Psalmi 137:1—9
137 Pie Babilonas upēm+ — tur mēs sēdējāmun raudājām, atcerēdamies Cionu,+
2 tur mēs savas arfaspakārām papelēs.+
3 Mūsu sagūstītāji lika mums dziedāt,+mūsu izsmējēji pieprasīja līksmību:”Uzdziediet taču mums kādu no Cionas dziesmām!”
4 Kā lai mēs dziedam Jehovas dziesmusvešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme,lai mana labā roka aizmirst visu, ko tā prot*!+
6 Lai mana mēle pielīp pie aukslējām,ja es tevi vairs neatcerētos,ja Jeruzāleme man nebūtu dārgākapar manu vislielāko prieku!+
7 Piemini, Jehova, edomiešiem dienu,kad krita Jeruzāleme, kad viņi teica:”Sagraujiet to! Sagraujiet līdz pamatiem!”+
8 Babilonas meita, tu, kas tiksi izpostīta!+
Laimīgs būs tas, kas tev atmaksās —darīs tev tā, kā tu darīji mums!+
9 Laimīgs būs tas, kas sagrābs tavus bērnusun sadragās tos pret klintīm!+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai, iesp., ”lai nokalst mana labā roka”.
