Būsim punktuāli

”DAUDZIEM uzņēmumu vadītājiem ir izveidojies paradums kavēties,” teikts laikrakstā USA Today. ”Sešdesmit procentos gadījumu viņi ierodas uz savām sapulcēm ar novēlošanos,” bija piebilsts šajā laikrakstā, atsaucoties uz faktiem, kas noskaidrojās, kad tika aptaujāti 2700 uzņēmumu vadītāji.

Biznesa pasaulē paradums kavēt nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai sliktas manieres. Kāds pētījums, kura ietvaros tika aptaujāts 81 tūkstotis darba meklētāju, parādīja, ka ”stundas, kas iztērētas novēlotas ierašanās dēļ, un neattaisnoti darba kavējumi ir galvenais peļņas zuduma iemesls”. Paradums kavēties, protams, rada problēmas ne vien biznesā, bet arī citās jomās. Kā liecināja kāda aptauja, kurā tika izvaicāti vidusskolu direktori, ”galvenā un visbiežāk novērojamā disciplīnas problēma skolā ir tā, ka skolēni kavē stundu sākumu”.

Mūsu Radītājs ir vēlējies, lai mēs pievērstu uzmanību laikam. Viņš ir radījis ”divus lielus spīdekļus” — sauli un mēnesi, kas mums palīdz noteikt laiku. (1. Mozus 1:14—16.) Mūsdienās pulksteņi mums ļauj mērīt laiku minūtēs un sekundēs. Tomēr daudziem no mums tik un tā ir grūti būt punktuāliem — mēs mēdzam kavēt darbu, skolu un svarīgas tikšanās.

Vai vienmēr galvenais kavēšanās cēlonis ir laika trūkums? Nevar noliegt, ka bieži vien pienākumu slogs darbā un ģimenē ir ārkārtīgi smags. Taču ir vērtīgi ieklausīties vārdos, ko teica kāda strādājoša māte: ”Es pārstāju žēloties par laika trūkumu, kad atskārtu, ka visiem cilvēkiem ir dotas tās pašas 24 stundas diennaktī. Es to kārtīgi apdomāju un nonācu pie secinājuma, ka problēma nav laika trūkumā, bet gan tajā, ka mūsdienu pasaulē ir tik daudz kā tāda, kas novērš uzmanību no iesāktā un izjauc plānus.”

Renē *, kāda Jehovas lieciniece, kurai ir pieci bērni, stāsta: ”Kad bērni bija mazi, man nebija viegli tikt ar visu galā, lai laikus aizvestu viņus uz skolu un draudzes sapulcēm. Tomēr toreiz man izdevās būt punktuālai. Toties tagad, kad bērni jau ir lieli, man ir izveidojies nelāgs ieradums kavēties.” Ja arī jums ir šāds ieradums, to ir iespējams mainīt. Tālāk būs minēti daži praktiski padomi, kas palīdz būt punktuāliem.

DOMĀJIET PAR SEKĀM. Paradums kavēties var likties gluži nekaitīgs. Taču ieklausīsimies Bībeles vārdos: ”Indīgas mušas sasmacē un saraudzē ziežu maisītāju eļļu; tā arī mazliet neprātības samaitā gudrības vērtību.” (Salamans Mācītājs 10:1.) Tik tiešām, tikai ”mazliet neprātības”, kas kļūst redzama tajā, ka mēs pārāk maz rēķināmies ar citiem, var iedragāt mūsu reputāciju citu cilvēku, piemēram, skolotāja vai darba devēja acīs.

 Kāda sieviete, vārdā Mērija, kas kādu laiku apmeklēja kursus vietējā koledžā, ievēroja, ka vairākām kursabiedrenēm ”bija diezgan bezrūpīga attieksme pret laiku” un viņas bieži kavēja nodarbības. ”Tomēr drīz vien viņām nācās mainīt savus paradumus,” stāsta Mērija. ”Mums bija divi pasniedzēji, kam punktualitāte bija ļoti svarīga. Ja kāds nokavēja tikai pāris minūtes no nodarbības sākuma, tika atzīmēts, ka viņš nav ieradies skolā. Tas beidzās ar to, ka daudzi no studentiem, kas kavēja stundas, saņēma nesekmīgas atzīmes.”

Ja kavēšanās kļūst par ieradumu, cilvēks var sabojāt savu reputāciju arī draugu un paziņu vidū. Džozefs, kāds vīrietis pusmūža gados, atceras kādu kristieti, kuru viņš pazina pirms vairākiem gadu desmitiem. Šim vīrietim bija prasmīga skolotāja reputācija, tomēr viņam piemita kāda vājība, kas citiem radīja neērtības. ”Viņš allaž nokavējās,” atceras Džozefs. ”Nekad un nekur viņš nepaspēja laikā! Turklāt, šķiet, viņš nekad par to arī nebēdāja. Cilvēki par viņu mēdza plēst jokus.” Ja arī par jums cilvēkiem ir sācis veidoties priekšstats, ka jūs vienmēr kavējaties, var gadīties, ka jūsu labās īpašības viņiem paslīd garām.

RĒĶINIETIES AR CITIEM. Kavēties ir nepieklājīgi, un, ja jūs mēdzat kavēties, tas citiem sagādā neērtības. Turklāt šāds paradums rada iespaidu, ka jūs vērtējat sevi augstāk par citiem. Runājot par to, kāpēc tik daudziem uzņēmumu vadītājiem ir raksturīgi kavēt sapulces, kāds darījumu cilvēks izteicās: ”Liela daļa no mums vienkārši ir iedomīgi.” Turpretī kristieši neuzskata, ka ir pārāki par citiem, bet pilnīgi pretēji: vērtē citus augstāk par sevi. (Filipiešiem 2:3.) Turklāt viņi cenšas ievērot tā saukto zelta likumu — izturēties pret citiem tā, kā viņi vēlas, lai citi izturētos pret viņiem. (Mateja 7:12.) Vai gan jūs nejūtaties aizkaitināti, kad nākas gaidīt uz kādu, kas kavējas? Tad nu arī nelieciet gaidīt uz sevi citiem.

MĀCIETIES PLĀNOT LAIKU. Vai jūs mēdzat atlikt darbus uz vēlāku laiku un pēc tam mēģināt visu paspēt pēdējā brīdī? Varbūt jums ir raksturīgi saplānot tik daudz pasākumu un darbu, ka tiem atvēlētajā ierobežotajā laikā nav iespējams ar visu tikt galā? Šādā situācijā var noderēt princips, kas minēts Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 1. pantā: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks.” Ja tam, ko jūs gribat paveikt, jūs atvēlēsiet ”noliktu laiku”, būs vieglāk kārtīgi padarīt ieplānoto.

 Vispirms uzrakstiet uz papīra lapas visu, kas jums būtu jāizdara. Pēc tam ”pārbaudiet svarīgāko”, kā ir ieteikts vēstulē filipiešiem, 1. nodaļas 10. pantā, jeb, citiem vārdiem, nosakiet prioritātes. Padomājiet, kas ir jāpadara pilnīgi noteikti un kādus darbus var atlikt uz vēlāku laiku. Visbeidzot aprēķiniet, cik ilgs laiks jums ir nepieciešams attiecīgajiem darbiem un kad tieši jūs tiem ķersieties klāt. Raugieties uz savām iespējām reālistiski un nesaplānojiet pārāk daudz darbu pārāk īsā laikā.

Kāda sieviete, kuru sauc Dorotija, stāsta, ka viņai punktualitāti iemācīja vecāki. Viņa atceras: ”Ja mums draudzes sapulcē bija jābūt pusastoņos vakarā, mamma sāka gatavoties jau bez piecpadsmit minūtēm sešos. Mums bija pietiekami daudz laika, lai paēstu vakariņas, nomazgātu traukus, pārģērbtos un aizbrauktu līdz sapulces norises vietai. Tā mēs jau agri bērnībā iemācījāmies būt punktuāli.” Dažos gadījumos ir labi rēķināties ar to, ka var atgadīties kaut kas neparedzēts. Dorotija stāsta par kādu negaidītu situāciju: ”Nesen bija sarunāts, ka es aizvedīšu uz sapulci pāris cilvēkus. Taču pa ceļam gadījās pārdurt mašīnai riepu. Man pietika laika gan nomainīt riepu, gan laikus aizvest cilvēkus uz sapulci. Es vienmēr ierēķinu tik daudz laika, lai neaizkavētos, ja arī kaut kas atgadās ar mašīnu vai ir dzīva satiksme.”

GRIEZIETIES PIE CITIEM PĒC PADOMA. Bībelē, Salamana Pamācībās 27:17, ir teikts: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” Izmantojiet šo principu dzīvē: aprunājieties ar cilvēkiem, kuru apstākļi ir līdzīgi jūsējiem, bet kuriem tomēr izdodas būt punktuāliem. Šādi cilvēki var dot ļoti daudz vērtīgu padomu.

Renē, kura bija pieminēta raksta sākumā, ir apņēmusies, ka viņa mācīsies būt punktuāla. Viņa saka: ”Es esmu stingri izlēmusi laboties. Tas man nenākas viegli, taču es redzu, ka situācija pamazām mainās uz labo pusi.” Veidojot pareizu prāta nostāju un cītīgi pūloties, ikviens var iemācīties būt punktuāls.

[Zemsvītras piezīme]

^ 6. rk. Daži vārdi mainīti.

[Attēli 24. lpp.]

Ieradums kavēties neļauj iegūt laba darbinieka reputāciju un liecina par necieņu pret citiem cilvēkiem

[Attēls 25. lpp.]

Rūpīgi plānojot laiku, ir vieglāk to neizniekot