Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Janvāris 2008

Vai Bībelei ir praktiska vērtība?

Vai Bībelei ir praktiska vērtība?

 Vai Bībelei ir praktiska vērtība?

Dzirdot, kā tirgotājs reklamē lietotu automašīnu vai politiķis pirms vēlēšanām klāsta solījumus, mums gluži dabiski rodas jautājums: ”Vai ir vērts tajā klausīties?” Mēs par to domājam, jo nevēlamies savu naudu un laiku tērēt precēm un informācijai, kam nav patiesas vērtības.

LĪDZĪGI jautājumi kādam varētu rasties par Bībeli, piemēram: ”Vai Bībelē ir kaut kas tāds, kas man dzīvē varētu noderēt? Vai es varu būt drošs, ka tad, ja lasīšu un pētīšu šo grāmatu, laiks un spēki, ko tas prasīs, nebūs izšķiesti velti?” Atrast atbildi uz šiem jautājumiem ir iespējams, izmantojot kādu principu, kas izteikts pašā Bībelē, proti: ”Gudrība attaisnojas ar saviem darbiem.” (Mateja 11:19.) Tātad tieši ”darbi” jeb iznākums, kāds rodas, ievērojot padomus un mācības, liecina par to patieso vērtību. Tālāk ir minēts, ko pastāstīja vairāki cilvēki, kas nolēma veltīt laiku Bībeles pētīšanai. Viņu gūtās atziņas var palīdzēt arī jums noteikt, vai ir vērts iedziļināties šajā unikālajā grāmatā.

Kas notiek pēc nāves?

Karenai, kas dzīvo ASV, pirms kāda laika nomira māte. Karena jau no bērnības ticēja, ka visi labie cilvēki pēc nāves nonāk debesīs, taču šī mācība nesniedza viņai īstu mierinājumu. Viņai nedeva mieru vairāki jautājumi: ”Kā gan mana mamma debesīs izskatās? Kā es viņu tur atradīšu, ja es arī nokļūšu turpat? Vai pēc nāves es varētu nonākt arī kaut kur citur?”

Karena sāka nopietni iedziļināties Bībelē ar Jehovas liecinieku palīdzību. Viņa noskaidroja, ka mirušie nenokļūst debesīs, bet atrodas stāvoklī, kas līdzinās dziļam miegam. ”Nomirušie . . vispār nezina vairāk nekā,” teikts Salamana Mācītāja grāmatas 9. nodaļas 5. pantā. Vai Karenai bija kādas izredzes atkal satikt savu māti?

Patiesu mierinājumu un cerību viņa guva no šiem Bībeles vārdiem: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs [Kristus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Karena uzzināja, ka Dievs, par kuru mācīts Bībelē, ar sava Dēla starpniecību atgriezīs mirušos dzīvē tepat uz zemes. ”Bībeles mācības par nāvi un augšāmcelšanu ir tik skaidras un loģiskas,” viņa atzina.

Kā pareizi pielūgt Dievu?

Kad Andželai, kādai rumāņu meitenei, bija 14 gadi, Vasarsvētku draudzes mācītājs lūgšanā prasīja, lai viņa saņemtu svēto garu, un viņa sāka runāt mēlēs. Laikam ejot, meitenes vecāki saprata, ka Vasarsvētku draudzes mācības gluži nesaskan ar Bībeli. Ģimene pārstāja apmeklēt dievkalpojumus un sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem.

Sākumā Andžela izjuta vilšanos, bet drīz vien viņa ievēroja atšķirības starp Bībelē teikto un to, ko dara viņas agrākā reliģija. Piemēram, viņa izlasīja Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantu, kur teikts: ”Mūžīgā dzīvība ir tā, ka tie pazīst tevi — vienīgo, patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko tu esi sūtījis.” (JD-07.) Andžela atskārta, ka visiem, kas vēlas iegūt Dieva labvēlību, vispirms viņš ir jāiepazīst. ”Kā es varēju tādā īpašā veidā saņemt Dieva garu, ja par Dievu gandrīz neko nezināju?” viņa jautāja. Tagad  Andžela atzīst: ”Esmu pateicīga, ka Jehova ar savu Rakstu starpniecību man palīdzēja saprast, kā ir pareizi viņu pielūgt.”

Vārdi, kas izmaina cilvēku dzīvi

”Es biju ārkārtīgi nesavaldīgs,” stāsta Gabriēls no Indijas. ”Kad mani kāds nokaitināja, es kliedzu, metu ar visu, kas gadījās pa rokai, un uzbruku ar vārdiem un dūrēm. Iedziļināšanās Bībelē man palīdzēja kļūt savaldīgam. Tagad es protu palikt mierīgs pat ļoti saspringtās situācijās.”

Gabriēls bija lasījis tādas Bībeles vietas kā Salamana Pamācību grāmatas 16. nodaļas 32. pants, kas skan: ”Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” Diradžs, vēl kāds vīrietis, kas iemācījās būt savaldīgs, stāsta: ”No šī panta es sapratu, ka nespēja savaldīties liecina par vājumu, bet spēja valdīt pār sevi — par iekšēju spēku.”

Filips, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā, bija rūdīts noziedznieks. Viņa dzīvi raksturoja kautiņi, laupīšana un rupja valoda, un savu noziegumu dēļ viņš kādu laiku bija pavadījis ieslodzījumā. Neskatoties uz noziedzīgo dzīvesveidu, Filips dziļi sirdī vēlējās labāk iepazīt Dievu. Kad viņš mācījās Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, viņā auga vēlēšanās kalpot Dievam, un viņš nolēma sakārtot savu dzīvi. Viņš pārtrauca nosodāmu rīcību un sarāva saites ar noziedzīgo pasauli. Kas no Bībelē teiktā viņu rosināja veikt šīs izmaiņas?

Jehovas liecinieki viņam parādīja Jēzus vārdus, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 6. nodaļas 44. pantā. Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” Filips saka: ”Jehova redzēja manī kaut ko labu un mani ”vilka” pie saviem kalpiem, šīs brīnišķīgās brāļu saimes.” Filipu arī aizkustināja Bībelē aprakstītie gadījumi, kuros izpaudās Jehovas žēlsirdība pret tiem, kas nožēloja izdarītos pārkāpumus. Viņš turpina: ”Šie apraksti man palīdzēja saprast, cik iejūtīgi Jehova izturas pret nepilnīgiem cilvēkiem, kas ir gatavi nožēlot savu nepareizo rīcību.” (2. Samuēla 12:1—14; Psalms 51:1—21.)

Kāds gados jauns austrālietis, vārdā Veids, lielos daudzumos lietoja alkoholiskus dzērienus, spēlēja azartspēles, lietoja narkotikas un dzīvoja izlaidīgi, bet visu laiku nejutās apmierināts ar savu dzīvi. Kādu dienu viņš satika Jehovas lieciniekus un pieņēma piedāvātās bezmaksas mājas Bībeles stundas. Ko Veids ieguva no šīm nodarbībām?

”Mani ļoti dziļi aizkustināja tas, kā pret citiem izturējās Jēzus,” Veids stāsta. ”Viņš bija laipns, līdzjūtīgs un mīlošs pret ikvienu, arī pret bērniem. Jo labāk es viņu iepazinu, jo vairāk vēlējos viņam līdzināties. Bībele man palīdzēja noskaidrot, ko nozīmē īsta vīrišķība un kā es varu uzlabot savu personību.” Bet kā viņš tika galā ar saviem sliktajiem ieradumiem? Veids turpina:  ”Es no Bībeles uzzināju, ka, ja vien nožēlošu savus grēkus un mainīšu savu rīcību, Dievs man piedos. Vēl vairāk, es pat varēšu dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. Beidzot man bija parādījusies nākotnes cerība!” (Mateja 5:5.) Veids saveda kārtībā savu dzīvi, un tagad viņš ar tīru sirdsapziņu pielūdz Dievu Jehovu.

Visi minētie cilvēki vēlējās kaut kā uzlabot savu dzīvi. Viņi iedziļinājās Bībelē, lai pārliecinātos, vai tā viņiem palīdzēs pārvarēt grūtības un atrast atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Pieredzētais viņus ir pārliecinājis, ka Bībele ir noderīga. Iznākums, kāds bija šo cilvēku centieniem ievērot Bībeles padomus, skaidri parāda, ka Bībelei ir praktiska vērtība.

Kāda sena Dieva iedvesmota pamācība skan: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod īsto atziņu, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāki iegūt īsteno atziņu, nekā sudrabu, — un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Salamana Pamācības 3:13—18.)

[Ielogojums/Attēls 25. lpp.]

CIETUMĀ VIŅAM PALĪDZĒJA BĪBELE

Bils bija nodibinājis laimīgu laulību. Taču nepagāja ne gads, un viņu ielika cietumā par vairākus gadus iepriekš izdarītu pārkāpumu.

Pārvarējis pirmo šoku par zudušo brīvību, Bils nolēma garo laiku izmantot lietderīgi. ”Brīvo laiku es pavadīju uz savas nāras, lasīdams un pētīdams Bībeli,” viņš stāsta. Visu uzzināto Bils centās izmantot savā dzīvē. ”Es izturējos laipni un draudzīgi pret saviem kameras biedriem, kas redzēja, ka nevēlos rīkoties pēc viņu parauga. Par mani viņi mēdza teikt: ”Bils grib atsēdēt savu laiku pēc sava prāta — viņš grib iepazīt Dievu un Bībeli. Viņš nekādas problēmas nevienam nesagādās.””

Bils turpina: ”Labās reputācijas dēļ ieslodzītie lika mani mierā, kad radās saspringtas situācijas, un neiesaistīja savos strīdos. Arī cietuma uzraugi drīz vien saprata, ka neradīšu viņiem lielas rūpes, un turpmāk ieteica mani darbiem, kurus pildot es gandrīz visu dienu atrados prom no pārējiem ieslodzītajiem. Tas, ka es rīkojos saskaņā ar Bībelē teikto, mani pasargāja no daudzām problēmām.”

Bils cietumā apmeklēja Jehovas liecinieku rīkotās sapulces un dedzīgi stāstīja par uzzināto citiem ieslodzītajiem. Būdams cietumā, viņš tika kristīts un kļuva par Jehovas liecinieku. Viņš atceras: ”Es biju izniekojis gandrīz 50 sava mūža gadus un beidzot vēlējos mainīties uz labo pusi. Esmu pārliecināts, ka vienīgais veids, kā veikt šādas pārmaiņas, ir saskaņot savu dzīvi ar Bībeles mācībām. Savukārt precīzas zināšanas par Bībeli var gūt tikai nodarbībās ar Jehovas lieciniekiem — tā ir vienīgā reliģija, kas māca Bībeles patiesību. Lūk, cik viss ir vienkārši.”

Tagad Bils ir atgriezies brīvībā un kalpo kādā Jehovas liecinieku draudzē ASV. Viņš kopā ar sievu turpina iedziļināties Bībelē un izmantot tās principus savā dzīvē. Viņi ir apjautuši, cik patiesi ir Jesajas grāmatas 48. nodaļas 17. un 18. pantā lasāmie vārdi: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuru tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!”

[Attēls 23. lpp.]

Karena, ASV

[Attēls 23. lpp.]

Andžela, Rumānija

[Attēls 24. lpp.]

Gabriēls, Indija

[Attēls 24. lpp.]

Diradžs, Indija

[Attēls 24., 25. lpp.]

Filips un viņa ģimene, Dienvidāfrikas Republika

[Attēls 24. lpp.]

Veids, Austrālija