Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Janvāris 2008

Kā Bībele ir nonākusi līdz mums

Kā Bībele ir nonākusi līdz mums

 Kā Bībele ir nonākusi līdz mums

Fakts, ka Bībele nesagrozīta ir nonākusi līdz mūsu dienām, ir apbrīnas vērts. Tā pabeigta vairāk nekā pirms 1900 gadiem, un Bībeles oriģinālteksti tika rakstīti uz tādiem neizturīgiem materiāliem kā papiruss, ko darināja no papirusniedrēm, un pergaments, ko izgatavoja no dzīvnieku ādas, turklāt valodas, kurās oriģinālteksti tika sarakstīti, mūsdienās prot tikai retais. Jāpiemin arī, ka daudzi vareni un ietekmīgi cilvēki, sākot ar valdniekiem un beidzot ar reliģiskajiem vadītājiem, neatlaidīgi ir centušies iznīcināt Bībeli.

KĀ ŠIM unikālajam tekstu krājumam ir izdevies izturēt laika pārbaudi un kļūt par pašu pazīstamāko grāmatu pasaulē? Aplūkosim divus faktorus, kas to ir veicinājuši.

Liels skaits kopiju palīdz saglabāt tekstus

Pirmo Bībeles tekstu glabātāji senie izraēlieši rūpīgi centās saglabāt oriģinālo rakstu tīstokļus un izgatavoja daudz norakstu. Piemēram, izraēliešu ķēniņiem bija pavēlēts, lai tie ”raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem”. (5. Mozus 17:18, LB-65r.)

Daudzi izraēlieši labprāt lasīja Svētos Rakstus, jo viņi saprata, ka tie ir Dieva vārdi. Svēto Rakstu tekstus ar ārkārtīgi lielu rūpību pārrakstīja labi apmācīti rakstveži. Viens šāds dievbijīgs tekstu pārrakstītājs bija Ezra, par kuru Bībelē teikts, ka viņš bija ”izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis”. (Ezras 7:6.) Masoreti, Ebreju rakstu jeb tā dēvētās Vecās Derības pārrakstītāji, kas darbojās no mūsu ēras sestā līdz desmitajam gadsimtam, pat skaitīja burtus, lai nepieļautu kļūdas. Cītīgais pārrakstītāju darbs ne tikai nodrošināja teksta precizitāti, bet arī palīdzēja saglabāt Bībeli par spīti pretinieku neatlaidīgajiem centieniem to iznīcināt.

Piemēram, 168. gadā pirms mūsu ēras Sīrijas valdnieks Antiohs IV mēģināja iznīcināt visus Ebreju rakstu rokrakstus, ko vien viņam izdotos atrast Palestīnas teritorijā. Kādā ebreju vēstures avotā sacīts: ”Bauslības grāmatas, kuras tie atrada, viņi saplēsuši sadedzināja ugunī.” Enciklopēdijā The Jewish Encyclopedia rakstīts: ”Amatpersonas, kam bija uzdots izpildīt šīs pavēles, rīkojās ar lielu bardzību . . Tos, kam piederēja svētās grāmatas, . . sodīja ar nāvi.” Tomēr gan Palestīnā, gan citās zemēs ebrejiem izdevās paglābt no iznīcības daļu Svēto Rakstu eksemplāru.

Kad bija pabeigtas Dieva iedvesmotās vēstules, pravietojumi un vēsturisko notikumu apraksti, kas veido Kristiešu grieķu rakstus (tā dēvēto Jauno Derību), šie teksti īsā laikā tika pavairoti un izplatīti plašā teritorijā. Piemēram, apustulis Jānis savu evaņģēliju uzrakstīja Efesā vai tās apkaimē, bet fragments no Jāņa evaņģēlija rokraksta, kas, pēc speciālistu vērtējuma, tapis nepilnus 50 gadus pēc oriģinālteksta sarakstīšanas, tika atrasts Ēģiptē simtiem kilometru attālumā no Efesas. Šis atradums liecina, ka agrīnajiem kristiešiem arī tālās zemēs bija pieejamas nesen uzrakstīto Dieva iedvesmoto tekstu kopijas.

Dieva Rakstu plašā izplatība sekmēja to saglabāšanu arī turpmākajos gadsimtos, kaut gan tiem netrūka ienaidnieku. Piemēram, stāsta, ka 303. gada 23. februāra rītā Romas imperators Diokletiāns esot noraudzījies, kā viņa kareivji izgāž kādas baznīcas durvis un dedzina Svēto Rakstu grāmatas. Diokletiāns domāja, ka, iznīcinot kristiešu Svētos Rakstus, viņš spēs iznīdēt kristietību. Nākamajā dienā viņš pavēlēja visā Romas impērijā publiski sadedzināt visas Bībeles. Tomēr daļa eksemplāru tika izglābti un pēc tam arī pavairoti. Līdz pat mūsu dienām ir saglabājušies divi gandrīz pilnīgi Bībeles manuskripti grieķu valodā, kuri, domājams, tapuši  pavisam neilgu laiku pēc Diokletiāna rīkotajām kristiešu vajāšanām. Viens no tiem glabājas Romā, bet otrs — Britu bibliotēkā Londonā.

Bībeles rokrakstu oriģināli nav atrasti, tomēr ir saglabājušies tūkstošiem gan pilna Bībeles teksta, gan atsevišķu daļu norakstu, un daļa no tiem ir ļoti seni. Vai pārrakstīšanas gaitā oriģināltekstu jēga ir tikusi sagrozīta? Hebraists Viljams Grīns par Ebreju rakstiem izteicās: ”Droši var teikt, ka nav neviena cita senatnes rakstu pieminekļa, kas būtu nonācis līdz mums tikpat precīzs.” Ievērojamais Bībeles rokrakstu pētnieks sers Frederiks Kenjons par Kristiešu grieķu rakstiem izteica šādu atzinumu: ”Laika posms starp oriģinālu sarakstīšanas brīdi un laiku, ar kuru tiek datēti senākie no mums pieejamajiem rokrakstiem, ir tik niecīgs, ka to var neņemt vērā, tāpēc pēdējais iemesls šaubīties, ka Raksti ir nonākuši līdz mums būtībā tādi, kādi tie tika sarakstīti, tagad ir zudis. Var uzskatīt par pierādītu, ka Jaunās Derības grāmatu teksts ir autentisks un kopumā nav sagrozīts.” Sers Kenjons arī rakstīja: ”Ir iespējams ar nesatricināmu pārliecību apgalvot, ka Bībeles teksts pamatos ir precīzi saglabāts. [. .] Neko tamlīdzīgu nevar teikt ne par vienu citu senu grāmatu pasaulē.”

Bībeles tulkošana

Vēl viens svarīgs apstāklis, kas Bībelei ir palīdzējis kļūt par vislabāk pazīstamo grāmatu pasaulē, ir fakts, ka tā ir tulkota ļoti daudzās valodās. Tas ir saskaņā ar Dieva nodomu, lai visu tautību cilvēki viņu iepazītu un pielūgtu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:23, 24; Mihas 4:2.)

Pirmais zināmais Ebreju rakstu tulkojums, kas pazīstams ar nosaukumu Septuaginta, tika pabeigts aptuveni divus gadsimtus pirms tam, kad uz zemes kalpoja Jēzus. Tas bija tulkojums grieķu valodā, kurš bija domāts tiem ebrejiem, kas dzīvoja ārpus Palestīnas un runāja grieķiski. Kad bija uzrakstīti arī Kristiešu grieķu raksti un līdz ar to viss Bībeles teksts bija pabeigts, tas jau pēc dažiem gadsimtiem bija pārtulkots daudzās valodās. Taču vēlāk valdnieki un pat garīdznieki, kuru pienākums būtu bijis darīt visu iespējamo, lai cilvēki varētu lasīt Bībeli, sāka likt šķēršļus šim darbam. Garīdznieki mēģināja paturēt savas ”avis” garīgā tumsā, neļaujot tulkot Dieva vārdus vienkāršās tautas valodā.

Nebīdamies valsts un baznīcas dusmu, drosmīgi vīri riskēja ar savu dzīvību, lai pārtulkotu Bībeli valodās, kurās runāja vienkāršie ļaudis. Piemēram, 1530. gadā anglis Viljams Tindals, kas bija izglītojies Oksfordā, izdeva Pentateiha (pirmo piecu Ebreju rakstu grāmatu) tulkojumu angļu valodā. Savos centienos Tindalam nācās sastapties ar asu pretestību, tomēr viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš iztulkoja Bībeli angliski nevis no kādas starpniekvalodas, bet tieši no senebreju valodas. Viņš bija arī pirmais angļu tulkotājs, kas lietoja vārdu Jehova. Cits piemērs ir Kasiodoro de Reina, viens no agrīnajiem spāņu Bībeles tulkotājiem, kas dzīvoja pastāvīgās nāves briesmās, jo viņu vajāja katoliskās baznīcas inkvizīcija. Strādādams pie tulkojuma, Kasiodoro de Reina bija spiests nemitīgi pārcelties no vienas zemes uz otru, tāpēc viņš pabija gan Anglijā, gan Francijā, gan arī Holandē, Šveicē un Vācijā. *

Mūsdienās Bībeli tulko aizvien jaunās valodās, un tā tiek izdota miljonos eksemplāru. Fakts, ka Bībele ne tikai ir saglabājusies, bet arī ir kļuvusi par visplašāk pazīstamo grāmatu pasaulē, spilgti apstiprina Dieva iedvesmotos vārdus, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Zāle nokalst un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi.” (1. Pētera 1:24.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 14. rk. Kasiodoro de Reinas tulkojums nāca klajā 1569. gadā, un 1602. gadā tika izdots šī tulkojuma revidētais izdevums, ko bija sagatavojis Sipriano de Valera.

 [Ielogojums/Attēls 14. lpp.]

KURU TULKOJUMU IZVĒLĒTIES?

Daudzās valodās ir izdots liels skaits dažādu Bībeles tulkojumu. Dažos no tiem ir lietota veclaicīga, grūti saprotama valoda, savukārt citi tulkojumi ir ļoti brīvi — tie domāti vieglai lasīšanai, precizitāti atstājot otrajā plānā. Vēl citos teksts ir tulkots ļoti burtiski, gandrīz vārdu pa vārdam.

Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojumu, ko izdevuši Jehovas liecinieki, angļu valodā tieši no oriģinālvalodām ir tulkojusi anonīma komisija, un tas ir izmantots par pamatu Bībeles tulkojumiem vēl aptuveni 60 citās valodās *. Kaut arī šajās valodās Jaunās pasaules tulkojums ir tulkots nevis no oriģinālvalodām, bet gan no angļu valodas, tulkotāji darba gaitā rūpīgi ir pētījuši arī oriģinālvalodu tekstus. Strādājot pie šī tulkojuma, viņi ir centušies pēc iespējas burtiskāk turēties pie oriģinālvalodu teksta, kad vien tas ir bijis iespējams, neupurējot jēgu. Viņu mērķis ir bijis panākt, lai mūsdienu lasītājiem Bībele būtu tikpat saprotama, cik saprotami bija oriģinālie Svēto Rakstu teksti cilvēkiem, kas dzīvoja Bībeles laikos.

Daži zinātnieki ir analizējuši mūsdienu Bībeles tulkojumus, arī Jaunās pasaules tulkojumu, meklējot tajos neprecizitātes un tendenciozi tulkotas vietas. Piemēram, Ziemeļarizonas universitātes (ASV) reliģiju zinātnes asociētais profesors Džeisons Bedūns veica pētījumu, kurā viņš salīdzināja deviņus populārus Bībeles tulkojumus angļu valodā. * 2003. gadā viņš publicēja 200 lappušu biezu darbu, kurā bija apkopoti pētījuma rezultāti. Savā pētījumā Dž. Bedūns analizēja vairākas strīdīgas Bībeles vietas, jo, viņa vārdiem runājot, tieši tādos gadījumos ”varbūtība, ka tulkojumā izpaudīsies tendenciozitāte, ir vislielākā”. Dž. Bedūns salīdzināja Bībeles grieķu tekstu ar dažādajiem angļu valodas tulkojumiem, lai noskaidrotu, vai un cik lielā mērā tulkotāji ir atkāpušies no oriģinālteksta jēgas, lai pieskaņotu tekstu saviem uzskatiem. Kāds bija viņa vērtējums?

Kā norādīja Dž. Bedūns, liela daļa cilvēku, tostarp ne mazums zinātnieku, kas pētī Bībeli, domā, ka tās vietas Jaunās pasaules tulkojumā, kuras atšķiras no daudziem citiem Bībeles tulkojumiem, ir sagrozījumi, kas radušies tulkotāju reliģisko uzskatu dēļ. Taču Dž. Bedūns secināja: ”Lielākā daļa šo atšķirību ir vērojamas tāpēc, ka [Jaunās pasaules tulkojums] ir precīzāks — tas ir ļoti precīzs, konservatīvs . . tulkojums.” Kaut arī šis zinātnieks kritizē dažas Jaunās pasaules tulkojuma vietas, viņš atzīst, ka tas ir ”visprecīzākais no visiem salīdzinātajiem tulkojumiem”. Pēc Dž. Bedūna vērtējuma, šis tulkojums ir ”ļoti labs”.

Līdzīgu atzinumu par Jaunās pasaules tulkojumu ir izteicis ebreju zinātnieks Benjamins Kedars. 1989. gadā viņš rakstīja: ”Šajā darbā ir redzami patiesi centieni panākt pēc iespējas precīzāku teksta sapratni. [. .] Es neesmu atklājis Jaunās pasaules tulkojumā nekādus mēģinājumus ierakstīt tekstā to, kas oriģinālā nav teikts.”

Pajautājiet sev: ”Ar kādu mērķi es vēlos lasīt Bībeli? Vai es gribu, lai to būtu pēc iespējas vieglāk lasīt, un nav svarīgi, cik tulkojums ir precīzs? Vai arī es vēlos lasīt tādu tulkojumu, kurā pēc iespējas precīzāk ir izteiktas Dieva iedvesmotajā oriģināltekstā ietvertās domas?” (2. Pētera 1:20, 21.) Atkarībā no lasīšanas mērķa izraugieties, kurš tulkojums jums der vislabāk.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 21. rk. Latviski nav izdots.

^ 22. rk. Bez Jaunās pasaules tulkojuma (New World Translation) Dž. Bedūna darbā bija aplūkoti šādi Bībeles tulkojumi angļu valodā: The Amplified New Testament, The Living Bible, The New American Bible With Revised New Testament, New American Standard Bible, The Holy Bible—New International Version, The New Revised Standard Version, The Bible in Today’s English Version un King James Version.

[Attēls]

Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums ir izdots daudzās valodās

[Attēls 12., 13. lpp.]

Masoretu manuskripti

[Attēls 13. lpp.]

Fragments, kurā lasāmi vārdi no Lūkas evaņģēlija 12. nodaļas 7. panta: ”Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.”

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Priekšējā lapa: National Library of Russia, St. Petersburg; otrā un trešā: Bibelmuseum, Münster; fonā: © The Trustees of the Chester Beatty Library, Dublin