Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Decembris 2006

Neaizstājamie ēzeļi

Neaizstājamie ēzeļi

 Neaizstājamie ēzeļi

NO MŪSU KORESPONDENTA ETIOPIJĀ

PASAULES sešpadsmitās visblīvāk apdzīvotās valsts Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas ielās kopš seniem laikiem svarīgs transporta līdzeklis ir ēzeļi. Lielākā daļa autovadītāju ir iemācījušies rēķināties ar lopiņu klātbūtni ielās, apzinādamies, ka ēzeļi parasti zina, kurp jāiet, un apņēmības tiem netrūkst. Dzīva satiksme ēzeļus nebiedē, bet to platās kravas reizēm var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus un tie nemēdz skatīties atpakaļ. Tāpēc, ja nevēlaties, ka jūs aizķer ogļu, kaltētu govs mēslu vai vēl kāda cita krava, labāk laikus dodiet tiem ceļu!

Tiek lēsts, ka Etiopijā ir ap pieciem miljoniem ēzeļu — gandrīz 1 ēzelis uz 12 cilvēkiem. Etiopijas kalnieni, kas aizņem lielu valsts daļu, daudzviet izvago neskaitāmas nelielas upes un strauti. Miljoniem etiopiešu dzīvo kalnainos apvidos, kur ciematus citu no cita šķir dziļas ielejas un aizas. Uzbūvēt tiltus un kaut vai tikai neasfaltētus ceļus uz visām apdzīvotajām vietām būtu visai sarežģīts uzdevums jebkurai valstij, un tas prasītu ļoti daudz naudas. Šādos apstākļos ēzeļi ar savu izturību un drošo, stabilo gaitu ir neaizstājams transporta līdzeklis.

Ēzeļi ir piemēroti gandrīz visiem Etiopijas klimatiskajiem apgabaliem, sākot ar sausajām, karstajām zemienēm un beidzot ar kalnu rajoniem. Turklāt tie lieliski tiek uz priekšu gan pa kraujām nogāzēm, gan pa šaurām takām, akmeņainām upju gultnēm, dubļainām pārejām un citām grūti izejamām vietām. Ēzeļi soļo tālāk arī tur, kur ne zirgs, ne kamielis netiktu cauri. Miljoniem cilvēku ēzelis ir galvenais kravu transportēšanas līdzeklis — jo īpaši pilsētās, kur pie daudzām mājām ar automašīnu nav iespējams piebraukt.

Asi stūri un šauras, līkumainas takas, ko no abām pusēm norobežo žogi, ēzeļiem nav nekāds šķērslis. Tiem nav vajadzīgas riepas, un slidens ceļš tiem nesagādā īpašas problēmas. Nesdami visdažādākās formas un izmēru nastas, tie piegādā preces mājās gandrīz jebkurā vietā. Ja ielā  izveidojies satiksmes sastrēgums, ēzeļi bez pūlēm izlīkumo starp stāvošajām mašīnām, kamēr autovadītājiem neatliek nekas cits kā vien sašutumā piesarkušām sejām nepacietīgi signalizēt. Nevienam policistam nenāk prātā pieprasīt soda naudu, ja ēzelis, iegriezies vienvirziena ielā, soļo nepareizajā virzienā. Arī vieta, kur apstāties, ēzelim vienmēr atrodas. Ēzelis maksā summu, kas līdzvērtīga aptuveni 30 latiem, — ja padomā, kādus izdevumus prasa automašīna, ir skaidrs, ka starpība ir milzīga.

Ēzeļi galvaspilsētā

No rītiem tūkstošiem ēzeļu mēro ceļu uz Adisabebu, kur dzīvo vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Sevišķi daudz ēzeļu ieplūst galvaspilsētā trešdienās un sestdienās, jo tās ir tirgus dienas. Ne mazumam nastu nesēju, lai nokļūtu pilsētā, ir jānosoļo vairāk nekā 25 kilometri, un ceļā var paiet pat kādas trīs stundas, tāpēc no mājām nākas iziet jau pirms rītausmas. Dažkārt īpašnieki iet saviem ēzeļiem blakus, bet biežāk viņi skrien tiem nopakaļ, cenzdamies neatpalikt.

Ēzeļi parasti transportē tādas kravas kā labības maisus, dārzeņus, malku, cementu un ogles, kā arī metāla mucas ar eļļu un kastes ar dzērienu pudelēm. Dažam labam ēzelim mugurā ir uzkrauta ap 100 kilogramu smaga nasta. Ja nesamais ir garš — piemēram, tas ir bambusa vai eikalipta kāršu saišķis —, to piesien ēzelim pie sāniem un nešļava velkas aiz lopiņa pa zemi. Visizteiksmīgāk, šķiet, izskatās lielās salmu vai presēta siena ķīpas, zem kurām ēzelītis gandrīz pazūd.

No rīta ceļā uz tirgu smagi apkrautie ēzeļi bieži vien rikšo visai naskā gaitā. Turpretī vēlāk, kad prece ir iztirgota un nasta vairs nenospiež muguru, tie atgriežas mājās daudz nesteidzīgākā solī, reizēm pat apstādamies, lai pašķibītu kādu zaļumu ceļa malā. Arī tajās dienās, kad uz tirgu nav jāiet, ēzeļus izmanto malkas un ūdens nešanai. Īpašnieki savus lopiņus mēdz arī aizdot vai iznomāt citiem, un vietām pat ir organizēti profesionāli kravas pārvadājumu uzņēmumi, kas izmanto ēzeļus. Ēzeļi ne tikai nes nastas uz muguras, bet arī velk divričus un, sajūgti pārī, pat prāvus ratus.

Ēzeļi pelna cieņu

Ēzeļi prasa samērā maz rūpju. Tie paši sameklē sev barību un ēšanā nav izvēlīgi. Ja pret ēzeļiem izturas labi, tie ļoti pieķeras savam saimniekam, un šos dzīvniekus uzskata par gudrākiem nekā zirgi. Turklāt ēzeļi ļoti labi iegaumē ceļu, tāpēc tie spēj vieni paši nest ūdeni pat vairāk nekā no astoņu kilometru attāluma, ja vien abos galos tos sagaida kāds, kas nastu uzceļ un noceļ. Reizēm ēzelis piegādā kravas, soļodams pa noteiktu maršrutu ar kaklā uzkārtu zvaniņu, lai cilvēki, kas dzīvo pa ceļam, dzirdētu tā tuvošanos un iznāktu paņemt to, kas tiem pienākas.

Ēzeļi pacietīgi dara savu darbu, tomēr tiem ir diezgan negrozāms viedoklis par to, kad nasta ir par smagu un kad ir vajadzīgs atpūtas brīdis. Tādos gadījumos, kā arī tad, ja nešļava sāpīgi spiež, ēzelis visbiežāk vienkārši ņem un noguļas zemē. Reizēm saimnieks tādu rīcību aplami notur par ietiepību un kliedz uz ēzeli vai pat to sit. Varbūt jums nāk prātā gadījums no Bībeles, kad bija radusies līdzīga situācija. (4. Mozus 22:20—31.)

Ēzeļi ir pelnījuši cieņu un labu apiešanos. Ja nasta nav kārtīgi nostiprināta un noslīd, ēzelis var iekrist grāvī un lauzt kājas. Šie pacietīgie nastu nesēji cieš arī no jēlumiem, parazītiem, nagu puves, plaušu karsoņa un citām kaitēm. Netālu no Adisabebas Debre Zeitas pilsētiņā pat ir izveidota moderna ēzeļu klīnika. Tajā ir gan datori, gan procedūru telpas un pat lieliska operāciju zāle ēzeļu ķirurģiskai ārstēšanai, un klīnikai ir arī savs transports, lai dotos sniegt medicīnisku palīdzību izsaukuma vietā. 2002. gadā dažāda veida ārstēšanu saņēma aptuveni 40 tūkstoši ēzeļu.

Savā laikā patriarhs Ābrahāms ”apsegloja savu ēzeli”, kad viņam bija jāšķērso kalnains apvidus ceļā uz Morija kalnu. (1. Mozus 22:3.) Ilgajā izraēliešu tautas vēsturē ēzeļiem allaž bija sava vieta ļaužu ikdienas dzīvē. Pats Jēzus Kristus iejāja Jeruzalemē ēzeļa mugurā. (Mateja 21:1—9.)

Arī Etiopijā mājas ēzeļiem ir sena vēsture, taču šajā zemē tie savu nozīmi nav zaudējuši vēl šodien. Automašīnas laika gaitā ir mainījušās, turpretī ēzeļi joprojām ir tādi paši kā senāk, un tie katrā ziņā ir pelnījuši, ka pret tiem izturas ar cieņu.

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

‘The Donkey Sanctuary’, Sidmouth, Devon, UK