”Es sajutos slikti un noliku dakšiņu malā. Mutē bija dedzinoša sajūta, un mēle bija uztūkusi. Man sāka reibt galva un kļuva grūti elpot. Uz rokām un kakla parādījās izsitumi. Es centos neļauties panikai, taču zināju, ka man jātiek uz slimnīcu, turklāt nekavējoties.” (Emīlija.)

VAIRĀKUMAM no mums ēšana sagādā baudu. Taču ir cilvēki, kuri dažus pārtikas produktus ir spiesti uzskatīt par saviem ”ienaidniekiem”. Tāpat kā Emīlija, kuras vārdi ir citēti raksta sākumā, viņi cieš no pārtikas alerģijas. Dzīvībai bīstamo alerģisko reakciju, ko piedzīvoja Emīlija, sauc par anafilaktisko šoku. Bet, par laimi, lielākā daļa pārtikas alerģiju neizraisa tik smagas sekas.

Pēdējos gados tiek konstatēts aizvien vairāk pārtikas alerģijas un pārtikas nepanesības gadījumu. Tomēr daži pētījumi liecina, ka tikai nelielai daļai cilvēku, kas domā, ka viņiem ir pārtikas alerģija, tiek noteikta šāda diagnoze.

Kas ir pārtikas alerģija?

”Nav vispārpieņemta definējuma, kas ir pārtikas alerģija,” teikts izdevumā The Journal of the American Medical Association publicētā ziņojumā, ko sagatavojusi grupa zinātnieku Dženiferas Šneideres Čeifenas vadībā. Taču lielākā daļa speciālistu uzskata, ka alerģiskas reakcijas ir saistītas ar imūnsistēmu.

Alerģisku reakciju uz kādu pārtikas produktu parasti izraisa šajā produktā esošās olbaltumvielas. Imūnsistēma šīs olbaltumvielas kļūdaini uzskata par kaitīgām. Kad attiecīgās olbaltumvielas nonāk organismā, imūnsistēma var izstrādāt specifiskas antivielas — imūnglobulīnu E (IgE) —, lai apturētu iebrucēju. Nākamajā reizē, kad alergēns nokļūst organismā, šīs antivielas, kas jau ir izstrādājušās pirmajā reizē, var izraisīt histamīna un citu ķīmisku vielu atbrīvošanos.

Normālos apstākļos histamīnam ir būtiska nozīme imūnsistēmas darbībā. Bet līdz galam nenoskaidrotu iemeslu dēļ IgE antivielu klātbūtne un tās izraisītā histamīna atbrīvošanās cilvēkiem, kas ir īpaši jutīgi pret kādu no pārtikas produktos esošajām olbaltumvielām, provocē alerģisku reakciju.

Tas izskaidro, kāpēc kāds noteikts ēdiens pirmajā reizē šķietami nekādas problēmas nerada, bet jau nākamajā — izraisa alerģisku reakciju.

Kas ir pārtikas nepanesība?

Pārtikas nepanesība, tāpat kā alerģija, ir organisma negatīva reakcija uz kādu produktu. Taču, atšķirībā no pārtikas alerģijas, kas ir saistīta ar imūnsistēmu, nepanesību izraisa gremošanas sistēmas traucējumi, un tai nav sakara ar antivielām. Cilvēks nepanes kādu produktu tāpēc, ka viņa organismā, iespējams, trūkst  kādu fermentu vai arī pārtikā ir kādas ķīmiskas vielas, ko organismam grūti pārstrādāt. Piemēram, laktozes nepanesība rodas tad, kad zarnās neizstrādājas fermenti, kas vajadzīgi, lai sašķeltu piena produktos esošo cukuru.

Tā kā pārtikas nepanesība nav saistīta ar antivielu izstrādāšanos, tā var izpausties jau tad, kad kāds produkts tiek nogaršots pirmo reizi. Izšķiroša nozīme var būt daudzumam — mazā daudzumā cilvēks kādu produktu panes, bet lielāks daudzums jau rada problēmas. Savukārt, ja cilvēkam ir smaga pārtikas alerģija, pat niecīgs noteikta produkta daudzums var izraisīt dzīvībai bīstamu reakciju.

Kādi ir simptomi?

Ja cilvēkam ir pārtikas alerģija, viņam var parādīties tādi simptomi kā nieze, nātrene, kakla, acu vai mēles pietūkums, slikta dūša, vemšana vai caureja. Vissliktākajā gadījumā var iestāties anafilaktiskais šoks — cilvēkam var pazemināties asinsspiediens, reibt galva, zust samaņa vai pat apstāties sirds. Anafilaktiska reakcija var progresēt ļoti strauji un var izraisīt nāvi.

Alerģiju var izraisīt praktiski jebkurš pārtikas produkts, taču vissmagāko alerģisko reakciju izraisa tikai daži produkti: piens, olas, zivis, vēžveidīgie, rieksti, īpaši zemesrieksti, soja un kvieši. Alerģija cilvēkam var izveidoties jebkurā vecumā. Pētījumi liecina, ka būtiska nozīme ir arī iedzimtībai. Ja viens vai abi vecāki cieš no alerģijas, ir lielāka iespēja, ka arī bērnam būs alerģija. Tomēr ar laiku dažiem bērniem alerģija pāriet.

Pārtikas nepanesības simptomi parasti nav tik nopietni kā smagas alerģijas gadījumā. Pārtikas nepanesības simptomi var būt vēdersāpes, vēdera uzpūšanās, gāzes, krampji, galvassāpes, ādas izsitumi, nogurums vai vispārējs vājums. Visbiežāk nepanesību izraisa piena produkti, kvieši, glutēnu saturoši produkti, alkohols un raugs.

Diagnoze un ārstēšana

Ja jums ir aizdomas, ka jums varētu būt pārtikas alerģija vai nepanesība, jums, iespējams, vajadzētu vērsties pie speciālista. Mēģināt pašiem noteikt sev diagnozi un uz savu galvu izslēgt no ēdienkartes noteiktus produktus reizēm var būt bīstami, jo tā mēs organismam neviļus varētu liegt dzīvībai svarīgas uzturvielas.

Vienīgais vispārpieņemtais līdzeklis cīņā ar smagu pārtikas alerģiju ir pilnīga izvairīšanās no produktiem, kas to izraisa. * Bet, ja jums ir pārtikas alerģija vieglākā formā vai pārtikas nepanesība, iespējams, pietiks vienkārši ar to, ka noteiktus produktus ēdīsiet retāk un mazākā daudzumā. Taču dažos gadījumos ir nepieciešams pilnībā atteikties no konkrētajiem produktiem, vismaz uz kādu laiku, atkarībā no to nepanesības pakāpes.

Ja jums ir pārtikas alerģija vai nepanesība, nekrītiet izmisumā! Daudzi, kam ir šādas veselības problēmas, ir iemācījušies ar tām sadzīvot un joprojām baudīt garšīgu un daudzveidīgu uzturu.

^ 19. rk. Tiem, kas cieš no smagas alerģijas, ārsti bieži iesaka nēsāt līdzi speciālu adrenalīna (epinefrīna) šļirci, ar kuru ārkārtas situācijā cilvēks pats sev var izdarīt injekciju. Daži speciālisti norāda, ka bērniem, kam ir kāda alerģija, būtu labi valkāt, piemēram, īpašu aproci, kas skolotājus vai aprūpētājus varētu brīdināt par viņu veselības problēmām.