Ījaba 23:1—17
23 Tad Ījabs atbildēja:
2 ”Arī tagad es nebeigšu sūdzēties.+
Nopūtās ir izsīcis mans spēks.
3 Ja vien es zinātu, kur meklēt Dievu,+tad es dotos uz viņa mītni.+
4 Es celtu viņam priekšā savu lietu,izklāstītu visu, kas man sakāms savai aizstāvībai.
5 Tad es uzzinātu viņa atbildiun apsvērtu, ko viņš man saka.
6 Vai viņš pret mani vērstos ar savu lielo spēku?
Nē! Viņš katrā ziņā mani uzklausītu.+
7 Tur taisnīga cilvēka lieta tiktu izspriesta viņa priekšā,un mans Tiesnesis uz visiem laikiem mani attaisnotu.
8 Bet, ja eju uz austrumiem, viņa tur nav;ja dodos uz rietumiem, es viņu nemanu.
9 Kad viņš ziemeļos darbojas, es viņu nesaskatu;viņš griežas uz dienvidiem, bet es viņu neredzu.
10 Taču viņš zina, kādu ceļu es eju.+
Kad viņš būs mani pārbaudījis, es būšu kā tīrs zelts.+
11 Viņa pēdās es esmu licis savus soļus,esmu turējies uz viņa ceļa un neesmu no tā novērsies.+
12 Viņa pavēles es neesmu pārkāpis,viņa vārdi man ir tik dārgi,+ ka es turos pie tiempat dedzīgāk, nekā no manis ir prasīts.
13 Ja viņš ir ko izlēmis, kas viņam pretosies?+
Ko viņš grib — to dara.+
14 Viņš izpildīs visu, ko par mani ir nolēmis,un viņam vēl daudz kas ir padomā.
15 Tāpēc es drebu viņa priekšā;kad domāju par viņu, bīstos arvien vairāk.
16 Dievs laupa man drosmi,Visvarenais liek man drebēt.
17 Tomēr tumsa vēl nav mani apklusinājusi,nedz krēsla, kas aizsedz man seju.
