Psalmi 60:1—12
Dziedātāju vadītājam. Kā ”Atgādinājuma lilija”. Dāvida uzraksts pamācībai. Kad viņš karoja ar Aram-Naharaimu un Aram-Cobu un Joābs griezās atpakaļ un Sāls ielejā nonāvēja divpadsmit tūkstošus edomiešu.+
60 Dievs, tu mūs atstūmi un sagrāvi,+tu degi dusmās, bet nu pieņem mūs atpakaļ!
2 Tu satricināji zemi un to pāršķēli —labo šīs plaisas, jo tā jau grūst!
3 Tu savai tautai liki pieredzēt grūtības,dzirdīji mūs ar vīnu, no kura mēs grīļojamies.+
4 Pacel* karogu* tiem, kas tevi bīstas,lai tie var paglābties no ienaidnieka bultām. (Selā.)
5 Izglāb mūs ar savu labo roku un atbildi mums,lai tavi mīļie tiktu pasargāti!+
6 Savā svētumā* Dievs ir sacījis:”Es līksmošu! Es iedalīšu Šehemu īpašumā, kam gribēšu,+es iemērīšu Sukotas ieleju.+
7 Mana ir Gileāda, un Manase ir mans,+Efraims ir mana bruņucepure*,un Jūda — mans valdnieka zizlis.+
8 Moābs ir mans mazgājamais trauks,+pār Edomu es metīšu savu sandali,+pār Filistiju gavilēšu uzvaras priekā.”+
9 Kas man palīdzēs ieņemt aplenkto* pilsētu?
Kas mani vedīs uz Edomu?+
10 Vai ne tu, Dievs? Bet tu mūs esi atstūmis,mūsu Dievs, tu vairs neej karā ar mūsu pulkiem.+
11 Palīdzi mums nelaimē,jo gaidīt glābšanu no cilvēkiem nav vērts!+
12 Ar Dievu mēs kļūsim stipri,+viņš samīs mūsu pretiniekus.+
