Jesajas 13:1—22

  • Vēsts par Babilonu (1—​22)

    • Jehovas diena ir tuvu (6)

    • Babilonu iekaros mēdieši (17)

    • Babilonā neviens vairs nedzīvos (20)

13  Jesajam,+ Āmoca dēlam, parādībā atklājās šāda vēsts par Babilonu*:+   ”Paceliet karogu+ kailā kalnā,sauciet un mājiet,lai tie nāk iekšā pa augstmaņu vārtiem!   Es devu pavēli tiem, ko esmu izraudzījis,+sasaucu savus karotājus, lai ļautu izpausties savām dusmām,un tie lepni līksmo.   Klau! Vai kalnos nav ļaudis? Izklausās pēc liela pulka! Klau! Trokšņo sapulcētās tautas un valstis.+ Karapulku Pavēlnieks Jehova pulcina karaspēku.+   No tālas zemes,+no debesu malas,nāk Jehova ar saviem dusmu ieročiem,lai izpostītu visu zemi.+   Vaimanājiet, jo tuvu ir Jehovas diena —diena, kad Visvarenais sūtīs iznīcību!+   Tāpēc visiem rokas kļūs slābanasun sirds izbailēs drebēs.+   Tie aiz bailēm ir apjukuši,+mokās sāpēs un krampjoskā dzemdētāja. Tie šausmās skatās cits uz cituciešanu pārvērstām sejām.   Jehovas diena tuvojas,un savās kvēlajās dusmās un bargumā viņš nesaudzēs nevienu. Tad zeme kļūs par biedu+un grēcinieki tajā tiks izskausti. 10  Debesīs vairs nespīdēs zvaigznesun nemirdzēs zvaigznāji;+saule uzlēks tumša,un mēness nelies savu gaismu. 11  Es saukšu pasauli pie atbildības par tās ļaunumu+un ļaundarus — par viņu noziegumiem. Es darīšu galu augstprātīgo lepnībaiun samīšu varmāku iedomību,+ 12  un cilvēkus varēs sastapt retāknekā uziet tīru zeltu,+ Ofīras zeltu.+ 13  Es, karapulku Pavēlnieks Jehova,savu kvēlo dusmu dienā savā bargumā likšu debesīm trīcētun satricināšu zemi, ka tā izkustēsies no vietas.+ 14  Kā traucas vajāta gazele, kā izklīst ganāmpulks bez gana,tā ikviens no viņiem metīsies atpakaļ pie savas tautasun bēgs uz savu zemi.+ 15  Tiks nodurts ikviens, kuru atradīs,no zobena kritīs ikviens, kuru notvers.+ 16  Viņu bērnus nežēlīgi nonāvēs viņu acu priekšā,+mājas izlaupīsun sievas izvaros. 17  Es likšu, lai viņiem uzbrūk mēdieši,+kas nicina sudrabuun nelīksmo par zeltu. 18  Tie ar loku nonāvēs jaunekļus,+neapžēlosies par klēpja augļiem,neiežēlosies par bērniem. 19  Un Babilona — dižākā no valstīm,+haldiešu prieks un lepnums+ —kļūs kā Sodoma un Gomora, ko Dievs iznīcināja.+ 20  Tur nemūžam neviens vairs nedzīvosun neapmetīsies paaudžu paaudzēs,+tur arābi neslies teltisun gani nevedīs lopus. 21  Tur mitīs tuksneša zvēriun namus apsēdīs ūpji,tur dzīvos strausi+un lēkās kalnu kazas*. 22  Tās torņos kauks zvēri,greznajās pilīs gaudos šakāļi. Noteiktais laiks ir tuvu, Babilonas dienas ir skaitītas.”+

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”dies ļaunie gari”.