Tiesnešu 17:1—13
-
Mihas elki un viņa priesteris (1—13)
17 Efraima kalnos+ dzīvoja kāds vīrs, vārdā Miha.
2 Viņš sacīja savai mātei: ”Tie tūkstoš simt sudraba gabali, kurus tev nozaga un par kuriem tu, man dzirdot, izteici lāstu, — šis sudrabs ir pie manis. Es biju tas, kurš to paņēma.” Viņa māte teica: ”Lai Jehova tevi svētī, mans dēls!”
3 Tad viņš atdeva tūkstoš simt sudraba gabalus mātei, bet māte viņam sacīja: ”Es veltīšu šo sudrabu Jehovam — uztaisi izcirstu tēlu un izlietu tēlu.+ Es dodu sudrabu tev.”
4 Kad viņš bija atdevis sudrabu mātei, viņa paņēma divsimt sudraba gabalus un iedeva sudrabkalim. Tas darināja izcirstu tēlu un izlietu tēlu, un tie tika novietoti Mihas namā.
5 Miham piederēja svētnīca, un viņš uztaisīja efodu+ un mājas dievekļus+ un iecēla vienu no saviem dēliem par priesteri.+
6 Tajā laikā Izraēlā nebija ķēniņa,+ un ikviens darīja to, ko pats uzskatīja par pareizu.+
7 Jūdas cilts zemē, Betlēmē,+ bija kāds jauns levīts.+ Viņš kādu laiku bija nodzīvojis starp Jūdas cilts ļaudīm,
8 bet tad devās prom no Betlēmes, lai atrastu citu vietu, kur apmesties. Tā viņš nonāca Efraima kalnos, Mihas namā.+
9 ”No kurienes tu nāc?” Miha viņam vaicāja. ”Es esmu levīts no Betlēmes Jūdā,” jauneklis atbildēja, ”un meklēju citu dzīvesvietu.”
10 Miha ierosināja: ”Paliec pie manis un esi man padomdevējs* un priesteris! Es tev ik gadu došu desmit sudraba gabalus, un tu saņemsi arī drēbes un uzturu.” Un levīts tur palika —
11 viņš piekrita dzīvot pie Mihas. Šis jauneklis Miham bija kā viens no paša dēliem.
12 Miha iecēla levītu sev par priesteri,+ un tas dzīvoja Mihas namā.
13 Tad Miha sprieda: ”Tagad es zinu, ka Jehova darīs man labu, jo levīts man ir kļuvis par priesteri.”
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”tēvs”.
