Ani Ole?
Yɛ blema lɛ, mɛni shĩa nɔkwɛlɔi tsuɔ?
YƐ BLEMA lɛ, shĩa nɔkwɛlɔi kwɛɔ amɛnuŋtsɔmɛi ashĩabii loo nibii anɔ.
Be ni Yakob bi Yosef ji nyɔŋ yɛ Ejipt lɛ, awó lɛ enuŋtsɔ lɛ shĩa lɛ nɔkwɛlɔ. Anɔkwa, enuŋtsɔ lɛ, Ejiptnyo lɛ, ‘shi nɔ fɛɛ nɔ ni eyɔɔ lɛ ewo Yosef dɛŋ ní ekwɛ nɔ.’ (1 Mo. 39:2-6) Sɛɛ mli be ni Yosef diɛŋtsɛ hu batsɔ nɔyelɔ kpanaa yɛ Ejipt lɛ, lɛ hu ewó mɔ ko akɛ eshĩa lɛ nɔkwɛlɔ.—1 Mo. 44:4.
Yɛ Yesu beiaŋ lɛ, he ni ŋmɔjiatsɛmɛi pii ashĩai yɔɔ lɛ kɛ amɛŋmɔji lɛ ateŋ jekɛ waa. No hewɔ lɛ, ŋmɔjiatsɛmɛi nɛɛ hole nɔkwɛlɔi koni amɛkwɛ apaafoi ni tsuɔ nii yɛ amɛŋmɔji lɛ amli lɛ anɔ.
Namɛi nɛkɛ ahole akɛ nɔkwɛlɔi, ni mɛɛ sui akpa gbɛ akɛ amɛbaajie kpo? Blema Romanyo woloŋmalɔ ko ni atsɛɔ lɛ Columella wie akɛ, esa akɛ nyɔŋ ni abaahala akɛ nɔkwɛlɔ loo shĩa nɔkwɛlɔ lɛ afee “mɔ ko ni etsu nitsumɔ lɛ be saŋŋ ni le mli jogbaŋŋ.” Agbɛnɛ hu, “esa akɛ efee mɔ ko ni yitsoŋ waŋ yɛ nitsulɔi lɛ anɔ, shi yɛ nakai beiaŋ nɔŋŋ lɛ, ebaakwɛ ni amɛtsu nii lɛ jogbaŋŋ.” Ewie kɛfata he akɛ: “Nɔ ni fe fɛɛ lɛ, esa akɛ efee mɔ ko ni kpɛlɛɔ nɔ akɛ jeee nɔ fɛɛ nɔ ele, ni efee klalo be fɛɛ be akɛ, ebaahã atsɔɔ lɛ nii.”
Nyɔŋmɔ Wiemɔ lɛ kɛ nibii komɛi ni atsuɔ yɛ Kristofoi asafo lɛ mli lɛ toɔ nitsumɔ ni shĩa nɔkwɛlɔi tsuɔ lɛ he. Akɛ nɔkwɛmɔnɔ lɛ, bɔfo Petro wo Kristofoi hewalɛ akɛ, amɛkɛ nyɛmɔi ni Nyɔŋmɔ kɛdro amɛ lɛ asɔmɔ amɛnyɛmimɛi Kristofoi lɛ ‘akɛ Nyɔŋmɔ dromɔ lɛ nɔkwɛlɔi kpakpai.’—1 Pet. 4:10.
Yɛ Luka 16:1-8 lɛ, Yesu gba nɔkwɛmɔnɔ ko ni kɔɔ shĩa nɔkwɛlɔ ko he. Agbɛnɛ hu, be ni egbaa nibii ni baakadi ba ni eba akɛ Maŋtsɛ lɛ efɔ̃ɔ shi lɛ, ewo esɛɛnyiɛlɔi lɛ shi akɛ ebaawó “nyɔŋ anɔkwafo kɛ hiɛshikalɔ” ko loo “shĩa nɔkwɛlɔ anɔkwafo” ko eto ewebii lɛ anɔ. Nɔ titri ni shĩa nɔkwɛlɔ nɛɛ baatsu ji akɛ, ebaahã Kristo sɛɛnyiɛlɔi ni baahi shi yɛ naagbee gbii lɛ amli lɛ mumɔŋ niyenii be fɛɛ be. (Mat. 24:45-47; Luka 12:42) Shĩa nɔkwɛlɔ anɔkwafo lɛ feɔ woji, vidioi, lalai, kɛ nibii krokomɛi ehãa Nyɔŋmɔ webii ni yɔɔ jeŋ fɛɛ lɛ koni amɛhemɔkɛyeli mli awa. Eŋɔɔ wɔnaa waa akɛ, wɔfata mɛi ni náa nibii nɛɛ ahe sɛɛ lɛ ahe.