Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Aprīlis 2004

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

 Kas notiek pasaulē

Vērsis trauku veikalā

Par neveiklu cilvēku mēdz teikt, ka viņš ir kā zilonis trauku veikalā. Bet kas notiktu, ja šādā veikalā tiešām iekļūtu liels un smags dzīvnieks? BBC News ziņo par tamlīdzīgu gadījumu, vienīgi šī notikuma ”galvenais varonis” ir nevis zilonis, bet vērsis. Anglijā, Lankašīras grāfistē, kur norisinājusies lopu izsole, kāds vērsis aizbēdzis un ieskrējis antikvariātā, kur pārdod senlaicīgus porcelāna izstrādājumus. Kā jau bija gaidāms, vairāki vērtīgi priekšmeti sašķīda zem vērša kājām, stāstīts kādā laikrakstā. Pēc pārrunām ar vērša īpašnieku atbildīgās iestādes izlēma, ka dzīvnieks jānogalina, jo mēģinājumi to notvert bija saistīti ar pārāk lielu risku. Policija norobežoja veikala apkārtni un vērsi nošāva.

 Brazīlijā zibens sper visbiežāk

Pētot ar satelītiem iegūtos datus, zinātnieki ir atklājuši, ka ”Brazīlijā ir reģistrēts pasaulē lielākais zibens spērienu skaits”, teikts laikrakstā O Globo. ”[Brazīlijā] ik sekundi notiek divas, trīs elektriskās izlādes — kopumā 70 miljoni zibens spērienu gadā.” Tik bieža zibeņošana tiek izskaidrota ar to, ka plašie lietusmeži līdz ar karsto klimatu rada ideālus apstākļus, lai veidotos pērkona negaisi. Zibeņi Brazīlijā ne tikai nogalina ap 100 cilvēku gadā, bet arī nodara zaudējumus aptuveni 200 miljonu dolāru (vairāk nekā 100 miljonu latu) apjomā, sabojājot telefona kabeļus, elektropārvades līnijas, rūpnīcu ēkas un citas būves. Turklāt pretēji populārajam uzskatam ”zibens vienā un tajā pašā vietā var trāpīt trīsreiz, piecreiz un pat desmitreiz”, norāda zinātnieks Osmārs Pintu jaunākais no Brazīlijas Valsts Kosmisko pētījumu institūta.

Mobilie tālruņi — spiegošanas rīki?

Mobilie tālruņi, kuros iebūvētas digitālās fotokameras, apdraud darījumu konfidencialitāti, apgalvots laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung. Sākumā šīs kameras tika uzskatītas tikai par kārtējo papildinājumu, kas vairo mobilo tālruņu noietu, bet jaunāko modeļu kamerām ir tik liela izšķirtspēja, ka daudzu komercuzņēmumu drošības dienesti sāk uzskatīt šīs ierīces par nopietnu draudu. Tālruņu kameras ne tikai ir neuzkrītošas, bet arī ļauj tūlīt pārraidīt attēlu uz citurieni, tāpēc tās lieliski var izmantot rūpnieciskajai spiegošanai. Pat ja vainīgo pieķer, kaitējums jau ir nodarīts. Minēto iemeslu dēļ daudzos uzņēmumos projektēšanas nodaļās, jauno modeļu izmēģinājumu telpās un citās vietās ar pastiprinātu drošības režīmu ir aizliegts ienest mobilos tālruņus ar digitālajām kamerām.

Satiksmes negadījumu traģiskās sekas

”Satiksmes negadījumi ik gadus prasa daudz vairāk dzīvību nekā varmācīgi noziegumi,” raksta spāņu laikraksts El País. Eiropā uz autoceļiem iet bojā 55 tūkstoši cilvēku gadā un 3,5 miljoni gūst savainojumus. Spānijā 35 procenti bojāgājušo ir 15 līdz 29 gadus veci, un šajā vecuma grupā autoavārijas ir galvenais nāves iemesls. ”Šī ir visnopietnākā sabiedrības veselības problēma,” saka Žanna Pikāra Maho, kas pārstāv nevalstisku organizāciju La Ligue, kuras mērķis ir vairot satiksmes drošību. ”Ja jūs man neticat, parunājiet ar ārstiem, kuriem katrā nedēļas nogalē jāsniedz neatliekamā palīdzība smagi cietušajiem.” La Ligue un divas citas Eiropas organizācijas aicina veikt pasākumus, kas samazinātu autoavāriju skaitu, piemēram, iebūvēt automašīnās ātruma ierobežošanas sistēmas un ”melnās kastes”, kas avārijas gadījumā palīdzētu noskaidrot nelaimes cēloni.

Slikts gads Alpu ledājiem

Itāliešu laikrakstā Corriere della Sera atzīts, ka 2003. gada svelmainā vasara Alpu ledājiem ir bijusi vispostošākā sezona, kādu vien ļaudis atceras. Vasaras ir kļuvušas karstākas un gada vidējā temperatūra ir augusi, tāpēc Ziemeļitālijā kalnu ledi un sniegi sākuši kust nepieredzētā ātrumā. Viens no pēdējiem pārsteigumiem, ko sagādājis kūstošais ledus, ir 3,3 tonnas smags Austrijas ražojuma lielgabals, kas atrasts 3178 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ierocis novietots kalnos Pirmā pasaules kara laikā, lai apšaudītu itāliešu pozīcijas. ”Pēdējos divdesmit gados tamlīdzīgi atradumi gadās arvien biežāk,” teikts minētajā laikrakstā. ”Karsto vasaru dēļ mūsu ledāji ir sākuši līdzināties saldētavām, kuru durvis palikušas vaļā.”

Pašnāvības Dienvidkorejā

Kopš 1999. gada Dienvidkorejā nemitīgi ir audzis pašnāvību skaits, raksta The Korea Times. ”Pēdējos mēnešos gandrīz katru dienu parādās ziņas par traģiskiem gadījumiem, kad cilvēki paši atņēmuši sev dzīvību. Visbiežākais iemesls ir ekonomiskas grūtības, piemēram, parādi, kas uzkrāti, lietojot kredītkartes, bet daudzi izdara pašnāvību arī personisku pārdzīvojumu dēļ. Pēc valsts policijas ziņām, [2002. gadā] pašnāvību izdarījuši 13055 cilvēki, un tas ir 6,3 procentu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad šis skaitlis bija 12277. Tas nozīmē, ka caurmērā no dzīves labprātīgi šķiras 36 cilvēki dienā jeb 1,5 cilvēki stundā.” Taču kāda cita tendence vieš vēl lielāku satraukumu. The Korea Times sacīts: ”Izmisušie vecāki nereti izlemj paņemt līdzi nāvē arī savus bērnus.” Piemēram, kad pašnāvību izdarīja kāda 37 gadus veca sieviete, kas bija atklājusi, ka viņas vīrs biržā ir zaudējis summu, kas līdzvērtīga aptuveni 75 tūkstošiem latu, arī abi viņas bērni — četrpadsmitgadīgais dēls un divpadsmitgadīgā meita — tika atrasti miruši. ”Pēc psihologu domām, aizvien vairāk cilvēku nonāk līdz pašnāvībai tāpēc, ka sabiedrība viņiem nesniedz nekādas cerības uz viņu problēmu atrisināšanu,” norādīts rakstā.

Ceļojumi un slimības

”Pasaulē vairāk nekā devītā daļa ceļotāju saslimst ar elpceļu slimībām,” teikts Kanādas preses izdevumā The Medical Post, kur stāstīts par kāda GeoSentinel pētījuma rezultātiem. GeoSentinel ir informācijas tīkls, ko izveidojusi Starptautiskā Ceļojumu medicīnas biedrība sadarbībā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru. GeoSentinel apkopo un analizē medicīnisku informāciju, kas iegūta no ceļojumu medicīnas klīniku tīkla, kurā ietilpst 25 klīnikas dažādās pasaules malās. Laikposmā no 1997. gada janvāra līdz 2002. gada decembrim šajās klīnikās bija griezušies 18817 ceļotāji, un 2173 no viņiem tika konstatētas dažādas slimības, sākot ar sāpošu kaklu un vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumu un beidzot ar plaušu karsoni, bronhītu un mikobaktēriju infekciju. Ceļotājiem, kas dodas uz valstīm, kur pastāv augsts infekciju risks, ārsti iesaka pārbaudīt, vai nav pienācis laiks revakcinēties pret slimībām, pret kurām viņi potējušies iepriekš, un neatkarīgi no gadalaika vakcinēties pret gripu. Kā norāda Pasaules Veselības organizācijas infektoloģe Izabella Natola, labākā aizsardzība pret baktēriju un vīrusu infekcijām ir higiēna. Viņa izteicās: ”Mēs gribam uzsvērt atkal un atkal — mazgājiet rokas!”