Jesajas 64:1—12
64 Kaut tu pāršķeltu debesis un nonāktu lejā,tā ka tavā priekšā drebētu kalni, —
2 nāktu kā uguns, kas aizdedzina žagarusun liek uzvirst ūdenim!
Tad tavi pretinieki uzzinātu tavu vārduun tautas trīcētu tavā priekšā.
3 Tu darīji varenus darbus, tādus, uz kuriem mēs pat necerējām;+tu nāci lejā, un tavā priekšā drebēja kalni.+
4 Nemūžam neviens nav dzirdējis, nevienam nav nācis ausīsun neviens nav manījis, ka bez tevis būtu vēl kāds Dievs,kas dara labu tiem, kuri pacietīgi gaida uz viņu.+
5 Tu panāc pretī tiem, kam prieks rīkoties pareizi,+kas piemin tevi un staigā tavus ceļus.
Bet mēs grēkojām, un tu sadusmojies.+
Mēs jau ilgi esam grēkojuši.
Vai gan mēs varam cerēt uz glābšanu?
6 Mēs visi esam netīri,un mūsu labie darbi ir kā mēnešreižu lupatas.+
Mēs novītīsim kā lapas,mūsu pārkāpumi mūs aizraus kā vējš.
7 Nav neviena, kas piesauktu tavu vārdu,neviena, kas atjēgtos un tvertos pie tevis.
Tu esi novērsies no mums,+un savu pārkāpumu dēļ mums jānonīkst.
8 Jehova, tu esi mūsu Tēvs.+
Mēs esam māls, bet tu — podnieks,*+mēs visi esam tavu roku darbs.
9 Neiekaisti pārāk karstās dusmās, Jehova,+nepiemini mūsu pārkāpumus mūžīgi!
Jel uzlūko mūs! Mēs taču esam tava tauta.
10 Tavas svētās pilsētas ir pārvērtušās par tuksnesi;Ciona ir kļuvusi par tuksnesi,Jeruzāleme — par postažu.+
11 Svētais un krāšņais nams*,kur mūsu tēvi tevi slavēja,ir nodedzināts,+un viss, kas mums bija dārgs, guļ drupās.
12 Jehova, vai tiešām tu neko nedarīsi?
Vai tu klusēsi un ļausi mums tik ļoti ciest?+
