Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

 NUMURA TĒMA

Attieksmei ir nozīme!

Attieksmei ir nozīme!

Kas no tālāk minētā, jūsuprāt, visvairāk ietekmē to, vai jūs jūtaties laimīgs?

  • Apstākļi

  • Gēni

  • Attieksme

KĀDS varbūt izvēlētos variantu ”apstākļi”, iespējams, piebilstot: ”Es būtu laimīgs...”

  • ”...ja vien man būtu vairāk naudas.”

  • ”...ja vien man būtu laimīga laulība.”

  • ”...ja vien man būtu labāka veselība.”

Tomēr, ja ir runa par laimi, attieksmei ir daudz lielāka nozīme nekā apstākļiem un gēniem. Un to ir labi zināt, jo, atšķirībā no apstākļiem un gēniem, pār kuriem mums nav lielas noteikšanas, savu attieksmi gan mēs varam kontrolēt.

”PRIECĪGA SIRDS DZIEDINA VAINAS”

Bībelē ir teikts: ”Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.” (Salamana Pamācības 17:22.) Citiem vārdiem sakot, mūsu prāta nostājai ir būtiska nozīme. Attieksme lielā mērā ietekmē to, vai mēs sasniedzam savus mērķus vai padodamies, un no tās ir atkarīgs, vai kāds traģisks notikums liek izpausties mūsu labākajām vai sliktākajām īpašībām.

Daži to apšauba. Viņi varbūt spriež:

  • Kāda jēga izlikties, ka man nav nekādu grūtību, un slēpties aiz optimisma maskas?

  • Nekāda pozitīva domāšana neatrisinās manas problēmas.

  • Labāk būt reālistam nekā sapņotājam.

Šādi spriedumi varētu izklausīties saprātīgi. Tomēr pozitīvs skatījums uz dzīvi nāk par labu, kā to parāda tālāk minētās situācijas.

Darbabiedri Aivars un Bruno cītīgi veic katrs savu uzdevumu. Izvērtējis viņu veikumu, priekšnieks abiem norāda uz galvenajām kļūdām viņu darbā.

  • Aivars: ”Es savā darbā ieguldīju tik daudz laika un pūļu, un vienalga nav labi! Man nekad neizdosies to paveikt, kā nākas. Lai kā es pūlētos, priekšnieks nekad nav apmierināts. Nav vērts pat censties.”

  • Bruno: ”Priekšnieks pieminēja, kas viņam manā darbā patika, bet arī norādīja uz pāris būtiskām kļūdām. Tas bija ļoti noderīgi. Tagad es zināšu, kam pievērst uzmanību, lai nākamreiz paveiktu darbu labāk.”

 KĀ JŪS DOMĀJAT?

  • Kurš no abiem — Aivars vai Bruno — pēc pusgada būs prasmīgāks darbinieks?

  • Ja jūs būtu darba devējs, kuru no šiem vīriešiem jūs vēlētos pieņemt vai paturēt darbā?

  • Vai jūs, pieredzot neveiksmi, reaģējat līdzīgi Aivaram vai Bruno?

Gan Aigu, gan Baibu reizēm pārņem vientulības sajūta. Katra no viņām sadzīvo ar to atšķirīgi.

  • Aiga galvenokārt koncentrējas uz sevi. Viņa nevēlas neko darīt citu labā, ja vien tie papriekš nav kaut ko darījuši viņas labā. Viņa spriež: ”Kāpēc tērēt laiku, palīdzot citiem un neko nesaņemot pretī?”

  • Baiba cenšas būt laipna un izpalīdzīga, neatkarīgi no tā, vai citi ir pateicīgi vai ne. Viņa vadās pēc tā dēvētā ”zelta likuma”, kas mudina izturēties pret citiem tā, kā mēs gribam, lai viņi izturas pret mums. (Lūkas 6:31.) Jau pati iespēja darīt kādam labu sniedz viņai gandarījumu.

KĀ JŪS DOMĀJAT?

  • Kuru no šīm abām sievietēm jūs vēlētos redzēt savu draugu lokā?

  • Kurai no viņām ir labākas attiecības ar citiem?

  • Kā jūs rīkojaties, ja jūs mēdz pārņemt vientulības sajūta, — līdzīgi Aigai vai līdzīgi Baibai?

Jūs droši vien pazīstat cilvēkus, kas līdzinās Bruno un Baibai. Var pat būt, ka jūs savā attieksmē pret dzīvi līdzināties viņiem. Ja tā ir, jūs noteikti esat pārliecinājušies, ka attieksmei var būt liela nozīme. Bet ja nu jūs vairāk līdzināties Aivaram vai Aigai? Pievērsiet uzmanību trim Bībelē minētām domām, kas palīdz veidot pozitīvu prāta nostāju, arī saskaroties ar dzīves grūtībām.

 1. NEĻAUJIETIES PESIMISMAM

BĪBELĒ TEIKTS: ”Palaidies tik posta dienā — cauri būs tavs spēks!” (Salamana Pamācības 24:10, LB-2012.)

KO TAS NOZĪMĒ. Ļaušanās pesimismam var atņemt spēkus, kas nepieciešami, lai labotu situāciju vai to izturētu.

PIEMĒRS. Hulisas bērnību ne tuvu nevarēja nosaukt par laimīgu. Viņa uzauga trūcīgā ģimenē, turklāt viņas tēvs bija alkoholiķis. Viņas ģimene nemitīgi pārcēlās no vienas vietas uz otru. Hulisa no dzīves neko labu negaidīja. Bet tad viņas domāšana mainījās. Kas tam bija par iemeslu? Hulisa stāsta: ”Pat vēl pirms vecāki atrisināja savas problēmas, Bībele man palīdzēja mainīt attieksmi pret dzīvi. Un līdz pat šai dienai Bībeles padomi man palīdz pretoties negatīvai domāšanai. Tagad, kad es saskaros ar kaut ko tādu, kas man citos nepatīk, es cenšos saprast, kāpēc viņi rīkojas tā vai citādi.”

Hulisa ir pārliecinājusies, ka Bībelē ir atrodami noderīgi principi. Tās padomi arī jums var palīdzēt izturēt grūtus apstākļus. Piemēram, Vēstulē efesiešiem, 4. nodaļas 23. pantā, ir teikts: ”Arvien atjaunojieties savā domāšanā.”

Kā norāda šis pants, skatījumu uz dzīvi ir iespējams mainīt. Mēs varam ”atjaunoties savā domāšanā”. Šādas izmaiņas ir pastāvīgs process, tāpēc šajā Bībeles pantā ir teikts, ka mums arvien jāatjaunojas.

2. KONCENTRĒJIETIES UZ POZITĪVO

BĪBELĒ TEIKTS: ”Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.” (Salamana Pamācības 15:15.)

KO TAS NOZĪMĒ. Ja cilvēks visu redz negatīvā gaismā, viņam visas dienas liksies drūmas. Bet, ja viņš koncentrējas uz pozitīvo, viņš jutīsies priecīgs un apmierināts ar dzīvi. Izvēle ir katra paša ziņā.

PIEMĒRS. Lai izņemtu smadzeņu audzēju, Janko tika izdarītas vairākas operācijas, pēc kurām viņam radās kustību un runas traucējumi. Gadiem ilgi viņš jutās nomākts, apzinoties, ka veselības problēmas viņam traucē sasniegt viņa mērķus. Bet viņa attieksme mainījās. Kas viņam palīdzēja? ”Es iemācījos nevis koncentrēties uz saviem ierobežojumiem, bet gan pildīt savu prātu ar uzmundrinošām domām,” viņš stāsta.

Piemēram, Janko ļoti nāk par labu Bībeles lasīšana. ”Tas man palīdz domāt pozitīvi,” viņš saka. ”Es neesmu pilnībā atteicies no saviem lielajiem mērķiem, bet galveno uzmanību es pievēršu mazākiem mērķiem, ko varu sasniegt jau tagad. Kad man prātā iezogas drūmas domas, es pārdomāju, cik daudz man ir iemeslu būt laimīgam.”

Jūs, tāpat kā Janko, varat uzveikt negatīvas domas un aizstāt tās ar pozitīvām. Ja jūs pieredzat grūtus apstākļus, piemēram, cīnāties ar kādu slimību, kā tas ir gadījumā ar Janko, padomājiet: ”Vai tiešām situācija ir bezcerīga? Vai es esmu nonācis strupceļā vai vienkārši saskāries ar šķērsli, ko ir iespējams pārvarēt?” Mācieties neļauties negatīvām domām, koncentrējoties uz to, ko jūs varat darīt savā situācijā.

 3. DARIET KAUT KO CITU LABĀ

BĪBELĒ TEIKTS: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

KO TAS NOZĪMĒ. Nesavtīgi darot kaut ko citu labā, mēs izjūtam dziļu gandarījumu. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka mēs esam radīti tā, lai darītu kaut ko vairāk nekā tikai gādātu paši par sevi. (Filipiešiem 2:3, 4; 1. Jāņa 4:11.) Prieks, ko izjūtam, darot kaut ko citu labā, palīdz izturēt grūtus apstākļus, ko pieredzam savā dzīvē.

PIEMĒRS. Hosē ir nopietns mugurkaula defekts — mugurkaulāja šķeltne. Viņu bieži moka sāpes, tomēr viņš dzīvo pilnvērtīgi, palīdzot citiem. ”Es domāju par to, kā es kādam varētu palīdzēt ikdienas darbos, nevis aizbildinos ar to, ko es nevaru,” stāsta Hosē. ”Es atrodu iespējas darīt kaut ko citu labā, un tas mani dara laimīgu.”

KO JŪS VARAT DARĪT

Meklējiet iespējas parādīt pašaizliedzību. Piemēram, varbūt jūs varat pagatavot maltīti kaimiņam, kas ir saslimis. Varbūt jūs pazīstat kādu, kas ir gados un kam noderētu palīdzība mājas darbos?

Pareizas attieksmes veidošana ir kā dārza kopšana. Ravējiet pesimisma un negatīvisma indīgās nezāles. Sējiet reālistiska optimisma sēklas un bagātiniet savu dzīvi ar darbiem, kas dāvā pozitīvas emocijas. Tad jūs ievāksiet prieka un gandarījuma ražu un pārliecināsieties, ka attieksmei ir nozīme!

Rūpējoties par savu veselību, daudzi cilvēki mācās atteikties no konkrētiem pārtikas produktiem; līdzīgi mēs varam mācīties atteikties no negatīvām domām