Jesajas 18:1—7

18  Bēdas zemei, kur švīkstēt švīkst kukaiņu spārni,zemei Etiopijas+ upju apvidū!  2  Tā sūta pa jūru vēstnešus,sūta tos pa ūdeņiem papirusa laivās un tiem piekodina:”Dodieties, straujie ziņneši,pie staltajiem ļaudīm ar gludo ādu,pie tautas, no kuras visi baidās,+pie sīkstās iekarotāju tautas,kuras zemē upes izgrauž krastus!”  3  Visi pasaules iedzīvotāji, zemes iemītnieki! Jūs redzēsiet ko tādu, kas līdzinās kalnā paceltam karogam,un dzirdēsiet skaņu, kas līdzinās raga skaņai.  4  Lūk, ko man teica Jehova:”Es mierīgi noraudzīšos uz savu mītni*:spoži spīdēs un karsēs saule,un ražas laika karstumā veldzi sniegs rasa,  5  bet tieši pirms ražas ievākšanas,kad ziedēšana būs beigusies un ienāksies vīnogas,dzinumi ar dārza nažiem tiks nogrieztiun stīgas — apgrieztas un aizmestas.  6  Tos visus atstās par barībuplēsīgiem putniem, kas mīt kalnos, un zvēriem. Plēsīgie putni tos ēdīs visu vasaru,un zvēri — ražas laikā.  7  Tad staltie ļaudis ar gludo ādu,tauta, no kuras visi baidās,sīkstā iekarotāju tauta,kuras zemē upes izgrauž krastus,nesīs karapulku Pavēlniekam Jehovam dāvanasuz vietu, ko karapulku Pavēlnieks Jehova ir izraudzījies savam vārdam, — uz Cionas kalnu.”+

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”no savas mītnes”.