JAUNIEŠU JAUTĀJUMI
Kāpēc es sevi graizu?
Kas ir sevis graizīšana?
Tas ir paradums tīšām graizīt sevi ar kādu asu priekšmetu, un tas ir tikai viens no sevis ievainošanas veidiem. Daži cilvēki mēdz sevi apdedzināt vai sist. Šajā rakstā ir runāts par sevis graizīšanu, bet tajā minētie principi ir noderīgi arī tad, ja cilvēks apzināti nodara sev fiziskas sāpes kādā citā veidā.
Vai, tavuprāt, tālāk minētie apgalvojumi ir pareizi vai nepareizi?
Sevi graiza tikai meitenes.
Tas, kas sevi graiza, pārkāpj Bībeles likumu, kas rakstīts 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 28. pantā, kur teikts: ”Jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā.”
Atbildes:
Nepareizi. Lai gan paradums sevi graizīt lielākoties ir izplatīts meiteņu vidū, arī daži puiši mēdz sevi graizīt vai ievainot kā citādi.
Nepareizi. 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 28. pantā lasāmie vārdi attiecas uz pagāniskiem rituāliem, nevis uz nepārvaramu tieksmi sevi ievainot, par ko runāts šajā rakstā. Bet ir skaidrs: mūsu mīlošais Radītājs nevēlas, ka mēs sev kaitējam. (1. Korintiešiem 6:12; 2. Korintiešiem 7:1; 1. Jāņa 4:8.)
Kāpēc to dara?
Kurš no tālāk minētajiem apgalvojumiem ir pareizs?
Tie, kas sevi graiza...
...cenšas tikt galā ar emocionālām sāpēm.
...mēģina izdarīt pašnāvību.
Pareizā atbilde ir A. Parasti tie, kas sevi graiza, nevēlas mirt. Viņi tikai vēlas atbrīvoties no sāpīgiem pārdzīvojumiem.
Lūk, ko stāstīja dažas meitenes, kurām bija paradums sevi graizīt.
Sīlija: ”Kad es to darīju, es izjutu atvieglojumu.”
Tamāra: ”Tas šķita kā glābiņš. Fiziskās sāpes bija vieglāk paciest nekā emocionālās.”
Kerija: ”Es nevarēju izturēt, ka mani māc skumjas. Kad es sevi graizīju, manas skumjas izplēnēja un es jutu tikai fiziskas sāpes.”
Džerīna: ”Ikreiz, kad es graizīju sevi, es vairs nemanīju gandrīz neko, kas notiek man apkārt, un manas problēmas it kā atkāpās. Man patika šādas pārmaiņas.”
Kā atbrīvoties no šī paraduma?
Ļoti var palīdzēt lūgšanas, ar kurām tu vari vērsties pie Dieva Jehovas. Bībelē ir lasāms aicinājums: ”Uzticiet viņam visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” (1. Pētera 5:7.)
Ieteikums: sāc ar īsām lūgšanām. Piemēram, tu varētu teikt Jehovam: ”Lūdzu, palīdzi man!” Ar laiku tu iemācīsies atklāti stāstīt par savām izjūtām ”visa mierinājuma Dievam”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)
Lūgšana nav vienkārši psiholoģisks paņēmiens, kas palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām. Lūgšanas sniedz iespēju runāt ar mūsu debesu Tēvu, kas apliecina: ”Es tev.. palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10.)
Daudziem, kas ir cīnījušies ar paradumu sevi graizīt, ir palīdzējis tas, ka viņi ir izrunājušies ar saviem vecākiem vai kādu citu pieaugušo, kam viņi uzticas. Pievērs uzmanību, ko pastāstīja trīs meitenes.
Jautājumi pārdomām
Pie kā tu varētu vērsties pēc palīdzības, kad būsi gatavs to darīt?
Ko tu vari teikt lūgšanā Jehovam par savu problēmu?
Vai vari minēt divus veidus (izņemot sevis graizīšanu), kā ir iespējams tikt galā ar stresu un raizēm?
