Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Jūnijs 2006

Kad paklausība brīdinājumiem varēja glābt dzīvību

Kad paklausība brīdinājumiem varēja glābt dzīvību

 Kad paklausība brīdinājumiem varēja glābt dzīvību

ŅŪORLEĀNĀ (ASV, Luiziānas štats) 2005. gada 24. augusts, trešdiena, bija gluži parasta diena. Laiks bija karsts un mitrs. Alans ar savu ģimeni devās prom no mājām, jo viņi bija nolēmuši uz pāris dienām aizbraukt uz Boumontu, kas atrodas Teksasas štatā vairāk nekā 300 kilometrus uz rietumiem no Ņūorleānas. Viņi grasījās būt projām piecas dienas. Alans stāsta: ”Mēs neko nezinājām par viesuļvētru Katrīna, kas sāka veidoties austrumos no Floridas. Bet piektdienas vakarā kļuva skaidrs, ka pār Ņūorleānu brāzīsies 4. vai 5. kategorijas viesuļvētra.”

Svētdien, 28. augustā, kļuva zināms, ka viesuļvētra, kuru nosauca par Katrīnu, būs ārkārtīgi spēcīga. Ņūorleānas mērs izdeva rīkojumu par pilsētas obligāto evakuāciju. Tūkstošiem cilvēku pameta pilsētu un ar automašīnām devās ziemeļu un rietumu virzienā, un drīz vien uz šosejām izveidojās sastrēgumi. Savukārt tie, kam nebija automašīnu, meklēja patvērumu īpaši ierīkotās patversmēs vai milzīgajā Superdome stadionā. Daļa pilsētas iedzīvotāju izlēma palikt mājās un pārlaist vētru tur.

”Nākamajā evakuācijas reizē es būšu pirmais, kas paklausīs brīdinājumiem”

Viens no tiem, kas izlēma palikt mājās, bija kāds Jehovas liecinieks, vārdā Džo. Viņš bija pārliecināts, ka mājās būs pietiekami droši, jo iepriekšējās viesuļvētras nebija tik postošas, kā varas iestādes bija prognozējušas. ”Es biju domājis, ka ar mani viss būs kārtībā,” stāsta Džo, ”bet manas domas ļoti ātri mainījās, kad sākās vētra. Vējš plosījās ar negantu spēku, un lietus lija aumaļām. Drīz vien mājai norāva jumtu. Pēc tam ātri sāka celties ūdens — trīs metri trijās stundās! Tas kāpa tik strauji, ka man bija jāglābjas otrajā stāvā. Es biju pārbijies, jo vējš triecās pret sienām ar tādu spēku, ka tās kuru katru mirkli draudēja sagrūt. Sāka iebrukt griesti. Tad es sapratu, ka man jātiek laukā.

Es apsvēru iespēju lēkt mutuļojošajā ūdenī, bet viļņi bija milzīgi un vējš — tik spēcīgs, ka rāva pa gaisu putas. Es zināju, ka, ielēcis ūdenī, droši vien noslīkšu.”

Pēc kāda laika ieradās glābēju laiva un aizveda Džo uz kādu tiltu. No tilta Džo redzēja, ka ūdenī peld līķi un ekskrementi. Nakti viņš pārlaida uz kādas mašīnas bagāžnieka. Nākamajā dienā Džo ar helikopteru un autobusu nogādāja Ņūorleānas sabiedriskajā centrā. ”Tur pret mani izturējās ļoti laipni,” Džo atceras. ”Kādu brīdi es nespēju īsti sakarīgi domāt. Man prātā bija vienīgi jautājums, kur es dabūšu nākamo ūdens pudeli.”

Atskatoties uz notikušo, Džo saprot, ka no tā visa varēja izvairīties. ”Esmu saņēmis mācību,” viņš atzīst. ”Nākamajā evakuācijas reizē es būšu pirmais, kas paklausīs brīdinājumiem.”

 Neņēma vērā brīdinājumus, glābiņš bija jāmeklē kokā

Viesuļvētra smagi skāra Biloksi un Gelfportu, kas atrodas Misisipi upes krastos, un prasīja šajās pilsētās cilvēku upurus. Kā varēja lasīt laikraksta The New York Times 2005. gada 31. augusta numurā, Biloksi pilsētas sabiedrisko attiecību menedžeris Vinsents Krīls sacīja: ”Daudzi cilvēki nepameta pilsētu par spīti brīdinājumiem, jo viņi un viņu mājas bija pārdzīvojuši viesuļvētru Kamilla [1969. gadā].” Kamillu uzskatīja par spēcīgāku viesuļvētru nekā Katrīna, bet, kā izteicās Vinsents Krīls, Katrīna nesa sev līdzi neapturamu ūdens valni, kas līdzinājās cunami.

Inela bija viena no Biloksi iedzīvotājiem, kas neņēma vērā brīdinājumus. Viņa gandrīz visu mūžu bija dzīvojusi šajā pilsētā un bija pieredzējusi ne mazums vētru. Inela stāsta: ”Gadu gaitā mēs bijām pārcietuši daudzas vētras, tāpēc es nebiju pārlieku uztraukusies par Katrīnas tuvošanos.” Inela apspriedās ar savu 88 gadus veco vīramāti, dēlu, meitu un znotu un izlēma nepamest savu pamatīgi būvēto māju. Inelas saimi vēl papildināja divi suņi un trīs kaķi. Vētra Biloksi sasniedza 29. augustā ap desmitiem no rīta. Par to, kas notika pēc tam, Inela stāsta: ”Es ievēroja, ka ūdens sūcas iekšā vienā no guļamistabām, kas atradās iekšpagalma pusē. Drīz vien tas plūda mājā iekšā no visām pusēm. Mēs izlēmām patverties bēniņos, bet ūdens turpināja celties. Tad mēs sapratām, ka jātiek laukā no bēniņiem, jo citādi pēc brīža mēs tur būtu kā sprostā. Bet kur gan lai dodas tādā brīdī?

Mans dēls izplēsa loga tīklā caurumu, un mēs peldus izkļuvām no bēniņiem. Virs ūdens mēs turējāmies, pieķērušies pie jumta malas. Trīs no mums virzījās uz mājas labo pusi, bet mana meita devās pa kreisi. Tad es pievērsu uzmanību lielam kokam, kas auga netālu. Mans dēls, vīramāte un es aizpeldējām līdz kokam un cieši pie tā turējāmies. Pēc tam es izdzirdēju meitu saucam: ”Mammu! Mammu!” Mans znots, kas bēniņos bija palicis pēdējais, aizpeldēja līdz viņai un paspēja viņu izglābt.  Viņiem izdevās iekāpt kādā laivā, kas bija atstāta uz ielas un tagad peldēja pie mājas. Meita ar znotu sauca, lai es arī peldu uz laivu, bet es negribēju mesties mutuļojošajā ūdenī. Kokā es jutos droši un gribēju tur arī palikt.

No sava skatupunkta es varēju redzēt, kā ūdens plūst pa ielu un visapkārt mājai. Kad pārdomāju savu situāciju, sapratu, cik muļķīgi bija nepaklausīt norādījumiem par evakuāciju.

Pēc kāda laika ūdens sāka kristies, un beidzot mēs visi kopā bijām laivā. Atbrauca ugunsdzēsēju mašīna un aizveda mūs uz slimnīcu. Mēs jutāmies pateicīgi, ka bijām palikuši dzīvi!”

Jehovas liecinieku evakuācijas plāni

Amerikas Savienotajās Valstīs viesuļvētra Katrīna nopostīja tūkstošiem māju gar Meksikas līča piekrasti no Luiziānas līdz Alabamai. Bet viesuļvētras nav nekas neparasts šajā ASV daļā. Tāpēc Jehovas liecinieki jau pirms vairākiem gadiem bija izstrādājuši evakuācijas plānus. Katru gadu pirms vētru sezonas, parasti jūnijā, 21 Jehovas liecinieku draudze, kas atrodas Ņūorleānā un tās piepilsētās, atkārto, kā saskaņā ar evakuācijas plānu paredzēts rīkoties katastrofas gadījumā. Tāpēc lielākā daļa Jehovas liecinieku šajā rajonā zināja, kas ir jādara ārkārtas situācijā. Kā evakuācijas plāns tika īstenots viesuļvētras Katrīna gadījumā?

Tiklīdz pilsētas amatpersonas izziņoja evakuāciju, draudžu vecākie sazinājās ar draudžu locekļiem un mudināja viņus atstāt pilsētu. Daudzi varēja paši aizbraukt no pilsētas kopā ar ģimeni un draugiem. Gados vecākiem un nespēcīgiem Jehovas lieciniekiem tika nodrošināts transports. Džons, kas strādāja vienā no Jehovas liecinieku izveidotajām palīdzības komitejām, teica: ”Esmu pārliecināts, ka, sekojot evakuācijas plānam, mēs daudzus izglābām.” Pateicoties šiem pasākumiem, lielākā daļa Jehovas liecinieku paspēja pamest pilsētu pirms viesuļvētras sākuma. Jehovas liecinieku ASV filiāle izveidoja vairākas ārkārtas palīdzības komitejas, kuru uzdevums bija sniegt cietušajiem praktisku palīdzību.

Jehovas liecinieku meklēšana Astrodome stadionā

Astrodome stadionā, kas atrodas Teksasas štata Hjūstonas pilsētā, bija izvietoti apmēram 16 tūkstoši evakuēto — galvenokārt no Luiziānas štata —, kas tur saņēma ēdienu un ūdeni. Hjūstonas Jehovas liecinieku palīdzības komiteja uzzināja, ka šajā stadionā ir arī viņu ticības brāļi un māsas. Bet kā lai viņus atrod šajā milzīgajā pūlī?

Piektdien, 2. septembrī, agri no rīta vairāki draudžu vecākie ieradās stadionā, lai sameklētu savus ticības biedrus. Viņus pārsteidza skats, kas tur pavērās: milzīgajā stadionā atradās tūkstošiem vīriešu, sieviešu un bērnu. Futbola laukumā bija uzslietas neskaitāmas saliekamās gultas, un stadionā izvietotie cilvēki pacietīgi gaidīja, kad kāds pievērsīsies viņu problēmām. Pēc medicīniskās palīdzības stāvēja garum garas rindas, un mediķi steigšus veda pacientus uz neatliekamās palīdzības mašīnām.

”Es jutos kā bēgļu nometnē,” stāsta Semjuels, kurš bija viens no draudzes vecākajiem, kas bija ieradušies meklēt ticības biedrus. Kā viņiem izdevās paveikt šo uzdevumu? Draudžu vecākie to mēģināja izdarīt, staigājot pa ejām ar lieliem plakātiem, kuros bija lasāms aicinājums, lai Jehovas liecinieki atsaucas. Pēc tam kad viņi bez panākumiem  bija tā staigājuši trīs stundas, viņi saprata, ka ir vajadzīga cita pieeja. Vecākie palūdza Sarkanā Krusta pārstāvjus pa skaļruni paziņot visam stadionam: ”Visi kristīti Jehovas liecinieki tiek lūgti pulcēties pie austrumu uzejas pirmajā stāvā.”

Beidzot Jehovas liecinieki, kas atradās stadionā, sāka pulcēties kopā. Viņi ārkārtīgi priecājās satikt savus ticības biedrus. Semjuels stāsta: ”Brāļi un māsas bija aizkustināti līdz asarām. Viņi mūs cieši apskāva un nelaida vaļā mūsu rokas, jo baidījās, ka atkal varētu pazust pūlī.” Piektdienas un sestdienas laikā kopumā atrada 24 Jehovas lieciniekus, un viņus pēc tam aizveda uz Jehovas liecinieku palīdzības centru.

Lielākajai daļai nebija citu mantu kā tikai tās netīrās drēbes, kas viņiem bija mugurā. Kāda Jehovas lieciniece nesa nelielu kasti ar dažiem svarīgiem dokumentiem. Tas bija vienīgais, ko viņa bija paglābusi no savas mājas.

Redzot stadionā Jehovas liecinieku draudžu vecākos, daudzi cilvēki nāca klāt, lūdza Bībeles un literatūru par Bībeli. Kopumā vairāk nekā 220 cilvēki vēlējās saņemt Bībeli. Liecinieki piedāvāja 2005. gada 22. jūlija Atmostieties! numuru, kura galvenā tēma — ”Dabas katastrofas. Vai situācija pasliktinās?” — tiešām bija ļoti aktuāla.

Atgriešanās mājās

Starp vētras aculieciniekiem bija kāds pieredzējis žurnālists un Ņūorleānas televīzijas sabiedrības vadītājs. Savā žurnālista darbā viņš bija redzējis daudz dabas katastrofu, bet, kad viņš atgriezās savās mājās Džefersonas apgabalā, Luiziānas štatā, lai paņemtu pāris  mantas, redzētais viņu šokēja. Viņš stāsta: ”Es biju satriekts. Tā bija pilnīga postaža. Televīzijā mēs redzējām, kā ūdeņi pārrauj aizsargdambjus un sāk gāzties no kanāliem, bet arī mežonīgie vēji bija nodarījuši milzīgu postu. Daudzdzīvokļu māja, kurā es dzīvoju, bija izpostīta. Pelējums, trūdi un smirdoņa. Es nebiju varējis iedomāties, ka kaut kas tā var smirdēt. Tas bija briesmīgi, vienkārši briesmīgi. Bet vismaz mēs esam dzīvi.”

Raksta sākumā minētais Alans pēc kāda laika varēja atgriezties savās mājās, kas atradās Meterijā, Ņūorleānas rietumu piepilsētā. Tur pavērās briesmīgs skats. ”Bija sāpīgi noskatīties uz šo postu,” saka Alans. ”Izskatījās tā, it kā uz pilsētu būtu nomesta atombumba. Viens ir dzirdēt to pa radio vai skatīties televīzijā, bet pavisam kas cits — iet vai braukt pa pazīstamām vietām un pašam redzēt šo iznīcību. To ir grūti aptvert.

 Smaka bija briesmīga. Smirdēja pēc trūdošiem līķiem, tā bija nāves smaka. Daudzi veikali un uzņēmumi bija pilnībā nopostīti vai applūduši. Uz katra stūra stāvēja policisti un karavīri. Radās iespaids, it kā es būtu nonācis karadarbības zonā.”

Palīdzības pasākumi

Pilsētu pašvaldības, štatu varas iestādes, kā arī federālās varas iestādes organizēja palīdzības sniegšanu cietušajiem. Galvenā organizācija, kas darbojās valdības uzdevumā, bija Federālā ārkārtas situāciju pārvalde. Arī citas organizācijas koncentrēja savus spēkus, lai palīdzētu tiem tūkstošiem cilvēku, kas bija cietuši viesuļvētrā. Uz viesuļvētras izpostītajiem rajoniem ar kravas mašīnām tika aizvesta pārtika, drēbes un ūdens. Neilgi pēc viesuļvētras Federālā ārkārtas situāciju pārvalde sāka izrakstīt čekus un sniegt cita veida finansiālu atbalstu, lai palīdzētu cilvēkiem pārdzīvot pirmās dienas vai nedēļas pēc vētras. Bet kā tajā laikā klājās Jehovas lieciniekiem?

Bojājumu novērtēšana un remontdarbi

Tiklīdz izcēlās katastrofa, Jehovas liecinieki organizēja grupas, kuru uzdevums bija vētras skartajos rajonos noskaidrot, cik daudzas Jehovas liecinieku mājas un Valstības zāles ir bojātas vai nopostītas. Bet kā viņi varēja tikt galā ar tik apjomīgu uzdevumu? Saskaņā ar Jehovas liecinieku Vadošās padomes norādījumiem ASV filiāles komiteja izveidoja palīdzības komitejas, savukārt reģionālās celtniecības komitejas * no dažādiem ASV rajoniem tika uzaicinātas sākt organizēt atjaunošanas darbus. Kas tika paveikts?

2006. gada 17. februārī Longbīčas (Misisipi štats) palīdzības komiteja ziņoja, ka no 632 Jehovas liecinieku mājām, kas bija bojātas, 531 ir pilnībā atjaunota, un tas nozīmē, ka 101 vēl jāatjauno. Jehovas liecinieki palīdzēja ne tikai saviem ticības biedriem, bet arī viņu kaimiņiem. 17 Valstības zālēm bija nopietni bojāts jumts, bet līdz februāra vidum jau 16 zālēm bija uzlikts jauns jumts. Bet kā gāja komitejai Batonrūžā (Luiziānas štats)?

Šī komiteja koordinēja palīdzības darbu Luiziānā, ko viesuļvētra bija skārusi vissmagāk. Bija cietušas 2700 Jehovas liecinieku mājas. Līdz februāra vidum bija atjaunotas 1119 no tām, tā ka šai palīdzības komitejai joprojām bija daudz darāmā. Arī šajā rajonā Jehovas liecinieki palīdzēja saviem kaimiņiem un citiem viesuļvētras upuriem. 50 Valstības zāles bija nopietni bojātas. Līdz februārim 25 no tām bija savestas kārtībā. Teksasas štatā Hjūstonas palīdzības komitejai bija jāorganizē arī to māju remonts, kuras septembrī cieta viesuļvētrā Rita. Šajā vētrā tika bojāta 871 māja, un līdz 20. februārim 830 bija atjaunotas.

Mācība no Katrīnas

Tūkstošiem cilvēku, kas pieredzēja viesuļvētru Katrīna, pārliecinājās, cik svarīgi ir paklausīt, kad atskan brīdinājums par briesmām. Daudzi pievienotos raksta sākumā minētā Džo vārdiem: ”Nākamajā evakuācijas reizē es būšu pirmais, kas paklausīs brīdinājumiem.”

Jehovas liecinieki joprojām sniedz palīdzību vētrā cietušajiem Meksikas līča piekrastē. (Galatiešiem 6:10.) Taču viņu kalpošana neaprobežojas tikai ar humānās palīdzības sniegšanu. Galvenais Jehovas liecinieku darbs, kas notiek 235 zemēs visā pasaulē, ir brīdināt cilvēkus par kaut ko daudz svarīgāku nekā vētras tuvošanās. Bībelē ir pravietots, ka Dievs drīz iznīcinās pašreizējo bezdievīgo sistēmu, attīrīs zemi un atjaunos to saskaņā ar savu nodomu. Ja jūs vēlaties uzzināt, kas Bībelē ir rakstīts par šo laiku, sazinieties ar Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo jūsu apkaimē, vai arī uzrakstiet viņiem (adreses norādītas šī žurnāla 5. lappusē). (Marka 13:10; 2. Timotejam 3:1—5; Atklāsmes 14:6, 7; 16:14—16.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 32. rk. Reģionālās celtniecības komitejas sastāv no Jehovas liecinieku brīvprātīgiem darbiniekiem, kam ir plaša pieredze Valstības zāļu celtniecībā un remontēšanā. ASV ir aptuveni 100 šādas komitejas, bet pasaulē kopumā to ir daudz vairāk.

[Attēls 14., 15. lpp.]

Viesuļvētras Katrīna satelītuzņēmums

[Norāde par autortiesībām]

NOAA

[Attēls 15. lpp.]

Applūdusī Ņūorleāna

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/David J. Phillip

[Attēli 15. lpp.]

Viesuļvētra Katrīna sagrāva ēkas un prasīja daudzu cilvēku dzīvību

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Ben Sklar

[Attēls 16., 17. lpp.]

Astrodome stadionā Hjūstonā (Teksasas štats) bija izvietoti apmēram 16 tūkstoši cilvēku

[Attēls 17. lpp.]

Draudžu vecākie meklēja starp evakuētajiem Jehovas lieciniekus

[Attēls 18. lpp.]

Jehovas liecinieki bija ļoti pateicīgi par izremontētajām mājām

[Attēls 18. lpp.]

Brīvprātīgie strādnieki labo bojātu jumtu

[Attēls 18. lpp.]

Brīvprātīgie strādnieki bija sagatavojuši arī ēdienu

[Attēls 19. lpp.]

Alans