Bībelē nav norādīts datums, kad ir dzimis Jēzus, un tajā nav teikts, ka mums būtu jāsvin viņa dzimšanas diena. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir rakstīts: ”Ziemassvētku svinēšanu nav noteicis Dievs, un tā nesakņojas JD [Jaunajā Derībā].

Pētot Ziemassvētku izcelsmi, ir skaidri redzams, ka šiem svētkiem ir pagāniskas saknes. Kā uzsvērts Bībelē, mēs izrādītu klaju necieņu pret Dievu, ja mēģinātu viņam kalpot tādā veidā, kas viņam nav pieņemams. (2. Mozus 32:​5⁠—⁠7.)

Ziemassvētku tradīciju izcelsme

  1. Jēzus dzimšanas svinēšana. Agrīnie kristieši nesvinēja [Jēzus] dzimšanu, jo uzskatīja jebkādas dzimšanas dienu svinības par pagānisku ieražu,” teikts izdevumā The World Book Encyclopedia.

  2. 25. decembris. Nav nekādu pierādījumu, ka Jēzus būtu dzimis šajā datumā. Baznīcas vadītāji izraudzījās šo datumu, visticamāk, tāpēc, ka tas sakrita ar pagāniskajiem svētkiem, kas tika svinēti ziemas saulgriežu laikā.

  3. Apdāvināšana un svinības. Enciklopēdijā The Encyclopedia Americana norādīts: ”Daudzas Ziemassvētku paražas tika pārņemtas no romiešu svētkiem saturnālijiem, ko svinēja decembra vidū. Tieši no šiem svētkiem ir pārņemta, piemēram, paraža rīkot bagātīgus mielastus, apdāvināt citus un iedegt sveces.” Britu enciklopēdijā minēts, ka saturnāliju laikā ”bija apstājušies visi darbi un nenotika nekādi darījumi”. Par saturnālijiem A. Rubeņa grāmatā Senās Romas kultūra ir rakstīts: ”Savstarpēji dāvinājumi kā labvēlīgo spēku veicināšanas rituāls bija saistīti ar Sāturnālijiem, kurus sāka svinēt 17. decembrī Sāturna tempļa iesvētīšanas dienā, t. i., ziemas saulgriežos; šīs svinības ilga 7 dienas, jo bija ļoti iepatikušās tautai. [. .] Šajos svētkos valdīja neaprobežots prieks . . [. .] Līdzās daudz kam citam šajos svētkos romieši apmainījās ar aizdegtām svecēm.”

  4. Mājas izrotāšana. Saskaņā ar izdevumu The Encyclopedia of Religion, eiropieši izrotāja savas mājas ”ar gaismiņām un mūžzaļajiem augiem”, lai svinētu ziemas saulgriežus un aizbaidītu ļaunos garus.

  5. Āmuļa un akmeņozola zariņi. Šie augi daudzviet tradicionāli tiek izmantoti kā Ziemassvētku simboli. Enciklopēdijā The Encyclopedia Americana teikts: ”Druīdi ticēja, ka āmuļiem piemīt īpašs maģisks spēks. Savukārt mūžzaļais akmeņozols tika pielūgts kā saules atdzimšanas simbols.” Izdevumā Ilustrētā enciklopēdija. Zīmes un simboli var lasīt: ”Romiešu laikos akmeņozols bija decembra vidū svinēto saturnāliju svētku atribūts.”

  6. Ziemassvētku egle. Koku pielūgsme, kas bija izplatīta pagānisko Eiropas iedzīvotāju vidū, saglabājās arī pēc to pievēršanas kristietībai,” rakstīts Britu enciklopēdijā. Izdevumā Ilustrētā enciklopēdija. Zīmes un simboli ir stāstīts: ”Tradīcija izrotāt mūžzaļu koku radās vēl pirms kristietības. ”Slapjdraņķa naktīs” — starp 25. decembri un 6. janvāri, ļaudis savās mājās izkarināja zaļus zarus un iededza sveces, lai aizgaiņātu ļaunos garus.”