Iveta. Labdien, Dace! Prieks jūs atkal satikt!

Dace. Labdien!

Iveta. Iepriekšējo reizi mēs runājām par to, kāda ir Dieva attieksme pret cilvēku ciešanām. * Jūs minējāt, ka par šo jautājumu esat domājusi jau ilgu laiku, jo īpaši pēc tam, kad jūsu māte cieta autoavārijā. Kā jūsu mātei tagad klājas?

Dace. Ir labākas un sliktākas dienas. Šodien viņa jūtas samērā labi.

Iveta. Patīkami to dzirdēt. Jums noteikti nav viegli šādā situācijā.

Dace. Jā, nav viegli. Dažkārt es domāju, cik ilgi viņai tā būs jācieš.

Iveta. Es jūs saprotu. Varbūt jūs atceraties: pagājušoreiz es apsolīju, ka mēs varētu pārrunāt jautājumu, kāpēc Dievs pagaidām nenovērš cilvēku ciešanas, kaut arī viņš to spētu.

Dace. Jā, es atceros.

Iveta. Pirms apskatām, kas par šo jautājumu teikts Bībelē, atsauksim atmiņā dažas domas no mūsu iepriekšējās sarunas.

Dace. Labi.

Iveta. Kā lasījām Bībelē, pat kādam dievbijīgam cilvēkam bija radies jautājums, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Bet Dievs viņu par to nenosodīja un neteica viņam, ka vajag tikai ticēt.

Dace. Jā, tas man bija kaut kas jauns.

Iveta. Mēs runājām arī par to, ka Dievam Jehovam ir sāpīgi noraudzīties cilvēku ciešanās. Piemēram, Bībelē ir teikts, ka tad, kad viņa tauta cieta, ”visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem”. * Vai nav mierinoši zināt, ka Dievs jūt līdzi tiem, kas cieš?

Dace. Jā, tā ir.

Iveta. Mēs bijām vienisprātis, ka, ņemot vērā, cik milzīgs spēks piemīt mūsu Radītājam, būtu saprātīgi domāt, ka viņš spēj jebkurā brīdī darīt galu ciešanām.

Dace. Tieši to man ir grūti saprast: kāpēc Dievs ļauj notikt tik daudz kam sliktam, ja viņam ir pa spēkam to novērst?

Iveta. Lai noskaidrotu atbildi uz jūsu jautājumu, vispirms paskatīsimies, kas teikts pašā Bībeles sākumā — Pirmajā Mozus grāmatā. Jūs droši vien esat dzirdējusi stāstu par Ādamu un Ievu un par aizliegto augli.

Dace. Jā, par to stāstīja svētdienas skolā. Dievs viņiem aizliedza ēst no kāda koka, bet viņi nepaklausīja un ēda no tā.

 Iveta. Pareizi. Pievērsīsim uzmanību, kas notika tieši pirms tam, kad Ādams un Ieva nepaklausīja Dievam, jo tas ir saistīts ar jautājumu, kāpēc cilvēkiem jācieš. Vai jūs varētu nolasīt Pirmās Mozus grāmatas 3. nodaļas 1. līdz 5. pantu?

Dace. Labi. ”Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Sieva teica čūskai: ”Mums ir atļauts ēst no visiem dārza koku augļiem, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tiem jums nebūs ēst nedz tos aiztikt, citādi jūs mirsit.” Tad čūska teica sievai: ”Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.””

Iveta. Paldies. Nedaudz padomāsim par šiem pantiem. Tajos teikts, ka ar Ievu runāja čūska, bet, kā var redzēt citviet Bībelē, patiesībā Sātans bija tas, kas ar čūskas starpniecību uzrunāja Ievu. * Viņš uzdeva jautājumu, atsaukdamies uz pavēli, ko Dievs bija devis par kādu konkrētu koku. Vai jūs pamanījāt, kāds sods, saskaņā ar Dieva teikto, gaidīja Ādamu un Ievu, ja viņi no tā ēstu?

Dace. Viņi nomirtu.

Iveta. Tieši tā. Jau nākamajos vārdos Sātans nopietni apsūdzēja Dievu. Pievērsiet uzmanību, ka viņš teica: ”Jūs nemirsit vis.” Tātad Sātans faktiski nosauca Dievu par meli!

Dace. Es nekad nebiju tajā iedziļinājusies.

Iveta. Un, kad Sātans apsūdzēja Dievu melos, viņš izvirzīja jautājumu, kura atrisināšanai bija vajadzīgs laiks. Vai saprotat, kāpēc bija nepieciešams laiks?

Dace. Hm. Neesmu par to pārliecināta.

Iveta. Es mēģināšu paskaidrot ar piemēru. Ja es jums kādu dienu teiktu, ka esmu stiprāka par jums, kā jūs varētu pierādīt, ka man nav taisnība?

Dace. Droši vien vajadzētu sarīkot kādu pārbaudi.

Iveta. Varbūt mēs izraudzītos kādu smagu priekšmetu un pārbaudītu, kura no mums abām to var pacelt. Pierādīt, kurš ir stiprāks, ir diezgan vienkārši.

Dace. Es saprotu jūsu domu.

Iveta. Bet ja nu es teiktu, ka es esmu nevis stiprāka par jums, bet godīgāka? Tas jau ir pilnīgi kaut kas cits, vai ne?

Dace. Tā gan.

Iveta. Godīgumu nevar pierādīt tik vienkārši kā spēku.

Dace. Piekrītu.

Iveta. Vienīgais, kā varētu to noskaidrot, būtu ļaut paiet kādam laikam, lai citi varētu mūs vērot un tad secinātu, kura no mums ir godīgāka.

Dace. Tas ir loģiski.

Iveta. Pievērsīsim atkal uzmanību tam, kas teikts 1. Mozus grāmatā. Vai Sātans apgalvoja, ka ir stiprāks par Dievu?

Dace. Nē.

Iveta. Ja būtu izskanējis šāds apgalvojums, Dievs viegli pierādītu, ka Sātanam nav taisnība. Taču Sātans apgalvoja, ka ir godīgāks nekā Dievs. Būtībā viņš Ievai teica: ”Dievs jums ir melojis, bet es jums saku patiesību.”

Dace. Interesanti.

Iveta. Dievs savā gudrībā zināja, ka vislabākais veids, kā atrisināt šo jautājumu, ir ļaut paiet kādam laikam. Beigu beigās būtu skaidrs, kurš ir teicis taisnību un kurš ir melojis.

Dace. Bet vai tas, ka Ieva nomira, nepierādīja, ka Dievam bija taisnība?

 Iveta. Jā, zināmā mērā pierādīja. Bet Sātans bija izvirzījis vēl kādu apsūdzību. Ieskatieties vēlreiz 5. pantā. Vai ievērojāt, ko vēl Sātans teica Ievai?

Dace. Viņš teica, ka tad, ja viņa ēdīs no aizliegtā koka augļiem, viņas acis atvērsies.

Iveta. Jā, un Sātans teica, ka viņa būs ”kā Dievs, zinādama, kas labs un kas ļauns”. Tātad Sātans apgalvoja, ka Dievs slēpj no cilvēkiem kaut ko labu.

Dace. Tā sanāk.

Iveta. Un arī tā bija smaga apsūdzība.

Dace. Kādā ziņā?

Iveta. Ar šiem vārdiem Sātans lika saprast, ka Ievai — un plašākā nozīmē visiem cilvēkiem — klātos labāk bez Dieva vadības. Arī šajā gadījumā Jehova zināja, ka vislabākais veids, kā atrisināt šo jautājumu, ir ļaut Sātanam pierādīt, vai viņam ir taisnība. Tāpēc Dievs uz kādu laiku ir pieļāvis, ka pār pasauli valda Sātans. Tas izskaidro, kāpēc pastāv tik daudz ciešanu. Iemesls ir tas, ka patiesais šīs pasaules valdnieks ir nevis Dievs, bet Sātans. * Bet ir arī kaut kas labs, ko gribētos uzsvērt.

Dace. Kas tas būtu?

Iveta. Pirmkārt, kā liecina Bībele, Jehova nav vienaldzīgs pret mūsu ciešanām. Piemēram, padomāsim par ķēniņa Dāvida vārdiem, ko var lasīt 31. psalma 8. pantā. Dāvida dzīvē bija daudz grūtību, taču ievērojiet, ko viņš teica lūgšanā Dievam. Vai jūs varētu nolasīt šo pantu?

Dace. Jā, labi. ”Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas.”

Iveta. Tātad Dāvidu grūtībās mierināja apziņa, ka Jehova redz, kas viņam ir jāiztur. Vai jums nešķiet mierinoša doma, ka Jehova zina visu, kas ar mums notiek, un saprot mūsu sāpes, ko cilvēki nespēj līdz galam saprast?

Dace. Jā, tā ir mierinoša doma.

Iveta. Otrkārt, Dievs nepieļaus, ka cilvēki ciestu mūžīgi. Bībelē ir mācīts, ka viņš drīz darīs galu Sātana ļaunajai valdīšanai. Un viņš pilnībā novērsīs visu ļaunumu, kas cilvēkiem ir bijis jāpieredz, arī jūsu un jūsu mātes ciešanas. Vai es varētu iegriezties pie jums nākamnedēļ, lai pastāstītu, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs drīz darīs galu visām ciešanām? *

Dace. Jā, labi.