1. Kas liecina, ka Jēzus augstu vērtēja Svētos Rakstus?

 KAD Jēzus mācīja ļaudis, viņš bieži no galvas citēja Svētos Rakstus. Viņš to darīja neilgi pēc kristīšanās un arī pēdējos brīžos pirms nāves. b (5. Moz. 8:3; Ps. 31:5; Lūk. 4:4; 23:46.) Savas trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā Jēzus ļaužu priekšā gan lasīja Dieva vārdus, gan tos citēja, gan skaidroja. (Mat. 5:17, 18, 21, 22, 27, 28; Lūk. 4:16—20.)

2. Kā Jēzus iepazina Svētos Rakstus? (Sk. vāka attēlu.)

² Jēzus bija labi iepazinis Svētos Rakstus jau ilgi pirms savas kalpošanas. Bērnībā viņš, bez šaubām, dzirdēja, kā uz tiem ikdienas sarunās atsaucas Marija un Jāzeps. c (5. Moz. 6:6, 7.) Turklāt ik sabatu Jēzus kopā ar visu ģimeni noteikti gāja uz sinagogu, kur uzmanīgi klausījās, kā tiek lasīti Svētie Raksti. (Lūk. 4:16.) Ar laiku viņš pats sāka tos lasīt. Tā Jēzus ne vien labi iepazina Dieva vārdus, bet arī tos iemīlēja, un viņš ļāva, lai tie viņu dziļi ietekmē. Atcerēsimies Bībelē aprakstīto gadījumu no Jēzus bērnības. Jēzum bija 12 gadu, kad bauslības skolotāji templī ”nevarēja vien nobrīnīties par viņa sapratni un atbildēm”. (Lūk. 2:46, 47, 52.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

 ³ Arī mēs, regulāri lasot Bībeli, varam to labi iepazīt. Kā gūt maksimālu labumu no Bībeles lasīšanas? To palīdz saprast Jēzus vārdi, ko viņš sacīja cilvēkiem, kuri labi pārzināja bauslību, to vidū reliģiskajiem vadītājiem: rakstu mācītājiem, farizejiem un saducejiem. Šie cilvēki bieži lasīja Svētos Rakstus, bet neko daudz no tiem neguva. No Jēzus vārdiem var secināt, kas ir jādara, 1) lai mēs labāk saprastu to, ko lasām, 2) lai gūtu vērtīgas atziņas un 3) lai Bībele mūs veidotu.

4. Ko var secināt, lasot Lūkas 10:25—29?

⁴ Mēs, protams, vēlamies saprast to, ko lasām Bībelē, jo pretējā gadījumā mēs no lasītā neko daudz negūstam. Varam pievērst uzmanību evaņģēlijos aprakstītajai Jēzus sarunai ar kādu ”bauslības zinātāju”. (Nolasīt Lūkas 10:25—29.) Kad vīrietis bija pajautājis, kas viņam jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi, Jēzus viņu aicināja domāt par to, kas teikts Dieva vārdos, un atvaicāja: ”Kas ir rakstīts bauslībā? Kas tur lasāms?” Šis cilvēks atbildēja pareizi — viņš minēja likumus, kuros bija teikts, ka jāmīl Dievs un jāmīl tuvākais. (3. Moz. 19:18; 5. Moz. 6:5.) Bet zīmīgi, ka tūlīt pēc tam viņš ievaicājās: ”Kas tad ir mans tuvākais?” Tātad viņš nebija sapratis lasītā jēgu un līdz ar to nemācēja attiecināt šos Dieva vārdus uz savu dzīvi.

5. Miniet dažus ieteikumus, kā labāk saprast to, ko lasām Bībelē!

⁵ Ko mēs varam darīt, lai labāk saprastu, ko lasām Bībelē? Mums ir nepieciešama Jehovas palīdzība, tāpēc sāksim ar to, ka pirms lasīšanas lūgsim Jehovu. Mēs varam lūgt, lai viņa svētais gars mums palīdz koncentrēties. Lasīsim lēnām, lai labi uztvertu teksta jēgu. Varam pamēģināt lasīt balsī (vai sekot līdzi Bībeles lasījuma audioierakstam, ja tāds ir pieejams valodā, kurā lasām Bībeli) — tā mēs lasīšanas procesā iesaistīsim vairāk maņu, un tas savukārt palīdzēs saprast un iegaumēt to, ko esam izlasījuši. (Joz. 1:8.) Pēc lasīšanas vēlreiz vērsīsimies lūgšanā pie Jehovas un pateiksimies par to, ka viņš mums ir dāvājis Bībeli, un lūgsim, lai viņš palīdzētu likt uzzināto lietā.

6. Kāpēc ir vērts lasīšanas gaitā pārdomāt dažādus jautājumus un kaut ko pierakstīt? (Sk. arī attēlus.)

⁶ Lūk, vēl pāris ieteikumu. Lasot Bībeli, pārdomāsim dažādus jautājumus. Piemēram: par kādām personām ir runa konkrētajā fragmentā? Kas ko saka? Kāpēc? Kam teiktais ir adresēts? Kur un kad tas viss notiek? Tādi jautājumi palīdz izprast lasīto un uztvert galvenās domas. Lasīšanas gaitā ir labi arī kaut ko pierakstīt. Mēs varam pierakstīt, kādus jautājumus gribam noskaidrot, un pēc tam uzrakstīt atbildes, varam apkopot un pierakstīt galvenās domas, uzrakstīt, kā izlasīto izmantot dzīvē, vai arī tikai atzīmēt,  kādas emocijas mūsos raisīja šis Bībeles fragments. Kāpēc to ir labi darīt? Kad mēs rakstām, mēs izsakām savas domas vārdos, mēs tās formulējam. Tādi pieraksti mums palīdz atcerēties, ko esam lasījuši, un saprast, ka Dievs ar Bībeles starpniecību uzrunā mūs personīgi.

7. Kas vēl mums palīdz gūt maksimālu labumu no Bībeles lasīšanas? Paskaidrojiet. (Mateja 24:15.)

⁷ Jēzus uzsvēra, ka tiem, kas lasa Dieva vārdus un vēlas tos saprast, ir vajadzīga spriestspēja. (Nolasīt Mateja 24:15.) Spriest spējīgs cilvēks uztver jēdzienu, lietu un parādību sakarības, kā arī atšķirības un spēj saprast to, kas nav tik viegli uztverams. Kā izriet no Jēzus vārdiem, ja cilvēks māk spriest, viņš saprot, ar kādiem notikumiem piepildās Bībeles pravietojumi. Turklāt, liekot lietā tieši spriestspēju, cilvēks var gūt maksimālu labumu no visa, ko lasa Bībelē.

8. Kā, lasot Bībeli, likt lietā spriestspēju?

⁸ Jehova saviem kalpiem palīdz attīstīt spriestspēju. Tāpēc lūgsim, lai viņš mums dāvā sapratni un spēju spriest. (Sāl. pam. 2:6.) Bet kas būtu jādara mums pašiem? Analizēsim izlasīto un centīsimies saprast, kā tas saistās ar to, ko jau zinām. Lai atrastu vērtīgu informāciju, ir noderīgi izmantot mūsu organizācijas izdoto literatūru. Daudzi materiālu meklēšanai izmanto Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem. Jehovas sagādātais garīgais uzturs palīdz saprast Bībeli un secināt, kā izlasīto izmantot savā dzīvē. (Ebr. 5:14.) Ja, lasot Bībeli, liksim lietā spriestspēju, mēs Bībeli sapratīsim aizvien labāk.

9. Kādu svarīgu mācību nebija izpratuši saduceji?

⁹ Saduceji ļoti labi pārzināja Ebreju rakstu pirmās piecas grāmatas, bet viņi nebija izpratuši svarīgas mācības, kas tajās ietvertas. Kas par to liecināja? Piemēram, kāda Jēzus saruna ar šiem reliģiskajiem vadītājiem. Saduceji Jēzum uzdeva jautājumu, kas bija saistīts ar ticību augšāmcelšanai. Jēzus viņiem teica: ”Vai neesat lasījuši Mozus grāmatā, stāstā par ērkšķu krūmu, ka Dievs Mozum teica: ”Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs”?” (Marka 12:18, 26.) Protams, saduceji daudz reižu bija lasījuši šo Svēto Rakstu fragmentu. Taču viņi nebija saskatījuši svarīgo mācību, kas tajā ietverta, proti, mācību par augšāmcelšanu. (Marka 12:27; Lūk. 20:38.) d

10. Pēc kā mums jātiecas, lasot Bībeli?

¹⁰ Ko mēs varam secināt? Kad lasām kādu Bībeles fragmentu, mums tajā jāmeklē vērtīgas atziņas. Bībelē daudz kas ir viegli uztverams, bet daudzus principus un atziņas var gūt tikai tad, ja, tēlaini izsakoties, rokam dziļāk.

11. Kas mums jādara, lai, lasot Bībeli, mēs gūtu vērtīgas atziņas, kā izriet no 2. Timotejam 3:16, 17?

¹¹ Pievērsīsim uzmanību 2. Timotejam 3:16, 17. (Nolasīt.) Tur teikts, ka ”visi Raksti.. ir noderīgi” mācīšanai, aizrādīšanai, labošanai un audzināšanai. Tam visam noder pat tās Bībeles grāmatas, kuras mēs lasām reti. Tāpēc analizēsim konkrēto fragmentu, lai saprastu, ko no tā var uzzināt par Jehovu, par viņa nodomu vai principiem. Domāsim, kā šie panti mums palīdz pamanīt sevī nepareizas noslieces un palikt uzticīgiem Jehovam. Apsvērsim, kā tos izmantot, lai labotu nepareizus uzskatus, piemēram, kāda sludināšanā sastapta cilvēka aplamo viedokli par kaut ko. Pārdomāsim, kā šie panti mums palīdz saskaņot savas domas ar Jehovas domām. Ja, lasot Bībeli, mēs to visu turēsim prātā, mēs noteikti gūsim daudz vērtīgu atziņu.

12. Kāpēc Jēzus farizejiem teica: ”Vai jūs neesat lasījuši?”

¹² ”Vai jūs neesat lasījuši?” Tā Jēzus teica arī farizejiem, lai norādītu, ka tie Svētos Rakstus saprot nepareizi. (Mat.  12:1—7.) e Tajā reizē farizeji bija apgalvojuši, ka Jēzus mācekļi pārkāpj likumu par sabatu. Atbildēdams farizejiem, Jēzus minēja divus piemērus no Ebreju rakstiem un atsaucās uz to, kas teikts Hozejas grāmatā, un tā pierādīja, ka farizeji nebija uztvēruši sabata likuma būtību un nebija žēlsirdīgi. Kāpēc Dieva vārdi nebija ietekmējuši šos cilvēkus? Tāpēc, ka viņi bija lepni un paštaisni. Šīs īpašības viņiem neļāva izprast lasītā jēgu. (Mat. 23:23; Jāņa 5:39, 40.)

13. Ar kādu attieksmi jālasa Bībele, un kāpēc?

¹³ No Jēzus vārdiem var secināt, ka Bībele jālasa ar pareizu attieksmi. Mēs nedrīkstam līdzināties farizejiem — mums jābūt pazemīgiem un gataviem mācīties. ”Pazemīgi pieņemiet Dieva vārdus, kas tiek dēstīti jūsos,” aicināja Kristus māceklis Jēkabs. (Jēk. 1:21.) Ja mēs būsim pazemīgi un vairīsimies no paštaisnuma un lepnības, Dieva vārdi iesakņosies mūsu sirdī. Tad mūs ietekmēs tas, kas Bībelē rakstīts par žēlsirdību, līdzjūtību un mīlestību.

14. Kā mēs varam noskaidrot, vai Bībele veido mūsu personību? (Sk. arī attēlus.)

¹⁴ Par to, vai Bībele veido mūsu personību, liecina mūsu izturēšanās pret citiem. Farizeji neļāva Dieva vārdiem ietekmēt viņu sirdi, un tāpēc viņi ”nosodīja nevainīgos”. (Mat. 12:7.) Lai pārbaudītu, vai mēs ļaujam Bībelei ietekmēt savu sirdi, ir labi pārdomāt šādus jautājumus: vai mēs labprāt pieminam citu labās īpašības? Vai arī mēs  lielākoties runājam par citu trūkumiem? Vai mēs esam žēlsirdīgi un labprāt piedodam vai arī esam paštaisni un paturam sevī aizvainojumu? Tādā veidā mēs varam noskaidrot, vai tas, ko lasām Bībelē, patiešām ir ietekmējis mūsu domas, jūtas un rīcību. (1. Tim. 4:12, 15; Ebr. 4:12.)

15. Kāda bija Jēzus attieksme pret Dieva vārdiem?

¹⁵ Jēzum Dieva vārdi bija īpaši dārgi. Viņa attieksme pret tiem ir pravietiski aprakstīta Psalmā 40:8: ”Man ir prieks pildīt tavu gribu, mans Dievs, un tavi likumi ir dziļi manā sirdī.” Jēzus mīlēja Dieva vārdus, tāpēc kalpošana debesu Tēvam viņu darīja laimīgu. Arī mēs būsim laimīgi, ja Dieva vārdi būs dziļi mūsu sirdī. (Ps. 1:1—3.)

16. Kā gūt maksimālu labumu no Bībeles lasīšanas? (Sk. ” Jēzus teiktais var palīdzēt saprast, ko lasām”.)

¹⁶ Sekosim Jēzus priekšzīmei un centīsimies padarīt savu Bībeles lasīšanu saturīgāku! Mums tas izdosies, ja pirms lasīšanas lūgsim Jehovu, lasīsim lēnām, pārdomāsim dažādus jautājumus par izlasīto fragmentu un veiksim īsus pierakstus. Analizēsim izlasīto Bībeles fragmentu, izmantojot mūsu literatūru un liekot lietā spriestspēju. Meklēsim vērtīgas atziņas, centīsimies tās atrast arī tajās Bībeles grāmatās, kuras nelasām tik bieži. Ļausim Bībelei mūs veidot, lasīdami to ar pareizu attieksmi. Ja mēs to visu ņemsim vērā, mēs gūsim maksimālu labumu no Bībeles lasīšanas un vēl vairāk tuvosimies Jehovam. (Ps. 119:17, 18; Jēk. 4:8.)