arī mēs no tiem varētu mācīties. (Psalms 51:3—21; Romiešiem 15:4.) Tātad mācīties no citu kļūdām ir ne tikai gudri, bet arī pareizi, jo uz to mūs mudina Dieva Raksti.

Lai tev būtu vieglāk sekot Asafa priekšzīmei un neatkārtot Dāvida pieļautās kļūdas, tālāk ir lasāms, ko pastāstīja jaunieši no vairākām valstīm. Viņi uz laiku bija pārstājuši ievērot Bībeles normas — viņi bija stājušies dzimumattiecībās, lai gan nebija precēti, taču vēlāk, tāpat kā Dāvids, viņi nožēloja savu nepareizo rīcību un tagad ir atguvuši Dieva labvēlību. (Jesajas 1:18; 55:7.) Ļausim viņiem pašiem par to pastāstīt.

Atmostieties!: Kādi faktori ietekmēja tavu domāšanu un rīcību?

Debora: ”Skolas gados es ievēroju, ka visiem, izņemot mani, bija savs puisis vai meitene un viņi izskatījās gluži laimīgi. Kad, atpūšoties kopā ar viņiem, redzēju viņus skūpstāmies un apkampjamies, mani kremta skaudība un vientulība. Es bieži vien stundām ilgi ļāvos sapņiem par kādu puisi, kas man patika. Tas uzkurināja manī vēlēšanos būt kopā ar viņu un darīt jebko, lai īstenotu šo vēlmi.”

Maiks: ”Man patika lasāmviela un televīzijas pārraides, kurās tika cildināts sekss. Es runāju ar draugiem par seksu, un tas vēl vairāk pastiprināja manu ziņkāri. Kad paliku divatā ar meiteni, es domāju, ka varēšu izbaudīt fizisku tuvību, nestājoties dzimumattiecībās, ka jebkurā mirklī spēšu apstāties.”

Endrū: ”Man bija paradums skatīties pornogrāfiju internetā. Es sāku lielos daudzumos lietot alkoholu. Vēl es gāju uz ballītēm kopā ar jauniešiem, kuriem nebija ne mazākās cieņas pret Bībeles normām.”

Treisija: ”Kad man bija 16 gadu, būt kopā ar savu puisi man bija svarīgāk par visu pārējo. Ar prātu es apzinājos, ka nav pareizi stāties dzimumattiecībās pirms laulībām, bet manī nebija naida pret šādu rīcību. Es nebiju plānojusi sākt dzimumdzīvi pirms precēšanās, taču manas emocijas guva virsroku. Kādu laiku es neizjutu nekādus sirdsapziņas pārmetumus.”

Atmostieties!: Vai tavs dzīvesveids tevi padarīja laimīgu?

Debora: ”Sākumā es baudīju iegūto brīvību un priecājos, ka beidzot iederos vienaudžu sabiedrībā, taču šī sajūta neturpinājās ilgi. Vēlāk es sāku justies aptraipīta, zaudējusi nevainību, iekšēji tukša. Es jutu dziļu nožēlu par to, ka esmu atteikusies no savas nevainības, kuru vairs nevarēšu atgūt. Vēlāk esmu sev bieži vaicājusi: ”Ko gan es no sevis biju iedomājusies? Kāpēc es nolēmu pārkāpt Jehovas normas, ko viņš savā gādībā bija devis?””

Maiks: ”Man likās, ka daļa no manis ir mirusi. Es mēģināju atstāt bez ievērības to, kā mana  rīcība ietekmē citus, bet nespēju. Mani mocīja apziņa, ka, dzīdamies pēc baudām, esmu nodarījis citiem pāri. Es nevarēju naktīs mierīgi gulēt. Galu galā bauda, ko deva netiklās attiecības, izzuda, un mani pārņēma nožēla un kauns.”

Endrū: ”Kļuva aizvien vieglāk un vieglāk padoties nepareizām tieksmēm. Tajā pašā laikā mani pārņēma vainas apziņa, un es biju vīlies sevī.”

Treisija: ”Jau pēc neilga laika es sapratu, kāda ir drūmā realitāte — netiklība bija izpostījusi manu jaunību. Man likās, ka kopā ar savu draugu dzīvošu vienos priekos, taču tā nebija. Beigu beigās mēs viens otru tikai apbēdinājām un sāpinājām. Nakti pēc nakts es raudāju gaužas asaras, vēlēdamās, kaut būtu klausījusi Jehovam.”

Atmostieties!: Kādu padomu tu dotu jauniešiem, kam šķiet, ka Bībeles normas varbūt ir pārāk stingras?

Debora: ”Ja pārstāsi ievērot Bībeles normas, tava dzīve nekļūs labāka. Domā par to, kā jūtas Jehova, kad tu seko viņa padomiem. Ilgi un dziļi apdomā, kādas sekas tev būs jāpieredz, ja viņam neklausīsi. Atceries, ka runa nav tikai par tevi un tavām vēlmēm — tava rīcība ietekmē arī citus. Turklāt, ja ignorēsi Dieva padomus, tu kaitēsi pats sev.”

Maiks: ”Raugoties virspusīgi, vienaudžu dzīvesveids var izskatīties ļoti pievilcīgs. Bet, pirms kaut ko dari, padomā dziļāk. Viena no vērtīgākajām dāvanām, ko Jehova jauniešiem ir devis, ir tikumība un nevainība. Būtu muļķīgi atteikties no šīs dāvanas tikai tāpēc, ka ir grūti sevi savaldīt. Pārrunā savas problēmas ar vecākiem vai ar kādu garīgi nobriedušu kristieti. Ja esi kļūdījies, uzreiz atzīsties un centies visu labot. Ja paklausīsi Jehovam, tu iegūsi patiesu sirdsmieru.”

Endrū: ”Kamēr tev vēl trūkst dzīves pieredzes, vienaudžu dzīvesveids rādās ļoti aizraujošs. Jāatceras, ka tavu draugu attieksme pret dzīvi ietekmē arī tavu rīcību. Tāpēc izvēlies savus draugus gudri. Paļaudamies uz Jehovu, tu aiztaupīsi sev daudz sirdssāpju.”

Treisija: ”Nedomā: ”Ar mani tā nenotiks!” Mana mamma jau pašā sākumā nopietni runāja ar mani un paskaidroja, ka mana rīcība radīs tikai sirdēstus. Es jutos aizskarta! Man tobrīd likās, ka es zinu labāk, tomēr tā nebija. Dzīvo saskaņā ar Jehovas normām un esi kopā ar tiem, kas dara tāpat. Tev tas nebūs jānožēlo.”

Bībeles normas — slogs vai drošības josta?

Ja vienaudži izsmej tavus centienus dzīvot saskaņā ar Bībeles normām, padomā par šādiem jautājumiem. Kāpēc viņi uzskata, ka nevajag dzīvot pēc Bībeles morāles normām? Vai viņi paši ir lasījuši Bībeli un apsvēruši, ko viņi iegūtu, ja klausītu Dieva likumiem? Vai viņi ir nopietni pārdomājuši, pie kādām sekām noved šo normu ignorēšana? Varbūt viņi vienkārši dara visu, ko redz citus darām?

Tev, iespējams, ir pazīstami jaunieši, kas visā, ko dara, seko ”lielajam pūlim”. (2. Mozus 23:2.) Vai pastāv arī labāks veids, kā rīkoties? Kā tu to vari atrast? Seko Bībelē izteiktajam mudinājumam ”pareizi saprast, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. (Romiešiem 12:2.) Dievs Jehova pats prot priecāties un vēlas, lai arī tu priecātos un būtu laimīgs. (Psalms 104:31; Salamans Mācītājs 11:9.) Bībelē ietvertās normas nāk par labu ikvienam, kas tās ievēro. Iespējams, kāds tās uzskata par smagu slogu, kas ierobežo viņa brīvību, taču patiesībā Bībeles morāles normas darbojas kā drošības josta, kuras uzdevums ir aizsargāt braucēju no traumām.

Bībelei tu noteikti vari uzticēties. Ja tu izvēlēsies dzīvot saskaņā ar tās normām, tu ne tikai iepriecināsi Jehovu, bet arī pats kļūsi laimīgs. (Jesajas 48:17.)

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

^ 17. rk. Vārdi šajā rakstā ir mainīti.

PĀRDOMĀM

▪ Kas tev varētu traucēt ievērot Bībeles normas?

▪ Kāpēc ir svarīgi pašam nonākt pie slēdziena, ka vislabāk ir dzīvot pēc Dieva likumiem?