Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Iet uz saturu

Jehovas liecinieki

Latviešu

Atmostieties!  |  Janvāris 2004

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

 No mūsu lasītājiem

Diabēts Es no visas sirds jums pateicos par rakstu sēriju ”Kā dzīvot ar cukura diabētu” (2003. gada 8. maijs). Jau kopš četru gadu vecuma es ciešu no šīs slimības. Es visu laiku uzskatīju, ka, piemēram, par laulību vai pilnas slodzes kalpošanu man nav pat ko domāt, taču šie raksti man deva cerību. Tagad, kad man ir 17 gadu, es esmu izvirzījusi sev mērķi kalpot pilnu slodzi, un es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai to sasniegtu.

T. A., Japāna

Ļoti vērtīgs bija rakstā minētais ieteikums diabēta slimnieka ģimenes locekļiem un draugiem nepiedāvāt slimniekam ēst kaut ko tādu, kas varētu kaitēt viņa veselībai. Man nenākas viegli gatavot ģimenei ēdienu un neēst neko no tā, ko esmu pagatavojusi. Cilvēkam, kas neslimo ar diabētu, tas varētu šķist mazsvarīgi, taču es varu apliecināt, ka tas tā nav.

V. N., Itālija

Es strādāju par medmāsu un par pasniedzēju. Nākamā semestra sākumā man būs jālasa studentiem lekcijas par diabētu. Ilustrācijas žurnāla 8. un 9. lappusē ir ļoti skaidri saprotamas, un es tās izmantošu savās lekcijās. Paldies par to, ka publicējat šādus vienkāršus un viegli saprotamus rakstus par medicīniskām tēmām.

K. B., Francija

Paldies par rakstiem, kuros bija stāstīts par diabētu. Man nav diabēta, taču ar to slimo mana jaunākā māsa, kurai ir četrpadsmit gadu. Tagad es labāk saprotu, kā viņa jūtas. Man, bez šaubām, nākas kaut ko upurēt viņas labā, taču tas nav tik grūti kā dzīvot ar diabētu.

E. D. M., Itālija

Mana māte pirms pieciem gadiem saslima ar diabētu. Es bieži raizējos par viņas veselību, jo dzīvoju ļoti tālu no viņas. Esmu nolēmusi aizsūtīt viņai šo žurnāla numuru. Tas viņai varētu palīdzēt, kad manis nebūs tuvumā.

R. V., Indonēzija

Nelaime Es ar lielu interesi izlasīju rakstu ”Nelaime, kas izmainīja manu dzīvi” (2003. gada 22. aprīlis). Šis raksts man palīdz izturēt grūtības, ko man sagādā pirms vairāk nekā 30 gadiem gūtās muguras traumas sekas. Esmu izjutis daudz ko no tā, ko izjuta brālis Stenlijs Ombeva. Mani mierina apziņa, ka Dieva Raksti palīdz paļauties uz Dievu Jehovu.

G. Ž., ASV

Mani saviļņoja tas, cik atklāti brālis Ombeva aprakstīja to, kā viņš reaģējis uz savu slimību. Es sapratu, cik nenozīmīgas ir manas problēmas salīdzinājumā ar tām, kuras pieredz viņš. Šis raksts man palīdzēja vairāk domāt par to labo, kas man ir.

Š. C., Kanāda

Vienreizēji! Tā es vienā vārdā varētu izteikt savus iespaidus par šo rakstu. Es nevarēju no tā atrauties. Stāsts par to, kā Dieva Raksti brāļa Ombevas acīs ieguva jaunu jēgu laikā, kad tie viņam bija visvairāk vajadzīgi, rosināja uz pārdomām. Šis raksts man palīdzēs būt iejūtīgākam, sniedzot atbalstu citiem.

R. G., ASV

Bija mierinoši uzzināt, ka pat kristietis, kas ir draudzes vecākais, ir izjutis dusmu uzplūdus un atzīst, ka ir nepieciešams laiks, lai tiktu galā ar šādām sajūtām. Brālis Ombeva stāsta, ka pat tad, kad viņš jutās ļoti slikti, viņš nepārtrauca regulāri sludināt. Es esmu apņēmusies rīkoties tāpat.

M. K., Japāna

Jaunībā es esmu bieži kritusi, un tagad es izjūtu šo kritienu sekas. Es pastāvīgi jūtu sāpes, man ir grūti staigāt un trūkst spēka. Tas neļauj man kristīgajā kalpošanā darīt tik daudz, cik es vēlētos, un tas mani nomāc. Taču stāsts par to, kā brālis Ombeva cīnījās ar savu slimību, man palīdzēja. Es jums ļoti pateicos!

I. E., ASV