Iet uz pamatdaļu

Iet uz otro izvēlni

Jehovas liecinieki

Latviešu

JAUNIEŠU JAUTĀJUMI

Vai mums būtu jāpārtrauc draudzība? (1. daļa)

Vai mums būtu jāpārtrauc draudzība? (1. daļa)

Dažkārt draudzības pārtraukšana ir pareizs solis. Lūk, ko pieredzēja jauniete, vārdā Džila. ”Sākumā man patika, ka draugs vienmēr uztraucas par to, kur es esmu, ko daru un ar ko kopā esmu,” viņa stāsta. ”Bet tas aizgāja tik tālu, ka es vairs nedrīkstēju pavadīt laiku ne ar vienu citu kā tikai ar viņu. Viņš kļuva greizsirdīgs pat tad, kad es pavadīju laiku ar ģimenes locekļiem, īpaši ar savu tēvu. Kad es beidzu ar šo puisi draudzēties, man kā akmens no sirds novēlās.”

Kaut ko līdzīgu pieredzēja Sāra. Viņa sāka ievērot, ka Džons — puisis, ar ko viņa draudzējās, — bija sarkastisks, prasīgs un nepieklājīgs. Sāra atceras: ”Reiz viņš atnāca pie manis ar trīs stundu nokavēšanos. Durvis atvēra mana mamma, taču, nepievērsis tai ne mazāko uzmanību, viņš man teica: ”Ejam! Mēs kavējam.” Viņš nesacīja: ”Es kavēju,” — bet: ”Mēs kavējam.” Viņam būtu vajadzējis atvainoties un paskaidrot, kāpēc viņš tā aizkavējās. Un, galvenais, viņam būtu bijis jāizturas ar cieņu pret manu mammu!”

Protams, tas vien, ka draugs tev kādu reizi liek vilties vai viņam piemīt kāda rakstura iezīme, kas tev nepatīk, vēl nenozīmē, ka jūsu draudzība ir lemta neveiksmei. (Psalms 130:3.) Kad Sāra saprata, ka Džona nepieklājīgā izturēšanās nebija tikai atsevišķs gadījums, bet ka tā raksturo Džona būtību, viņa izlēma saraut attiecības ar savu draugu.

Ko darīt, ja tev, tāpat kā Džilai un Sārai, ir sajūta, ka cilvēks, ar ko tu draudzējies, tev nebūs piemērots dzīvesbiedrs? Tādā gadījumā nemēģini apspiest šīs bažas. Kaut arī draudzības pārtraukšana ir smags lēmums, varbūt tas tomēr ir jādara. Salamana Pamācību grāmatas 22. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas.”

Tiesa gan, izbeigt draudzību nav viegli. Taču laulība ir savienība uz mūžu. Labāk tagad pieredzēt īslaicīgas sāpes nekā vēlāk visu mūžu rūgti nožēlot savu lēmumu.