Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Jūnijs 2006

Kas bija pirmais grēks?

Kas bija pirmais grēks?

 Bībeles viedoklis

Kas bija pirmais grēks?

TAS nepavisam nav tikai teorētisks jautājums, jo Ādama un Ievas nepaklausība Dievam ir ietekmējusi pilnīgi visus cilvēkus un tā turpina mūs ietekmēt vēl šodien. Bībelē teikts: ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Bet kā tāda vienkārša rīcība kā augļa ēšana varēja izraisīt tik traģiskas sekas?

Kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, viņš tiem deva par mājvietu brīnišķīgu dārzu, kurā bija daudz ēdamu augu un dažādu augļu koku. Tur bija tikai viens vienīgs koks, kura augļus bija aizliegts ņemt, — ”laba un ļauna atzīšanas koks”. Ādams un Ieva bija apveltīti ar brīvu gribu, tāpēc viņi paši varēja izlemt, vai viņi paklausīs Dievam vai ne. Taču Dievs Ādamu bija brīdinājis: ”Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 1:29; 2:17.)

Saprātīgs aizliegums

Šis vienīgais aizliegums nekādi neapgrūtināja Ādamu un Ievu, jo viņi brīvi varēja ēst augļus no visiem pārējiem dārza kokiem. (1. Mozus 2:16.) Turklāt tas arī neradīja iespaidu, it kā pirmajiem cilvēkiem būtu kaut kādas nepareizas slieksmes, un tajā nebija nekā aizskaroša. Ja Dievs viņiem būtu aizliedzis kaut ko galēji nekrietnu, piemēram, sodomiju vai slepkavošanu, kāds varētu apgalvot, ka pilnīgajiem cilvēkiem piemīt zemiskas noslieces, kas ir jāierobežo. Turpretī ēšana pati par sevi bija pilnīgi dabiska un nevainīga rīcība.

Vai aizliegtais auglis patiesībā bija seksuālas attiecības, kā daži uzskata? Šim viedoklim nav pamatojuma Bībelē. Pirmkārt, kad Dievs izteica šo aizliegumu, Ādams bija viens pats, un acīmredzot arī pēc tam kādu laiku viņam vēl nebija sievas. (1. Mozus 2:23.) Otrkārt, Dievs pats pavēlēja Ādamam un Ievai: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi.” (1. Mozus 1:28.) Viņš nekādā gadījumā nebūtu pavēlējis cilvēkiem pārkāpt viņa likumu un tad sodījis viņus par to ar nāvi. (1. Jāņa 4:8.) Treškārt, Ieva ēda aizliegto augli pirms Ādama un tikai pēc tam deva to arī savam vīram. (1. Mozus 3:6.) Tātad aizliegtais auglis nevarēja būt seksuālas attiecības.

Pretenzijas uz morālu neatkarību

Bībelē minētais atzīšanas koks tiešām bija reāls koks, taču tas simbolizēja Dieva tiesības valdīt pār cilvēkiem, ko viņš bija radījis, un noteikt, kas tiem ir labs un kas slikts. Tāpēc ēst no šī koka nozīmēja ne tikai zagt, proti, piesavināties to, kas pieder Dievam, bet arī pašpaļāvīgi izvirzīt pretenzijas uz morālu neatkarību, uz tiesībām pašiem būt vienīgajiem noteicējiem pār sevi. Pievērsiet uzmanību, ko Sātans teica pēc tam, kad viņš melīgi bija apgalvojis Ievai, ka ne viņa, ne viņas vīrs ”nemirs  vis”, ja ēdīs aizliegtā koka augļus. Sātans sacīja: ”Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” (1. Mozus 3:4, 5.)

Taču, kad Ādams un Ieva ēda šo augli, viņi nesaņēma nekādas dievišķas zināšanas par labu un ļaunu. Vēlāk Ieva pati teica Dievam: ”Čūska mani pievīla.” (1. Mozus 3:13.) Tomēr Ieva bija zinājusi Dieva pavēli — viņa pat bija to atkārtojusi čūskai, ko Sātans izmantoja, lai runātu ar Ievu. (Atklāsmes 12:9.) Tas nozīmē, ka viņas rīcība bija tīša nepaklausība. (1. Mozus 3:1—3.) Savukārt Ādams netika pievilts. (1. Timotejam 2:14.) Tomēr viņš nevis uzticīgi paklausīja savam Radītājam, bet klausīja sievai un kopā ar viņu izvēlējās neatkarību no Dieva. (1. Mozus 3:6, 17.)

Izvirzīdami pretenzijas uz neatkarību, Ādams un Ieva neglābjami sabojāja savas attiecības ar Dievu Jehovu, un kopš tā brīža grēks sāka ietekmēt visu viņu organismu līdz pat gēnu līmenim. Tiesa, pirmie cilvēki nodzīvoja vēl vairākus simtus gadu, bet viņi sāka lēnām mirt jau ”tai dienā”, kad bija sagrēkojuši, gluži kā koka zars sāk kalst, tiklīdz ir nocirsts. (1. Mozus 5:5.) Turklāt pirmo reizi mūžā viņos radās iekšējs nemiers. Viņi sajutās kaili un mēģināja paslēpties no Dieva. (1. Mozus 3:7, 8.) Ādamu un Ievu sāka mocīt vainas apziņa, nedrošība un kauns. Grēka dēļ viņus plosīja mokošas izjūtas, un sirdsapziņa viņiem pārmeta izdarīto.

Palikdams uzticīgs sev un savām svētajām normām, Dievs taisnīgi piesprieda Ādamam un Ievai nāvessodu un padzina viņus no Ēdenes dārza. (1. Mozus 3:19, 23, 24.) Tā cilvēki zaudēja paradīzi, laimi un mūžīgu dzīvi, un turpmāk viņi bija pakļauti grēkam, ciešanām un nāvei. Visa cilvēce bija nonākusi traģiskā situācijā. Tomēr uzreiz pēc tam, kad bija pasludināts spriedums Ādamam un Ievai, Dievs apsolīja, ka, nepārkāpjot savus taisnīgos principus, viņš izlabos visu ļaunumu, kas būs radies pirmo cilvēku grēka dēļ.

Jehova nolēma, ka viņš Ādama un Ievas pēcnācējiem dos iespēju atbrīvoties no grēka un nāves varas. Šo iespēju viņš tiem ir sagādājis ar Jēzus Kristus starpniecību. (1. Mozus 3:15; Mateja 20:28; Galatiešiem 3:16.) Izmantojot Jēzu, Dievs iznīcinās grēku un visas tā sekas un saskaņā ar savu sākotnējo nodomu padarīs visu zemi par paradīzi. (Lūkas 23:43; Jāņa 3:16.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kā var zināt, ka aizliegtais auglis nebija seksuālas attiecības? (1. Mozus 1:28.)

▪ Ko nozīmēja aizliegtā augļa ēšana? (1. Mozus 3:4, 5.)

▪ Ko Dievs ir darījis, lai novērstu grēka sekas? (Mateja 20:28.)

[Izceltais teksts 29. lpp.]

Aizliegtais auglis nebija seksuālas attiecības

[Attēls 28., 29. lpp.]

Ieva gribēja būt kā Dievs un pati izlemt, kas ir labs un kas ļauns